sapņu pils.

Mīlestība ir vajadzīga visiem. Mīlestība ir daļa no cilvēka dabas - tā ir ēšana, dzeršana un gulēšana. It bieži daudzi no mums ir vērojuši saulrietu pilnīgā vientulībā un domājuši "Kāda tam visam jēga? Man nav neviena ar ko dalīties šajā skaistumā!"
Šādos brīžos svētīgi uzdot jautājumu: cik bieži mēs gluži vienkārši esam pagriezuši galvu uz citu pusi, kad mums kāds lūdzis mīlestību? Cik bieži mēs esam baidījušies pieiet kādam klāt un skaidri un gaiši atzīties mīlestībā?
Ar vientulību ir jābūt uzmanīgam. Šis netikums ir tikpat bīstams kā narkotikas. Ja saulriets vairs neatstāj nekādu iespaidu uz Tevi, esi pazemīgs un dodies meklēt mīlestību.
Atceries, jo vairāk Tu būsi gatavs dot, jo vairāk saņemsi pretī.
(P.Koelju)

Taču mīlestība vienmēr ir kaut kas nebijis. Nav svarīgi, vai mēs mīlam vienu, divas vai desmit reizes mūžā - vienmēr mēs sastopamies ar kaut ko jaunu.
Mīlestība var mūs iesviest ellē vai pacelt debesīs, bet tā allaž kaut kur ved. Un mums tā ir jāpieņem, jo tikai mīlestība baro mūsu eksistenci. Atsakoties no mīlestības un baidoties pastiept roku, lai noplūktu augļus no pārpilnā dzīves koka, mēs nomirsim badā. Mīlestība ir jāmeklē, kaut arī tas prasītu garas ciešanu un skumju stundas, dienas vai nedēļas.
Dodoties meklēt mīlestību, mums jāatceras, ka tajā pašā brīdī arī mīlestība dodas mums pretim.
Un izglābj mūs.
(P.Koelju)