apslāpētās sirdis

Vakar noskatījos vēlreiz "Step Up" un tas raisīja vēlmi dejot! Jā,es un dejot!Kaut kas neiedomājams.
Ja man tomēr būs tā laime apprecēties un iegūt bērnus,tad zinu,ka es viņus noteikti sūtīšu dejot.Ja nu tomēr pat ne dejot,tad kādā no aktivitātem gan iesaistīšu noteikti!
Mana dejošanas kāre ir aizgājusi tik tālu,ka gribās aiziet pie kāda horeogrāfa nedaudz pamācīties.Kā sacīt jāsaka - sirdij un dvēselei.

Kaut kā vienmēr uz to skolas laiku kļūstu par psihologu.
Ar Lāsmu cik nav runāts.
Tagad arī ar Anniju un pat Unu!
Anniju apzaga aizvakar 2 krievi.Viņai ļoti paveicās,ka viņu tikai apzaga un nevis arī vēl izvaroja.Jo kurš gan negribētu ievilkt tādu meiteni kā viņa gultā.Jā,viņa ir skaista un modele.
Lai vai kā,viņas labākais draugs pievīla viņu.Viņš neticēja,ka viņai ir sūdīgi un neatbrauca pakaļ viņai,kad viņa tur mētājās uz asfalta.
Tagad viņai nepieciešams atbalsts,jo lielāka skāde ir par zaudēto tuvāko draugu.

Una.
Ar viņu ir daudz savādāk.Man ir jāpaskaidro daudzas lietas,kuras ir neizskaidrojamas saistībā ar mani.Cilvēks mēgina izprast un diemžēl pirmie spriedumi bijuši diez gan nepareizi.
A ko man darīt,ja nebaidos izteitk savu viedokli,pat ja citiem tas nepatīk?
Redzu,ka šitās sarunas jau sāk aiziet lielā psiholoģiskajā spiedienā.

***

Šodien jābrauc uz dārzu strādāt.
Kā jau vienmēr,tad vecmamma ir sajūsmā,ka es varu noturēt zāģi un kur nu vēl lietot to.Neesmu tak bērns.
Šodien vismaz laiks ir skaists un gribās izvēdināt galvu.