5/16/10 05:47 ampildu savu apņemšanos, ka vajag pierakstīt tieši to labo un patīkamo, nevis ikdienišķo nogurumu un bēdīgumu. un tāpēc, kamēr vēl neesmu aizmigusi ar seju klaviatūrā, ātri pierakstīšu, ka šis vakars/nakts bija ļoti, ļoti patīkams un lietderīgs piedzīvojums. un kas par to, ka necik daudz to muzeju arī neredzējām, toties sēdējām parkos, pie ieejām un uz pusslapjiem soliņiem un ļoti daudz pļāpājām ar visādiem mūžību neredzētiem draugiem un puspaziņām par dzīvi, visumu un visu pārējo. es neatceros, kā īsti bija agrāk, bet dzīvot liekas tik viegli. drošvien tāpēc, ka maijs.man esot obligāti jānoskatās Spaced, un tagad ir laiks tiešām iet gulēt, pirmo reizi šogad izmantojot īpašās guļambrilles. Rīga piecos no rīta ir ārkārtīgi skaista pilsēta, Nabaklab ir visnotaļ patīkama vieta, ja vien tur nav pārāk daudz cilvēku, un Kārļa Zariņa izstāde VMM likās stipri nekāda. no otras puses, es tiešām nesaprotu mūsdienu mākslu. un vēl es secināju, ka VMM ēka ir brīnišķīga, es tur varētu iet vienkārši sēdēt un nosist laiku, kad nav ko darīt. ceru, ka jums arī jauks rīts |
running to stand still
there must be a light that never goes out
9/9/07 12:53 pmes esmu tajā vecumā, kad pēc tusiņnakts starp kafiju un svaigi spiestu apelsīnu sulu izvēlos pēdējo, pat neraugoties uz to, ka pašai jāsakabina sulu spiede kopā, jānotīra apelsīni un pēc tam jāizmazgā spiede. es tomēr esmu slinka, bet laikam šo nelāgo iezīmi sāku pārvarēt. |
Powered by Sviesta Ciba