sapņu pils.

tātad - jaunais gads godam sagaidīts. mierīgi un lēnām, ar nezūdošām vērtībām. ar nezūdošu optimismu, ka viss būs labāk un skaistāk nekā izgājušgad. ar tuviem cilvēkiem visapkārt vai arī telefonzvana un sms attālumā. ar mazo cilvēku, un šausmām par to kā laiks skrien, jo viņam šis jau bij trešais jaungads. ar bagātīgi klātu galdu, jo pēdējo vecgada stundu laikā piemetās mežonīgs darbspars, kā rezultātā tapa dažnedažādi gastronomiski brīnumi. ar atdzesētu šampanieti. ar smiekliem. ar laimes liešanu, kur starp citu izlējās lidmašīna, tā kā laikam beidzot dzīvē būs nopietnas pārmaiņas, ko tāpat jau sola visi iespējamie horoskopi. ar ierušināšanos zem segām un mazā cilvēka elpu pie vaiga. ar laimes sajūtu sirdī. un tā tālāk un tā vēljoprojām..

kaut gan nenoliedzu, ka visu slikto mēģinot atstāt aizgājušgadā sanāca arī matam izlamāties pēdējās vecgada stundās, izraudāties tā ka acis sūrkst, izlādēties atskaldot malku, un paziņot, ka man nekāda svinēšana neinteresē.