running to stand still

November 8th, 2010

02:00 am

reizēm es tīri fiziski izjūtu to mīlestību, nu, to visu labo un skaisto, ko pēdējā gada laikā biju uzkrājusi, un oh my, man burtiski aizraujas elpa.
un tad reizēm man tik nenormāli pietrūkst māju, nē, ne māju, bet manu cilvēku, un nu jā, tās jau arī laikam ir tās mājas, mani cilvēki ir mājas, un reizēm aizsitas kaut kas krūtīs un paliek grūti elpot.
man nenormāli pietrūkst manu cilvēku. ne jau tāpēc, ka šeit man nav draugu vai patīkamu cilvēku, bet tāpēc, ka, ja tu iemācies mīlēt, nu, tas tad ir bezrobežu un bezskaitlīgi. jo galu galā izrādās, ka sirdij nav robežu, un decembris liekas vēl tik nenormāli tālu.

bet kuš kuš. gan viss būs labi.

01:22 pm

nu davai, es tagad pažēlošos. man ir viens neticam tracinošs skolasbiedrs, ar kuru man diemžēl ir viena lekcija kopā, un viņš ir tik nenormāli apnicīgs. pseidopanks ar nopietnām higiēnas problēmām, pavisam nopietni, viņš mums vienreiz ar mat. stāstīja, ka viņš vispār mazgājas reizi divās nedēļās vai kaut kā tā. pilnīgi neciena citu cilvēku viedokli, vienmēr runā pa virsu un vienmēr izmisīgi cenšas pievērst sev uzmanību, piemēram, tikko runājām ar meitenēm par savu topošo studentu pulciņu, viņš vienkārši atnāca, apsēdās blakus un sāka runāt par savām lietām, tb, to, ko viņam ēst pusdienās. vienreiz nejauši biju ieklīdusi viņa istabā, nu bāc, mūsu pagāšgada pritons bija tīrākā pils salīdzinājumā ar to mitekli. (man viņš vienkārši tagad sēž pretī un tas ir tik nenormāli tracinoši. tikko, piemēram, viņš sāka urbināt degunu. āh)

ja vismaz tas viss būtu pa īstam. bet nē, tā tak ir tīra pozēšana. nu, viss tas anarhistu šits un pofigistiskā attieksme, ja reiz tas būtu pa īstam, viņš nebūtu šajā iestādē, jo šī augstskola ir viss, ko viņš (teorētiski) nicina.
nu labi, esmu izteikusi savu riebumu, tagad varu turpināt komunicēt ar citiem cilvēkiem.
Powered by Sviesta Ciba