01:34 amnu tā, atzīstās - kas vēl te mums ir augšā?(iespējams, man pēc kādas pusstundas vajadzēs jūsu palīdzību, dārgie) |
running to stand still
March 18th, 2010
02:16 pmsaņēmu tikko īsziņu krieviski я скоро у вас буду, nezināms numurs, protams. nesaprotu, ko darīt - it kā jābrauc prom, bet nu ja kāds nāks tagad ciemos..es vispār jums kādreiz pastāstīšu par to, kādas šausmas jāpiedzīvo cilvēkam, kurš ļoti bieži telefonu kontaktu sarakstos ir pirmais ieraksts, bet to kādu citu reizi. man jāskrien printēt, iesiet un sūtīt prom, yooo. (tā runā cilvēks, kurš ir pavadījis nakti, griežot, līmējot un nomērot, lai no rīta secinātu, ka psc, viss tik un tā ir šķībi.) |
09:58 pmstāstīju mammai par atgadījumu kaut kad šonedēļ, kad mani pārņēma panika, ka no lielās degunšņaukšanas būšu izšņaukusi ārā kaut ko nelabu, teiksim, skriemeli vai kaut ko tādu. mamma tā paskatījās uz mani un atzinās, ka pat šizofrēniķi neko tādu nestāsta. tā nu tagad sēžu, pinkšķu (jo seja ārstniecības nolūkos sasmērēta ar kodīgu smēri, kurai tipa jāpalīdz man tikt vaļā no iesnām, bet lol, man vienmēr ir iesnas) un prātoju, vai šo ārsta atzinumu nevajadzētu iekļaut savā radošajā cv, lol.bet vispār šodiena bija ārkārtīgi neparasta diena, kā izrādās, es tik sen nebiju bijusi viena, ka tas liekas pārsteidzoši. |
Powered by Sviesta Ciba