05:29 pmkāpēc es neļauju sev priecāties par saviem sasniegumiem:a) es esmu sapista perfekcioniste un nekas nekad nebūs gana labi, b) paliekas no katoliskās audzināšanas un nemitīgās atgādināšanas, ka tikai pazemīgi cilvēki ir labi cilvēki, c) katrs mazais sasniegums un veiksmīgi pabeigtā lieta atgādina par to, ka viss ir tik relatīvs un ka nekam nav gala, un ka tur aiz kalniem citi kalni, tā teikt, d) es esmu aizkavējusies anti-establishment fāzē un visi oficiālie sasniegumi mani padara par daļu no sistēmas, lai arī es gribētu domāt, ka vispār esmu pārāka par sistēmu, e) man joprojām liekas, ka esmu resna un neglīta, un neviens sasniegums to nemainīs, f) visi augstākminētie kopā, go figure. bet ir tā, ka es šobrīd daru tik daudz, bet nekas nedod piepildījumu, jo nekas neliekas gana labi. un ir tāda nebeidzama panikas sajūta pat tad, kad ir ļoti, ļoti labi, un es nezinu, kā no tā lai tiek vaļā. nē, nu nopietni, kā lai nomierinās?
|