11:25 ammanam šī brīža stāvoklim (tb, saaukstēšanās simptomiem, muguras sāpēm un tam, ka labā pēda ir pietūkusi tā, it kā tur iekodis kāds negants zvērs) ir viena priekšrocība, kas, protams, neatsver to, ka laiku šobrīd pavadu, cenšoties noturēt acis vaļā, nevis priekpilni rukājot. lai nu kā, vakar pēcpusdienā snaudu, lai gūtu spēkus, tad sāku skatīties How to get away with murder, ļ. patīk, it sevišķi tas, cik daudz viņi izmanto IAMX mūziku.tā, lūk, vienīgā priekšrocība, pastrādāt ir ļoti grūti, ēdienu pērku lielveikalos līdzņemšanai, jo nav spēciņu stāvēt pie plīts, bet vismaz vakar bija laiks skatīties visādus seriālus. |
running to stand still
June 30th, 2016
07:29 pmpirms kāda laika es te biju sašokējusies ne tikai par to, ka Eduards Pāvuls, kā izrādās, nav bezgala garš ozols (noskaidroju, ka 1.80 m, kas nav maz, vienkārši man vienmēr likās, ka viņš ir krietni garāks un lielāks), bet arī par to, ka nevaru iztēloties, kā izskatījās Ēvalds Valters jaunībā. Nav jau brīnums, ka nevaru: Ēvalds Valters Latvijas kino ienāca ar 1939. gada "Zvejnieka dēlu", kur viņu vispār neatceros, bet pēc tam jau parādījās tikai 50to gadu beigās - un viņš tomēr piedzima 1894. gadā, kas nozīmē, ka nekāds jaunais vairs nebija, kad parādījās latviešu kino, pat "Zvejnieka dēlā'' viņš nav nekāds jauneklis.tad nu viendien izrakņājām pusi interneta, lai atrastu, lūk, sekojošo informāciju: 20. gadu sākumā pēc armijas viņš pastrādāja Maskavā, kur laikam arī ir kaut kādas bildes saglabājušās, bet kā jauneklis viņš bija, pēc manām godīgām domām, diezgan neizskatīgs:  un  Varbūt tomēr tāpēc, ka esmu pie viņa pieradusi kā pie veca un vieda onkuļa latviešu filmās, ir pārliecība, ka uz vecumdienām viņam seja ieguva tādu lielāku harmoniju un mieru. |
Powered by Sviesta Ciba