10:07 pmdivreiz biju kinoteātrī, (the curious case of benjamin button ir tiešām izcila), dažas stundas nosēdēju kino muzejā, pat pabiju skolā un okupācijas muzejā, un visu dienu pārtieku no sviestmaizēm un gumijas lācīšiem. the glamorous life of A.L., lol. runājot par lielām un nopietnām lietām, man ir milzīgs āķis lūpā prombraukšanas sakarā, jo they made me an offer i can't refuse. un vispār, kāpēc tā otra pasaules mala vienmēr liekas tik pievilcīga? retorisks jautājums, protams. un vēl mans deguns joprojām izskatās pēc mērena kartupeļa, un Dilans joprojām ļoti, ļoti uzrunā.man riebjas, ka es esmu tik vāja. es nekad nemāku līdz galam izrādīt savas emocijas Take me on a trip upon your magic swirlin' ship, My senses have been stripped, my hands can't feel to grip, My toes too numb to step, wait only for my boot heels To be wanderin'. I'm ready to go anywhere, I'm ready for to fade Into my own parade, cast your dancing spell my way, I promise to go under it. |
running to stand still
January 30th, 2009
11:42 pm - and I learnt of time by your handspieaugt ir jautri, jo var salīdzināt konkrētā brīža sevi ar kaut kādām iepriekšējām izpausmēm. tā nu, piemēram, man bija liels pārsteigums viendien secināt, ka jau aptuveni nedēļu neesmu lietojosi skropstu tušu. pārsteigums, jo kaut kādu 13 gadu vecumā iedomājos, ka man ir pārāk mazas acis un no tā laika lielākoties esmu acis mālējusi uz nebēdu. varbūt tieši tas ir novedis pie nebeidzamo miežagraudu sērijas?interesanti ir arī padomāt par to, kādi notikumi, joki, parādības, cilvēki utt ir saglabājušies atmiņā uz ilgāku laiku. piemēram, pagājušā gada 4. maija kino pasākumā k/t Rīga rādīja to burvīgo Nila Skapāna animācijas filmiņu Planet Solitude, kuru nez kādēļ latviski sauca par Planētu Zolitūdi. nez kāpēc joprojām diezgan bieži šie vārdi man ienāk prātā. |
Powered by Sviesta Ciba