apslāpētās sirdis

Pēkšņi un strauji pasliktinājusies veselība.
Dziļas ieelpas un lēnas izelpas.

Pēc treniņa vēl biju moža un aša.Izjutu ierasto nogurumu pēc fiziskas slodzes,bet pēc 15 min viss mainijās.
Vēl nedaudz un es vnk atslēgšos.
Galvassāpes.Sirds mazspējīga un tāds kā reibums.Visu vēl papildina sliktās dūšas sajūta.

Jēziņ,man pilnīgi gribās piezvanīt un pateikt to,kas nav sacīts tik bieži un laisties miegā ar cerību,ka rītdien pamodīšos.

Šizīgi,but true.

Vēl viens vārds par EMO un savas dusmas vairs nevaldīšu!
Vienreiz jau dabūja,vai tiešām ar to nepietika?

Es sapratu vienu lietu - es riktīgi esmu mainījusies! To vien jau var pateikt pēc tā,kādu mūziku klausos.
Kur palikusi mana Nirvana?Kur palika MSP?Un Muse?Un Placebo?

Ok,Placebo vēl klausos,bet tie pārējie pavisam aizmirsti.
Tagad tik iet cauri kkādi popši un tuc gabali.
Tas vien man liek secināt,cik ļoti mani spēj mainīt vide,kurā atrodos.Visu laiuk starp savām basketbolistēm un citām tresītājām.

Pat nezinu vai tas ir slikti,vai labi?

Vismaz sirds palikusi tā pati.Un uzskati.Un viedoklis.


***

Nostrādājos kā suns dārzā.Lai gan tikai 3h,bet to laikā paguvu ļoti daudz izdarīt.Tagad ķermeni pārņem nogurums,bet vēl ir jāizpilda md.

Vakar noskatījos vēlreiz "Step Up" un tas raisīja vēlmi dejot! Jā,es un dejot!Kaut kas neiedomājams.
Ja man tomēr būs tā laime apprecēties un iegūt bērnus,tad zinu,ka es viņus noteikti sūtīšu dejot.Ja nu tomēr pat ne dejot,tad kādā no aktivitātem gan iesaistīšu noteikti!
Mana dejošanas kāre ir aizgājusi tik tālu,ka gribās aiziet pie kāda horeogrāfa nedaudz pamācīties.Kā sacīt jāsaka - sirdij un dvēselei.

Kaut kā vienmēr uz to skolas laiku kļūstu par psihologu.
Ar Lāsmu cik nav runāts.
Tagad arī ar Anniju un pat Unu!
Anniju apzaga aizvakar 2 krievi.Viņai ļoti paveicās,ka viņu tikai apzaga un nevis arī vēl izvaroja.Jo kurš gan negribētu ievilkt tādu meiteni kā viņa gultā.Jā,viņa ir skaista un modele.
Lai vai kā,viņas labākais draugs pievīla viņu.Viņš neticēja,ka viņai ir sūdīgi un neatbrauca pakaļ viņai,kad viņa tur mētājās uz asfalta.
Tagad viņai nepieciešams atbalsts,jo lielāka skāde ir par zaudēto tuvāko draugu.

Una.
Ar viņu ir daudz savādāk.Man ir jāpaskaidro daudzas lietas,kuras ir neizskaidrojamas saistībā ar mani.Cilvēks mēgina izprast un diemžēl pirmie spriedumi bijuši diez gan nepareizi.
A ko man darīt,ja nebaidos izteitk savu viedokli,pat ja citiem tas nepatīk?
Redzu,ka šitās sarunas jau sāk aiziet lielā psiholoģiskajā spiedienā.

***

Šodien jābrauc uz dārzu strādāt.
Kā jau vienmēr,tad vecmamma ir sajūsmā,ka es varu noturēt zāģi un kur nu vēl lietot to.Neesmu tak bērns.
Šodien vismaz laiks ir skaists un gribās izvēdināt galvu.

Piektdiena un sajūtas nekādas.

Tāds liels smīns un neizpratne man bija par Ievas komentāru Līgas d-gr par to,ka viņa apbrīno viņu,ka viņa spēj izturēt tādu slodzi.
Interesanti,kad kāds ir man teicis uzslavējošus un noturošus vārdus par to,ko es daru?
Kuram gan negribās,ka viņu atbalsta?
Savādak visi tikai to vien stāsta,cik tev ir grūti,ka tu bendē savu veselību,ka tas ir slikti un šitais ir slikti.Secinām,ka visas manas darbības ir sliktas,bet neviens neiedomājas pateikt kko nekritizējošu.
Kritika stiprina?Ne šajā gadījumā.

Šodien,kad pavadīju Līgu līdz vilcienam,tad šausmīgi sagribējās ielekt iekša un braukt līdz ierastajai pieturai - Cēsis.
Atcerējos tās reizes,kad biju zvanījusi Alexai un uzdevusi jautājumu - jā vai nē? Un bieži vien viņa saprata,ka pēc 2 stundām ieradīšos Cēsīs.Šoreiz neriskēju to darīt.
Nezinu kādēļ,bet iekšā sēž tā sajūta,ka visiem tajā galā jau esmu apnikusi ar sevi.Piebremzēju.Un laikam jau tomēr tā pamatīgāk.
Jā,jā,manas iedomas,tad lauziet tās!

Zvanīju Mudītei.Tā kā Lāsmai ir sirds operācija 1dien,tad piedāvaju viņai savu palīdzību treniņu novadīšanā nākamās nedēļās laikā un ja ir nepieciešams,tad arī vēl nākamo nedēļu.Tas nekas,ka savus treniņus kavēšu.Tas būtu mazsvarīgākais.Būs man gan pavisam mazie,.gan `92 & `93 gadi.Viņa bija pateicīga,ka piezvanīja un teica,ka vel ziņos vai ir nepieciešama mana palīdzība.Vis atkarīgs no tā,kā Lāsmai beigsies ar operāciju.

Pēc stundām gājām uz autoskolu.Piereģistrējos un tagad sākot ar 25.septembri man katru 2dienu un 4dienu ir nodarbības.Pēc nodarbībām uzreiz ir treniņš.

Pavilkšu,pavilkšu,kur tad citur likšos.

Jūtu miega trūkumu.
Daudz guļu.Un sliktās dūšas sajūta nebeidz mani mocīt.

Šī diena laikam neatšķirās no citām skolas dienām.
ja nu vienīgi pēdējās dienas man ir tomēr tādas daudz maz atpūtas dienas,jo nav vēl skriešana uz fakultatīvajām,uz kursiem un galu galā arī autoskolu.
Šodien uzzinājām,ka vietas vēl ir,tādēļ rīt pase rokās,nauda rokās un aidā uz autoskolu.25.septembrī būs pirmā nodarbība.

Tā vien izskatās,ka būšu biež [s?] viesis LU telpās,jo droši vien,ka paņemšu LU piedāvātos kursus angļū valodā.


Kkā pēdejās dienas mani nepamat tā sliktās dūšas sajūta.Tāda jau piemetusies kopš pirmdienas.Rodas riebums pret ēdienu un šķiet,ka apēstais tūlīt tiks izvemts,bet ēst gribās tik un tā!Tā kā kkāda anoreksiķe.Vai bulīmiķe,kura nu bija no tām,kas visu atvēma atpakaļ.

Nelielas bažas ir par sevi tādā ziņā,ka šobrīd iestājies klusums pirms vētras un kad pār manu galvu nāks visas izdarāmās lietas,tad tā vētra mani no kājām gāzīs nost.Jau tagad atsakos no daudzām atbildībām.

Pieturos pie zaļā!
Tas vismaz spēj iedvesmot.
Cik gan muļķīgi,ne?

Šodien atļāvos paņemt brīvdienu.
Uz treniņu neaizgāju.
Daudz netrūka,lai nokavētu pirmo stundu pie vēstures skolotājas,kurai mums disciplīna ir kā dzeloņdrātis.Dēļ savas kavēšanas tagad dabūšu visu gadu sēdēt tieši pretī viņai 1.solā.Jauki!Labi,ka man vēsture vismaz ir no tiem priekšmetiem,kuri daudz maz iet no rokas.Kā nekā ir doma tajā likt arī eksāmenu.

Šodien man bija jāizlemj,kurā no diviem obligātajiem izvēles priekšmetiem litk skolas eksāmenu.Vai nu matemātika,vai fizika.Divi man visneizdevīgākie priekšmeti,kas vien skolā var būt.Pēc lielām pārdomām un viedokļu uzklausīšanas,tomēr nosliecos par fiziku,tādēļ,ka matemātika un fizika man nekur nav augstskolā nepieciešama un fiziku es vel uzskatu par interesantu un tur varu kko iekalt savā galvā arī.Matemātika vnk NAV mans priekšmets.Šobrīd attiecībā uz matemātiku galvenais ir palikt skolā un nesaņemt brīdinājumus.

Bibliotēkā man nepiešķīra grāmatas.Tas tādēļ,ka pie manis jau stāv neatdota kolekcija.Rīt ir doma to aiznest.

Nācās atcelt komandas saliedēšanu Kolibri meitenēm.Renāte piedāvāja ideju,ka jāuztaisa kāds kopīgs outdoor pasākums mūsu kopīgajām paziņām,bet arī šī ideja tika pēc lielām pārrunām atcelta,jo naktis ir jau ļoti aukstas.
Es jau pat mājās salstu,tad kur nu vēl ārā guļammaisā.

Uz vakaru nekāds garstāvoklis.Kā jau katru gadu,tad skolā esmu kā klauns.Ārējais nespētu pateikt par to,ka iekšā viss ir jau sen sabrucis un turās tik uz tukšiem pagrabiem.[muļķe]

Mūsu veči šodien arī zaudēja svarīgu spēli un tas it nemaz neuzlaboja garstāvokli.

Projekts iesprūdis.

Jāpajautā Laurai kā viņai sokās ar dokumentu kārtošanu attiecībā uz ideju,kurā viņa mani piesaistīja.[lielais noslēpums]

Gaidu e-pastu no autoskolas.Ja paveiksies,tad jau no 25.septembra sākšu apmācību.

Jāatrod skolotājs angļu valodā.Fiziku centīšos pieraut ar fakultatīvajām stundām.Vispār jau dikti lielu skaitu paņēmu uz fakultatīvajām.Gan fizika,matemātika,angļu valoda,latviešu valoda un pat bioloģija.Ja jutīšu,ka varu,tad likšu eksāmenu bioloģijā.

5 eksāmeniem jābūt.
Ģeogrāfija man jau ir.
Fizika/matemātika ir obligātā.
Latviešu val. obligātais.
Angļu val. ņemu kā izvēles.
Un droši vien,ka pēdejo paņemšu bioloģiju.
Augstskolā man tik un tā ir nepieciešami tikai latviešu val. un angļu val. eksāmeni.

Šodien kkā ķermenis jau ātri velk iekšā gultā.

Mans 1.septembris.

Kā jau katru gadu,tad vēsu prātu ceļamies no rīta augšā,sakopjamies un prom uz skolu.Šķiet,ka jau otro gadu pēc kārtas skolotājai dāvināju lilliju.Puķu pirkšanas process man nekad nav gājis ātri.
Diena iesākās ar skolas direktora runu un mazo skolēnu uzvedumiem un labu vēlējumiem.
Devāmies uz klasi,kur izspēlējām "grābstīšanās" spēli.Skolotāja pastāstīja par to,kas mūs sagaida un tad jau laidām brīvībā.
Protams,ka šī diena bija jānosvin,bet manos plānos nebija to nosvinēt tik "smagi".
Aizgājām ar meitenēm uz Pomodoro,kur paēdām,tad devāmies pie Līgas.Tur iztukšoju vienu alu un dabūju arī izgaršot viskiju ar upeņu sulu.Sazvanijām savējos džekus un devāmies LB virzienā.Ko pērkam?Davai šņabi.Esmu pret,jo šņabi nedzeru.Beigās tomēr piekrītu,jo ne jau es maksāju.
Es šņabi nedzeru un tagad zinu,ka pie šī solījuma turpmāk arī palikšu.Viena no smagākajām apdzeršanās reizēm.Nožēlojami jau vien bija tas,ka mēs dzērām uz ielas.Tālāk jau man bija Galerijas tualešu apciemojums,Ilvijas darbavietas apgāšana un vēl galerijas sienu stutēšāna.Kad viss bija izdzerts,tad devāmies uz Red Fred alus restorānu.Jau ieejot iekšā,man palika slikti no tiem cigarešu dūmiem,tādēļ izvilkos ārā paelpot gaisu.Tas arī bija moments,kad sapratu,ka jātiek mājās.Ja mājās es "aizbraucu" ap pus 9,tad reāli tas notika tikai ap 10-tiem.Paliak slikti.Es nezinu kādā veidā,bet kkā es tiku līdz mikriņiem.Iesmēreju 50 santīmus šoferim un tālāk jau visu ceļu nogulēju.Kāda sieviete mani pamodināja,lai es nenoguļu savu pieturu.Bet man bija jābrauc līdz galam.Planējošā stāvoklī ievēlos mājās.Labi,ka mātes nebija,jo tad būtu bijusi lekcija.Mājās bija tikai tētis.Pārģērbos un biju gultā iekša un gulēju.Labi,ka vismaz modinātajuuzliku,lai nenogulētu jau pirmo skolas dienu.No rīta pamodos un saprotu,ka galva vēl joprojām griežas.Kkāda galīgi nekāda aizbraucu uz skolu un tad jau atnāca vaļā.
Es vairs tiešām nekad nedzeršu šņabi,pie tam,ja pirms tam jau esmu kko dzērusi.

Pa dienu mūs arī intervēja japāņu televīzija,kura taisīja raidījumu par Latviju.Beigās sanāca tā,ka no mums trijām,visvairāk dabūju runāt es.Man jau tā lielākā mute uz to runāšanu.

Zinu,ka vakara gaitā man zvanīja arī Santa un Diāna un piedāvāja mums visām braukt pie Diānas,bet šādu piedāvājumu es saņemu tad,kad man bija pārāk sūdīgi,lai vel kkur dotos un lai vispār spētu atbildēt uz zvanu.Zinu,ka zvanīja arī Gaiļuks un jautāja par rītdienas spēli un zinu to,ka mamma arī zvanīja.Galvenais,ka atbildēju.

Bija iespēja palikt pie Līgas pa nakti,bet tā kā man bija nākamajā dienā spēle,tad nevarēju palikt,jo pie formas netieku.Laumai to vismaz atveda māsa.Patiesībā,es nemaz nevēlējos tik ļoti palikt.Ak dies,cik ļoti es gribēju tikt mājās.Vai arī kādu blakus,lai mani tomēr nedaudz pieskata un pastabilizē.
Tajā brīdī es izjutu kaut kādas bailes.
Bailes par sevi.Un savu drošību.

Māsa arī dabūja no manis manus murgus.Šoreiz vismaz vieglākā veidā.

Fuij...viss.Ar šo es sev apsolos,ka lietošu maksimāli maz alkohola.


Šodien bija spēle pret LSPA studentēm.Nu zin,viņas spēlēja tā,it kā tā būtu dzīvības un nāves spēle.Pietiekami agresīvi priekš draudzības spēles.Pati spēle notika tādēļ,ka bija atbraukuši zviedru skauti.Šoreiz viņi skatijās uz Alenu,lai viņai piedāvātu spēlēt,bet viņi brauks arī nākamgad un jau uzmeta acis uz pāris mūsu meitenēm.
Piedāvājums jau labs un vilinošs.Zviedri piedāvā spēlēt 1+1 sezonu Zviedrijā,mēnesī par to saņemot 500 eiro,kas priekš Latvijas ir liela nauda.Sūdīgākais tas,ka nevar savienot ar mācībām Zviedrijā.
Par šo es jautāju māsai viedokli.Ko viņa teiktu,ja man piedāvātu spēlēt par šādām summām Zviedrijām.
Protams,ka viņai bija daudz argumenti,kādēļ lai es nebrauktu.Nebija neviena paša,kurš būtu par to,lai es brauktu.Laikam jau sākumā nedaudz sabiedēju viņu ar to,kā es to visu pasneidzu.Tā,it kā jau būtu nolemts,ka jā,es braucu.Pat ja man izteiktu šādu piedāvājumu,tad zinu,ka vecāki man ļautu pašai izlemt,bet nākamais vārds ir Alexai un ja viņa ir pret,tad tāds paliek arī mans lēmums.Man ir žēl pamest tos cilvēkus,kuri ir Latvijā.Ja jau es tagad esmu sailgojusies pēc Alexas,tad kā būtu,ja manis nebūtu Latvijā veselu gadu?Nē,paldies,man tas nav vajadzīgs.Es tomēr zinu,ko es gribu nākotnē darīt un tas nav tik tiešā veidā saistīts ar basketbolu.Protams,es neatmetu variantu,ka es paralēli studijām vai pēc tām varētu trenēt kādus mazos iekš Kolibri.Mudīte jau tiešām ļoti,ļoti grib mani redzēt kā nākamo treneri.ne velti no viņas puses ir izskanējuši piedāvājumi.

Nav ko sapņot.Dzīvosim - redzēsim!

***
Varavīksnes bildi iesniedzu konkursam "Viena diena Latvijā".


Rīt vēsture,kuru nedrīkst nogulēt!
Latviešu veči šodien pret Spāniju parādīja labu pretestību,bet līdz 2.puslaikam nespēja izvilkt.Rīt jāspēlē pret Portugāli un ja uzvar,tad tiek tālāk uz 2.kārtu.

***
Māsai kārtējās iedomu lēkmes,bet iet pie ārsta viņa nepiekrīt.Kā gan lai savādak es laužu viņas iedomas?
Nešpmetns skuķis palicis.
Alexa,nečakarē sev dzīvi! :)

Es vairs nekad nedzeršu šņabi!

Esmu atpakaļ no Liepājas.
Jau 5d šķita,ka kkas nebūs labi un tā tiešām arī bija.Apslimu.Kakls,klepus un bezspēks.Uzvilku Laumas siltās zeķes un satinos segā.Pa nakti tik un tā nosalu.
1.dienā spēlējām pret Liepāju.Spēli zaudējām un vispār nospēlējām šausmīgi.To attaisnojam ar to,ka tā bija pirmā spēle šādā sastāvā un nebijām sagatavojušās.
Pēc spēles Mudīte mani pasauca pie sevis.
- Agnes,jūs tikai skataties,nekožat,ja?Tā lai man nav kauns pa visu Liepāju un pēctam neklīst nekādas runas.
Ko gan es varēju pateikt?Atbildēju kā ir,ka mēs turnīros nedzeram un vispār tur,kur ir sports mēs nedzeram.Laikam jau nenoticēja,bet pati vainīga,ka netic taisnībai.
Tā viņa mums katru vakaru zvanijās.
2.dienā uzvarējām Ventspili.Nu jau izskatijās daudz labāk.Dabūju zem pa vaigu kaulu un tagad man ir ur zilums.Tās dienas vakarā Mudīte bija atnākusi pie mums uz viesnīcu,lai pārbaudītu kā mums iet.protams,ka viņa par ciemošanos nebija brīdinājusi,bet mums jau nemaz nebija ko slēpt.Istabiņa tajā brīdī nebiju,jo ar Vētru aizgājām pastaigāt pa pilsētu.Mudīte esot pilnīgi nokritusi gar zemi un pārbaudījusi pagultes vai tur kko neslēpjam.Man tur bija tikai Mežezera pudele,par kuru viņa jau nodomāja,ka tas ir šampanietis.Meitenes paskaidroja,ka tas ir Mežezers un man viņs ļoti garšo.Atkal jau es esmu kkur šitāda kreisajā lieta iesaistīta,kur būtu kkas ar alkoholu.Es tiešam izskatos pēc alkoholiķes?
3.dienā mums bija jau 9:00 spēle pret Juglas meitenēm.Mudīte iepriekšejā dienā jau teica,ka šī spēle ir principiāla un tā ir jāuzvara.Mums derēja -4 zaudējums.Spēles sākums bija ļoti labs un bijām pat vadībā ar kādiem 15 punktiem,bet tad kkas notika un viss sāka iet pa burbuli.Beigās mēs zaudējām.Šitajā spēlē tiku vismazāk laukumā no visām iepriekšejām,jo tur taču visas ir kkādas garas sliekas un monstri!Pietiek jau ar to,ka spēlē pret Liepāju manējās smējās par mani,kā es cenšos kko izdarīt zem groza.
Vārdu sakot,zaudējām Juglai ar -5,bet mums derēja arī -4.Santa pēdejās sekundēs izdarīja neprecīzu piespēli.Viņai pašai bija jāmet.Juglas sastāvā bija tikai 2 meitenes no Juglas,pārejās bija paņemtas no 47.vsk.Baigā jau nu Juglas komanda.
Ar šo zaudējumu mēs palikām pēdejā 4.vietā.
Atpakaļceļa Mudīte ar mums nerunāja un bija ļoti nikna un sarūgtināta,bet kkā mums ir vng.

6d manējās kko baigi domāja kāds katrai no mums varētu būt vīrs.Mans būšot alternatīvs,dzīvespriecīgs un sabiedrisks cilvēks,bet kurš būs zem manas tupeles.
Nu nez,kad viņa spar šito visu ākstijās,tad man smiekli it nemaz nenāca.Ne jau tādēļ,ka mani tas aizvainotu vai kkā tā,bet gan mani vnk tas nesaistīja.Tādēļ varbūt arī izskanēja aizrādījums,lai pasmaidu par stulbībām arī.
- Viņa jau mums ir pieaudzis cilvēks un nesaprot šādus stulbumus.

Pasmīnēju par to tikai un neko tā arī nepateicu.Lai jau ņemās.Varbūt tiešam esmu jau uz pieauguša cilvēka skliekšņa.

1.spēlē gandrīz izplūdu asarā.Kkas man aizgāja ciet un man bija lielais sarūgtinājums,ka netieku laukumā tik daudz,cik es tiešam būtu pelnījusi.Man neuzticas.

Mājas.
Mājas man tagad asociējas ar problēmām.

Jāvelk kājās siltās zeķes,jāēd Māsas medus un jāārstējas.Nevaru taču sākt skolas gaitas tādā kondīcijā.

2d spēlējam pret "Klondaiku".

Man vairs nepatīk uzturēties mājās.Un tikai tādēļ,ka šeit visas sienas spiež virsū visas problēmas un pie tam spēj radīt arī jaunas.Ka tik drīz neparādās avīzēs rakasti,ka pazudusi kārtējā meitene vārdā Agnese.

Jau no paša rīta sakasījos ar vecākiem.Protams,ka par naudas lietām un to,cik daudz man ir izklaides.Neredzu,kur ir manas izklaides.

Vnk līdz asarām.Gribu ātrāk prom kaut vai uz to pašu Liepāju.Drīz jau autobuss.Vēl dušā sakārtot sevi un tad prom.Prom no mājām.

"Tagad aizmristi par visām savām Cēsīm,projektiem un citām izklaidēm."
It kā skolas laikā man var būt kādas izklaides.

Visa mana alga aizies vecākiem,jo tie mani vairs finasiāli neatbalsta.

Atā,atā mana Itālija.
Atā,atā mana Portugāle.
Atā,atā mana Turcija.

Strādāt arī nevaru,jo man ir 12.klase + basītis.

Vnk...adifgwigfwyirhfuiwfuhwofrh2wefiwejf
Ja viss jau brūk un jūk jau tagad,tad kas būs skolas laikā?

Esmu tik ļoti pārgurusi.Neplānoti 1 dienas riteņbrauciens pārvērtās par 2 dienu.Mājās esmu tikai kādu nepilnu pusstundu.Kunģis prasa ēst,kājas prasa siltas zeķēs,ķermenis prasa siltu vannu un gultu,bet galva grib atpūsties un beigt sāpēt.

Riteņbrauciens nedaudz mainīja savu nosaukumu.
Beigās braucēji bija tikai es un Lauma,bet arī mums abām labi.No rīta pamodos un skats āra pa logu nebija no patīkamākajiem.Stiprs vējš,drēgns laiks,slapšs un nepatīkams laiks.Kā nekā bija jau 6 no rīta.No rīta vēl bija daudz darbu jāizdara.Veiksmīgi izkūlos no mājām un devos Rīgas virzienā ar vilcienu.Rīgā aizbraucu līdz Elīnai,dabūju auskarus,dabūju no Sanitas savu somu un palika laiks gaidīt vilcienu uz Tukumu.Sēdēju pie aizvērtās kases un gaidīju,kad laiks paies.Gribējās ēst.Bet riteni nevar atstāt.
Ierāpos vilcienā un braucu.Pat vēl nezinot,vai kāds man vispār pievienosies.Smaids atplauka,kad Laumu ieraudzīju Babītes stacijā.
-"Man jau likās,ka mēs būsim vienīgās."
Tas nebija šķērslis,lai dotos kkur.
Bija 2 varianti.Patiesībā sākumā tikai viens,bet es pierunāju Laumu uz otru.Es biju apsolījusi,ka būšu Kandavā un atdošu Zaķim viņas blingu.Ja jau solīts,tad solījumi jātur.Tā arī pierunāju Laumu,ka braucam uz Kandavu skatīties spēles.Tukumā izlecām ārā un meklējām Kandavu.Nedaudz maldijāmies,jo braucām pa citiem ceļiem.Atradām šoseju un tik braucām!Vējš vājprātīgi spēcīgs!Jēgas braukšanai nekādas,jo tu brauc uz vietas!Nobraucām nost no šosejas un uzbraucām uz granteni.Pretvējš un kalns.Kad bijām uzminušās kalnā,tad top ideja par braukšanu ar kkādu transportu.Bija arī variants par mājām,bet biju pret to.Sazvanījos ar 1188 tantēm un noskaidrojām,ka vilcienu uz Kandavu nav,bet autobusi gan vēl ir.Atgriezāmies Tukumā un meklējām autoostu.Tur mēs ļoti,tiešām ļoti ilgu laiku gaidijām kādu,kas mūs var apkalpot kasē.Mēs iepriekšējop autobusu uz Kandavu nokavējām 1 minūti.Viņš mums pabrauca garām.Pēc stundas bija tikai nākamais.Jau bija skaidrs,ka nokavēsim spēli,bet ne visu.
Kad pienāca autobuss,tad pierunāju šoferīti,lai viņš mūs paņem līdz Kandavai.Īpaši nelabprāt viņs mūs paņēma un vēl par bagāžu nesamaksājām.Izjaucām riteņus un iekārtojāmies autobusā.Priecājāmies,ka tiksim uz Kandavu.Autobusā vēl gadijās 2 feini džekiņi,kuri mēdz izspert kkādu tekstu un vēl palaida mūs savās vietās,jo savādak mūsu riteņi durtos viņiem pa kājām.
Beidzot bijām Kandavā un traucāmies uz zāli.Aizbraucām,jau kavējam!Dzirdu,ka nav bumbu trokņa.Paskatos zālē.Tiešām! Neviens nespējā.Ātri no dežurnates uzzinām,kur notiek spēles un laižamies prom.Izrādās,ka spēles notiek tehnikuma zālē,kur mums kādreiz ir bijušas nometnes.Ātri vien atrdām,kur jābrauc un bijām klāt!Mūs sākumā nemaz nepamanīja.tas laikam tādēļ,ka man bija dzeltenais lakatiņs uz galvas un mani vnk neatpazina.Minūtes pārtraukumā nogājām gar komandām,uzsitu Lāsmai pa pakaļu un ieņēmām vietas zāles otrā galā.Jāpiebilst,ka zāle ir tiešām ļoti šaura.Tik šaura,ka galvu pret radiātoriem var atsist un auts ir 5 cm attālumā no sienas.Paspējām uz 3/4 beigām un visu 4/4.Kkā ātri tas viss beidzās.Žēl,ka meitenes zaudēja,bet toties viņām bija prieks,ka kāds paplaudē arī par viņām.Linda vakarā izteicās,ka ir patīkami,ka kāds paplaudē un paslavē,ka tas dod stimulu.Aizbraucām atpakaļ uz halli,kur meitenes dzīvo un tad nu atpūtāmies.Izrādijās,ka vakarā ir vēl viena spēle.Ienāca prātā doma par palikšanu pa nakti.Sarunājām ar Mudīti un viņa mums atļāa.Bijā nolēmušas gulēt istabiņa pie Lāsmas,Zaķa,Lindas un Rūtas,Kates.Uz grītas tepiķīši ir un ar ko apsegties mēs jau atrastu.Riteņus atstājām pie dežurantes.
Aizgājām uz otro spēli.Bļāvām,applaudējām,atbalstijām mūsu meitenes un viņas uzvarēja!Acīmredzams progress viņām manāms spēles ziņā.Ir tā komandas spēle,nevis katra indivuduāli cenšas kko panākt.
Vakarā aizgājām uz veikalu un nopirkām sev vakariņas.Tad jau vnk pačilojām istabiņā,skatijāmies tv un kritām mazajiem uz nerviem.
Tā kā bija jāsarunā ar dežuranti par riteņiem,tad mums bija arī jāpasaka,ka mēs paliekam pa nakti.Dežurante un apkopēja izrādijās ļoti jaukas sievietes un piedāvāja mums matracīšus,gultasveļu un arī segu un spilvenu! Neatteicāmies un ņēmām tik ciet!Ātri vien jau bijām aizgājušas gulēt.Pulkstens vēl nebija par 11.Sākumā nevarēju aizmigt un rīta pusē agri biju augšā.Caurs miegs.No paša rīta ļoti nosalu.Pamodos saritinājusies kamoliņā.
Lauma apgalvoja,ka es nakts laikā esmu sākusi runāt.Viņai pat šķitis,ka runāju pa telefonu.Bet man telefons uz nakti bija izslēgts,jo lādējās ārā.Es esot it kā runājusi ar Kati un kko jautājusi.Kate pat tajā istabiņa nedzīvoja,bet gan blakus.Uzreiz pēc manis Lāsma kko esot miegā teikusi.Protams,ka nedz es,nedz Lāsma neko tādu neatcerās.Viņa tikai atcerējās,ka nakts vidū es esmu pacēlusi galvu,paskatījusies uz viņu,viņa arī bija pamodusies,mēs esam saskatījušās,pasmaidījušas viena otrai un aizgājušas gulēt tālāk.To es arī neatceros.
No rīta pamodāmies.Lauma izstāstīja naktī piedzīvoto.Saģērbāmies,meitenes aizgāja pusdienās,bet mēs pusdienojām istabiņā ar savām brokastīm.Uzreiz pēc tam braucām uz spēli.Šoreiz nebija tik daudz jābļauj,jo tieneši tiešāja labāk nekā vakardien.Protams,ka pabļaustījos,paārdījos,pamācīju meitenes un atbalstijām.Uzvarēja!Pie tam vietējo Kandavas komandu ar Kandavas tiesnešiem.
Tad bija pusdienas.Pēc tām mēs aizgājām parunāties ar Mudīti.Pa visu ko nopļāpājām,man apnika un aizgāju,lai arī atgrieztos,bet tas nenotika,jo Lauma jau bija atpakaļ.Mudīte palūdza,lai meitenes izvedam ārā gaisu paelpot,jo tā nīkuļošana istabņās neko labu nesekmē.Izgājām arī un pēc kāda brītiņa sāka smidzināt.Tādēļ nācās izmest tikai mazu rinķīti un devāmies atpakaļ.Skatijāmies vieglatlētiku,vēl kko pa TV un tad jau bija jādodas atkal uz spēli.Bija tā,ka nezinājām ko darīt.It kā otrā spēle pārak vēlu,lai uz to paliktu.Laumai tētis bija atsaucīgs un teicās,ka atbrauks mums pakaļ.Arī man vaajdzēja braukt,bet es tomēr izvēlējos palikt.Vēl joprojām man ir sev jāatgādina,ka esmu stulba.Mani varēja aizvest līdz Jūrmalai,bet es nē - atteicos.Es būtu braukusi ar riteni no Kandavas līdz Tukumama.Ja vēl Laumas tētis būtu palicis uz spēli,tad es noteikti brauktu ar viņiem.Ja pat tikai uz daļu no spēles,bet viņs atbrauca vēl tad,kad meitenes nebija sākušas iesildīties.Teicu,ka kkā tikšu uz mājām un neaizbraucu.Spēle beidzās un meitenes uzvarēja!Rīt viņām ir izšķirošā cīņa par to vai būs 2.vietā vai 3.vietā.Vajag jau,protams,2.vietu!
Savācu savas mantas,atvadījos no meitenēm un Mudītes,atstāju dežurantei konfektes no mums abām un ripoju uz Tukuma pusi.Biju paredzējuši,ka 1 stundas laikā nonākšu Tukumā.Un tā tiešām arī bija.Izbraucu es ap 19:00 un iebraucu Tukumā 20:05.Nebija nemaz tik viegli.Nobraucienu bija vairāk,bet tik un tā grūti.Un man nebija ūdens krājumu.Kādā brīdī palika vnk grūti.Vienā kalnā ceļmalā bija ābele.Uzreiz pa bremzēm,riteni malā un pie āboliem klāt!Tad man bija pilnīgi vng,ka viņi ir noputējuši un aug ceļmalā.Es no tā varēju remdināt savas slāpes un apetīti kaut cik.Tie āboli bija neēdami.Vienu apēdu un pārējie 2 iegrauzti aizlidoja grāvī.Bez maz vai skaitīju km,cik vēl atlikusi,lai nokļūtu galā.Pamanīju pazīstamo tiltu un zinu,tālāk tas nobrauciens lejā,pa kuru mēs ar Laumu iepriekšejā dienā mināmies augšā.
Tukuma aplis.
Un beidzot arī stacija.Biju slapja,nosalusi,neēdusi un ar lielām slāpēm.Tiku līdz stacijai,apziņoju savējos,ka esmu Tukumā un viss kārtībā.Pie veikala ilgi stāvēju,jo negribeju iet,ja man ritenis paliek ārā.Ātri iekša un āra un tiku pie sava ūdens.Pavisam auksts.Apsēdos un gaidīju savu vilcienu.Šausmīgi nosalu.Sēdēju un trīcēju.Kā nekā biju visa slapja un pulkstens tuvojās 21:00.Uz kādu brīdi bija skaistas debesis virs sliedēm.Sārtas.Un gubmākoņi.Fotoaparātam baerija izlādējusies un nesanāca nofočēt.Žēl.
Tiku iekšā vilcienā un palika jau ļoti tumšs.Krēsla jau bija nosēdusies un nakts bija klāt.Vilcienā vēl joprojām ļotu salu.Vagonā bijām tikai 3 cilvēki.Da nu,ņēmu un pilnībā pārģērbu sausas drēbes.Vismaz tad palika nedaudz siltāks!
Rīga.Un laiks ļoti maz,jo tūlīt attiet vilciens uz mājām.
Aizskrienu līdz kasēm un skatos,ka vilciens tomēr ir vēlāk.Nopērku biļeti,lēnām sataisos un dodos uz 3.ceļu.Uzeju augša pa trepēm,kur nav tās joslas,kura domāta ratiņiem vai ritenim un nesu augša savu riteni.Skatos uz tablo,bet tur rāda,ka uz 3.ceļa ies vilciens uz Tukumu 5:35 no rīta!Nesapratu,kā varēju sajaukt ceļus,ja vēl kārtīgi paskatījos.Sapratu,ka esmu uz nepareizā un skrēju meklēt,kur ir mans vilciens.Atlikušas tikai 3 minūtes.Iznesos tunelī,jau gājyu uz lielo sarakstu,kad pagriezos un meklēju uzrakstu Salaspils.Atradu,nesu atkal augša riteni un izrādās,ka tas bija tas pats vilciens,ar kuru atbraucu no Tukuma.Ieskrēju iekša vilcienā un durvis uzreiz aizvērās.Fjū,paspēju!Un tas bija pats galvenais,jo gaidīt stundu nākamo arī negribējās.Atkal jau salu.Sagaidīju savu pieturu un iznesos ārā.Ko kājas nes,minos uz mājām.Uz ceļa nepoamanīju mašīnu.Labi,ka tā no mugurpuses uzpīpināja,jo es tur pārāk neapdomīgi braucu pa to ceļu.
Beidzot tiku mājās!Ap 23:00 vakarā.
Galva sāp.Kājas nosalušas.Pirksti nosaluši.Ēst gribās.Kakls sāp.Miegs nāk un jūtams šausmīgs nogurums!
Bet es to izdarīju!

Rīt jābrauc uz Liepāju.Tur mums turnīrs.Arī pagājušo gadu piedalījāmies,bet ne ar īpaši labiem rezultātiem.

Es sāku rakstīt 23:45,bet tagad jau ir 1:01.
Viss.
Šovakar man laikam kkāds lielais rakstīšanas vakars.Dīvaini.

Viss.Gultā iekšā un ar saliktiem īkšķiem par mazajiem!
Es nedrīkstu aizgulēties!

Treniņš.
2 treniņi.
Bremzēšana.

Bet jauks treniņš.

Šodien esmu apēdusi gandrīz visu māsas dāvināto medus burciņu.
Papildināšu.

Neesmu īpaši pozitīvās domās par Līgas jaunākajām bildēm.
Tik jauna un jau taisa tādu pornogrāfiju.Pat gribētos teikt,ka iedomājas no sevis vecāku nekā patiesībā ir.Cik viņai ir?15?
Protams,ka prātiņš viņai nav uz 15,bet tas nenozīmē,ka jāuzvedas kā...nē,kā pazaudai,es negribu teikt.
Bet varbūt es esmu par vecu tādām lietām.

Rīt braucam uz Tukuma pusi.Riteņbrauciens ar meitenēm.
Ir doma tomēr aizbraukt uz Kandavu,kur `93 gadiem notiek turnīrs.
Laiks nav no tiem patīkamākajiem,bet mēs esam stipras meitenes.
Godīgi sakot,es būtu gatava pat braukt viena.Es vnk to vēlos,bet man bail,ka pēc tam Mudīte man sāktu jautāt vai man ar komandu nav nesaskaņu,jo pēdējā laikā strauji uzlabojušās attiecības ar `93 & `92 gadiem.
Tad jau redzēs kā rīt būs.

Zaķim blingi jāatdod.Ļaunākais tas,ka man viņu nav.Un ja Elīna šodien viņus nebūs dabūjusi,tad ar mani ir cauri.Jau cik ilgi velku to visu.Es ceru,ka Elīna būs viņus dabūjusi.

Liels čakars rīt mani sagaida.

*braucu agri no rīta pie Elīnas pēc blingiem
*atpakaļ uz staciju,kur satieku Sanitu,lai dabūtu somu
*braucu uz Imantu,lai satiktu Zaķi un atdotu blingus
*kāpju atpakaļ citā vilcienā,lai dotos uz Tukumu
un tam visam jānotiek līdz 9.

Šodien garstāvokli ļoti uzlaboja senāka mūzika.Ap `80-to un `90-to gadu.Patīkami dzirdēt vecos labos gabalus.
Toties ātri tas garstāvoklis nositās tad,kad man par projekta lietām visi sāka jautāt.Katram jāpaskaidro kas notiek,kādēļ kkas kavējas.Un galvenais,ka šie jautājumi ir pretīgā kontekstā.Apmēram tā,it kā es būtu vainīga un no sērijas - kā tu tā varēji?- kāpēc tik ilgi?- kāpēc nekas nenotiek?- kāpēc tas,kāpēc šitais.Bļin,riebjas!
Bet viss tiek kontrolēts.

Zvanīja Edīte.
- Ooo,,čau,tu esi jau atpakaļ no Amerikas?
- Kādas Amerikas?
- Vai tad tu nebiji Amerikā?

Nesaprotu,kādēļ cilvēki no manis kko gaida?
Ir brīži,kad ākstos un padaru sevi par klaunu,bet ne jau to daru katru dienu un mūžīgi.Es tāda neesmu.

Pie kājas!

Es zinu,ka man nav jāuztraucas,jo ja kkas būtu noticis,tad es par to noteikti uzzinātu.
Un tā arī ir.Visu dienu spēju nodzīvot ar šo domu.

Esmu paredzama.
Pat Sinča apjautājās.

Apēdu medu.
Iedzēru pienu.
Nenoskatījos filmu līdz galam.Un atkal neko prātīgu neizdarīju.

Tā tik turpināt!

Deguns sāp.
Šodien treniņā atkal pa viņu dabūju.
Ik pa laikam iesāpas galva.Tie nometnes triecieni nebija nekas labs.

Pie kājas!

Karsti.

Rīts un treniņš = izčakarēta visa diena.
Nekam citam vnk neatliek laiks.
Sāku nopietni apsvērt domu,ka varētu uz Liepājas turnīru stopoties.
Skatos,ka daži pasākumi pārklājas pāri viens otram.Slikti.

Tā piemēram,28.-29.sept ir 2 Rīgas 007 pasākums,kas notiek Rīgā un doma ir,ka liels skaits cilvēku,sadalījušies komandās,orientējas pa visu Rīgu 24 h garumā.Tad sanāk,ka 28.sākam un beidzam 29.ar noslēguma pasākumu.Tikai man 29.sept ir spēle pret TTP un 30.sept jābrauc spēlēt uz Ventspili.
Tās man būs vienas trakas 3 dienas.

Būšu lupatā,bet nav jau pirmā reize :) Un man nav par ko čīkstēt,jo zinu,ka es to varēsu apvienot un izdarīt :)

Ir doma,ka 3d jābrauc riteņbraucienā.
agnes,uz priekšu organizē visu!

Uz komandas saliedēšanas pasākumu pieteikušies 18 cilvēki un daži vel nav devuši atbildes.
Vismaz atsaucība ir!

Šodien mamma piezvanīja uz autoskolu.Tur ir tikai krievu grupas.Jau vakar izrakstīju Rīgas autoskolas un izskatās,ka tomēr mācīšos Rīgā.Man tas ir labākais variants.Ar Santu vai Laumu varētu kopā iet mācīties.

Gatavojas pusdienas.
Un mani gaida filma,kurai vakarnakt nepietika spēke.
American Beauty.

"Vai tu tiešām domā,ka es neredzēju?"

Tā nakts un manas izdarības man vēl ilgi paliks atmiņā.
Bet vēlāk es atzinos izdarītajā,jo ir lietas,kuras manu sirdsapziņu moka.

"Es zinu.Es tevi jau pa gabalu redzēju."
[...]





*daudz lamuvārdu un citu dīvainu dusmu izpaušanas veidu,kas vien var tikt piefiksēti elektroniski.

Saņemeis taču!
Beidz čīkstēt!
Negrimsti kkādā sentimentā!
Un beidz uztvert lietas tik saāsināti!


Kā man pašai riebjas,ka no mušam pūšu ziloņus!

Bļin!

Dzīve ir skaista un samierinies!Un nejautā kāpēc!!!

Viss,es nomierinos.

Bet viss taču ir kārtībā.
Cenšos neuztvert lietas pārāk saspīlēti un cenšos neprasīt no cilvēkiem par daudz.
Kā vienmēr ir sajūta,ka kkas nav kārtībā,bet tas visdrīzāk dezinformācijas dēļ.Ja kkas nebūtu kā nākas,tad taču man par to tiktu pateikts.Vai ne?

Bīdu uz beigām LDD lietas.Vēl noslēguma pasākums,atskaites un tad viss.
Arī komandas saliedēšanas pasākums nestāv uz vietas un lēnām tiek bīdīs uz priekšu.
Vēl nedēļa un tad skola.
Vēl mazāk kā nedēļa un tad Liepāja.Patiesībā man tās ir 3 izčakarētas dienas.Kas tikai Liepājas dēļ neiet gar degunu.Tie ir dažādi pasākumi - gan izklaides,gan organizēšanas puses pasākumi.Bet es taču pārāk mīlu to,ar ko nodarbojos,lai no tā atteiktos.Tā taču ir bijis vienmēr,tad kādēļ lai tā nebūtu arī tagad?

Sen nebiju šeit tā kārtīgi rakstījusi.Tas tādēļ,ka draugiem.lv d-gr top pietiekami bieži ieraksti.Būs jāatmet.

Es secināju,ka šeit top ieraksti tad,kad gribu ar kādu parunāt.Un šeit mani uzklausa es pati.Nav ne vainas,līdz sim par to nav bijuši iebildumu.Šizīgi,agnes.

Laura man izstāstīja,ka viņai ir padomā Latvijā vēl nebijusi ideja un piedāvāja man tajā piedalīties kā vienam no organizatoriem.Šoreiz tas ir kkas daudz lielāks un vērnienīgāks,nekā man līdz šim ir nācies sastapties.Laura sāks tūlīt bīdīt visas dokumentu lietas un tad mēs ar vēl pāris cilvekiem sāksim to visu likt kopā,lai vasarā būtu gatavs festivāls.Jā,festivāls.Pieņemu viņas piedāvajumu un teicu,ka viņa var rēķināties ar manu atbalstu un atdevi.
Mamma man uzstāja,lai 12.klases laikā neuzņemos nekādus projektus.Piedod,mamm.
Bija jau iespēja uz dažiem pieteikties gan kā koordinātoram,gan kā palīgam,bet nepieteicos,jo devu iespēju citiem maniem cīņu biedriem un galu galā man ir šobrīd maksimāli daudz jāpievēršas skolai.

Tētis pirmais uzsāka sarunas par autoskolu.Man nepatīk,ka pie nopietnām sarunām viņš kļūst tik nopietns,ka man pilnīgi bail kko teikt.Septembrī uzsākšu autoskolas gaitas.Nezinu kāpēc tā,bet negribu lai to zin citi.Varbūt tādēļ,ka man patīk pārsteiguma momenti?Vai pareizāk - pārsteigt citus.Bet es jau esmu liela pļāpa uz tiem pārsteigumiem.

Manējās mangatavo atriebības plānu.Tas attiecībā uz to,ko izdarīju ar viņām iesvētībās,jo man bija jābūt starp viņām,nevis starp tām,kuras to visu organizē.Pieļauju,ka Liepājā naktis man būs nedrošas.Iešu ārā ar guļammaisu gulēt.Dīvaini,no vienas puses es gribu,lai viņas mani iesvēta,bet no otras puses - negribu.Man drīzāk māc ziņkāre par to,ko viņas būs izdomājušas.

Pēdējā laikā bieži klausos dance music.Mūzikai kā tādai jau nav ne vainas un neklausos to dēļ vārdiem,ja tādi ir,bet gan tā dēļ,lai tas mani turētu pie kkāda dzīvesprieka.Pie šādas mūzikas es tik un tā nespētu dejot.Tad man ir smagi jāpiedzeras.

Kā arī pēdējā laikā man bieži galvā pazib tēta teiktais -
- Viņai svarīgaka ir karjera,nekā puiši.
Un,bāc,viņam ir taisnība!
vai varbūt es vnk ar darba palīdzību cenšos aizbēgt no tā,kas nedod man īpaši pozitīvas domas?Kādreiz varbūt domāšu savādāk.

Šobrīd ir iestājies tāds laiks,ka negribu nekur doties.Nav nedz vēlēšanās,nedz spēka,nedz kompānijas.Gribās tikai sēdēt savās mājās un neko nedarīt.Skatīties labākās drāmas,noraudāties un tad skatīties nākamo drāmu.Atslēgties pie filmas un pamosties nakts vidū ar ieslēgtām gaisām un datoru.Un aizmigt atkal ar sažņaugtu segu sev rokās.

Visa nodzeršanās pasākumos un ne pasākumos man tā noriebusies,ka alkohols vairs neiet iekša.Man nevis no tā paliek slikti,bet man vnk negribās.
Tā arī aizvadīju Sanats 18 gadu tusu tikai ar vienu glāzi bonīša ar colu.

Iekšā sēž gandarījums par sevi,ka praktiski nedzēru un tas,ka turēju solījumu - nesmēķēju.

Visa nakts nav gulēta un tagad tik ļoti nāk miegs.
Man visi laiki ir apgriezušies otrādi - dzīvoju naktīs.
Šonakt vēl gribu uz Balto Nakti aiziet,bet šaubos,ka pietiks spēka un vēlēšanās.

Pati sevi vien noroku kapā.

Izlikšos.
Nekas.


Dažreiz man tomēr vajag,lai uz mani pašu tik ļoti nepaļaujas.

Šodien mana redze ir katastrofāla!
Es tiešām neko neredzu!
No gultas nespēju izlasīt,kas ir rakstīts monitorā un tikko tuvumā viss miglojās.
Jūtu,ka ķermeni pārņēmis nogurums.
Arī mana sirds to jūt.

Šodien IMKAS sapulcē tika sadalīti pienākumi.Bija arī pasākumi,kur bija brīvas koordinātoru vietas.Gribēšana bija,bet es sev atkārtoju,ka nedrīkstu.Šodien organizācija man pateicās par paveikto darbu un pārciestajām ugunskristībām sakarā ar projektu.Dabūju šokolādi un kladi,kur bija novēlējums.Man pietiek ar to,ja man pasaka paldies.

Ir sajūta,ka rīt būtu trešdiena.

Vēl joprojām esmu iekavējusi pāris lietas,kurām šeit bija jāatrodas.Svarīgas un nozīmīgas lietas.
Bet to vēlāk,kad būs laiks.