apslāpētās sirdis

Šodien mana redze ir katastrofāla!
Es tiešām neko neredzu!
No gultas nespēju izlasīt,kas ir rakstīts monitorā un tikko tuvumā viss miglojās.
Jūtu,ka ķermeni pārņēmis nogurums.
Arī mana sirds to jūt.

Šodien IMKAS sapulcē tika sadalīti pienākumi.Bija arī pasākumi,kur bija brīvas koordinātoru vietas.Gribēšana bija,bet es sev atkārtoju,ka nedrīkstu.Šodien organizācija man pateicās par paveikto darbu un pārciestajām ugunskristībām sakarā ar projektu.Dabūju šokolādi un kladi,kur bija novēlējums.Man pietiek ar to,ja man pasaka paldies.

Ir sajūta,ka rīt būtu trešdiena.

Vēl joprojām esmu iekavējusi pāris lietas,kurām šeit bija jāatrodas.Svarīgas un nozīmīgas lietas.
Bet to vēlāk,kad būs laiks.