apslāpētās sirdis

Es nebrīnītos,ja kādā brīdī pamostos slimnīcā.
Es izturēšu!

[15:01:17] linda says: es teiktu tā, tu esi daudziem zināma un daudzi tev zin, bet tu neesi populārā ar mērķi tāda būt un būt visiem par draugu

.krīze.

Pārāk daudz.Un spēka tieši pretēji.
Tiksimies pēc 4 dienām!
Tad arī stāstīšu.

Esmu mājās,lai gan šeit man nebija jāatrodas.

Vakardiena bija fantastiska un nakts tā pat.
Kopā ar Alexu izzinājām Siguldu,braucām 3x ar pacēlāju,nobraucām ar rodeļiem,metām kūleņus zālītē,redzējām Prāta Vētru un ēdām marinētus gurķīšus!Atklājām savu stulbumu un mēs nemaz no tā nekaunamies!

Māsa no māsas tālu nav kritusi!

Vakarā jau Cēsīs pabarojām zivis un pīles,satikām Kristapu uz mirkli un devāmies mājās.

Naktī izlīdām ārā,lai vērotu zvaigznes.Abas zem guļammaisiem,ar tējas krūzi pie rokas un zvaigžņu karti.
Zvaigznāji drīz vien vairs nebija primārie.Kad pamanījām pirmo krītošo zvaigzni,tad Alexa atcerējās,ka augusts ir zvaigžņu lietus mēnesis.Tā mēs nogulējām zālītē ilgu laiku,vērojot krītošās zvaigznes.Man jau kā vienmēr - asaras acīs.Nezinu ar ko tas izskaidrojams.
Tās zvaigznes ir viena dīvaina padarīšana - lido lidmašīna un pēkšņi liels uzplauksnījums kā sprādziens,bet lidmašīna aizlidoja tālāk.Dīvaini.Un arī tas,ka spilgta lidmašīna lidoja un pēkšņi vnk pazuda.Izdzisa un pazuda!Nepatīk man tādas lietas.Tas man uzdzen pārak lielus pārdzīvojumus.Lielā ziņā pie vainas ir mani slimie sapņi un emocionalitāte.[emo?]

Naktī Kristaps bija piekāpis uz mirkli.Kas svarīgs esot sakāms.

Ik pa brīdim tikai pavēru acis,vai viss ir kārtībā un gulšņāju tālāk.Kad Kristaps aizgāja,tad vismaz varēju droši gulēt tālāk.
Tieši tajā mirklī,kad Alexa stāvēja pie loga un zem tā kkur bija Kristaps,tad arī atnāca man saprašana - rītdiena ir Viņu diena.Kā nekā Kristapam dzimšanas diena.To visu pārdomājot,sajutos lieka.Tādēļ tapa ideja par to,ka dienas vidū ir jāaizbrauc,lai viņi var pabūt divatā.

No rīta pagulēju tik daudz,cik sen nebija gulēts.Atguvu spēkus vismaz.ALexa jau bija pagatavojusi garšīgas pankūkas,paēdam un devamies uz centra pusi.Māsa apsveica Kristapu un tad jau savāca mani un mēs devāmies uz Siguldu.Tur mēs izbraucām ar Panorāmas ratu un Gaisa tramvaju!Bijām Krimuldā,kur paklausījāmies džeza koncertu,bet tad es sapratu,ka es nevaru braukt nakts vidū mājās.
Bijām sarunājuši,ka līdz 2 naktī esam Siguldā,jo tad man ir vilciens uz Rīgu un tad no Rīgas es kkā jau tiktu uz mājām.Līdz 2 arī tādēļ,ka Prāta Vētra naktī uzstājās un mēs "ietusētu" pie sētas.Telefons nosprāga.Rīgā es būtu 3 naktī,tad 2 h nobumbulētos un 5os brauktu uz vilcienu mājās.Es sāku pārdomāt vai mana rīcība būtu pareiza.Mani gaida vēl kaudze darbu.Nakts būtu negulēta,nākamā nakts būtu negulēta.Un tad jau sākas expedīcija.

Expedīcijas lietas mani jau ir nogurdinājušas.
Pat Kristaps apvaicājās vai pie mana stāvokļa vainojams nogurums.

"Atbrauc rīt,lūdzu,Sašas dēļ."

Es sapratu,kādēļ otrās dienas mums ar Alexu ir tādas drūmas.Vai nevis mums,bet gan man.Iekšā sēž tā sajūta,ka zinu,ka tūlīt būs jāatvadās un atavadas man ļoti,ļoti nepatīk.Un jo tuvāk nāk tas brīdis,jo vairāk es to nevēlos,tad arī sašļūku.Tas pats bija arī šodien.Kad pēkšņi mainīju savus plānus un nekādās sajēgā devos no Krimuldas uz Siguldu.Pēdējo autobusu nokavēju.Alexa un Kristaps mani pārķēra pie gaisa tramvajiņa.Devāmies uz Siguldu,kur izrādās vēl bija pēdejais vilciens.pat to nebūtu uzzinājusi,ja Kristaps to nebūtu noskaidrojis.
Aij,kā es viņus abus mīlu!
Viņos ir tas spēks,kas mani vēl notur.
Un viņos es redzu rūpes vienam par otru.Arī pret mani.Un tas palīdz.
Smaids.Bužināšana.Samīļošana.Blakus. - Alexas un Kristapa īpašās zāles mana stāvokļa uzlabošanai.
...un es gribu atgriezties.

Pāri savām spējām izplānoju savas tālākās dzīves gaitas.
Man ir dota nakts,lai uztaisītu orientēšanos un Ancei dāvanu.
7:47 vai 9:07 ir vilciens,ar kuru dodos uz Siguldu.
16:22 ir autobuss no Cēsīm,kurš maniaizved uz Rīgu.
No Rīgas uz Salaspili 18:00 ir mikriņš.
19:13 ir vilciens no Salaspils uz Lielvārdi.
Tālāk no Lielvārdes ar riteni minos uz Madlienu.Plānoju,ka ap 10 vakar a ierodos Madlienā.It kā starpība tikai kādi 23 km un tos var nobraukt max 2 stundu laikā.
Ceru,ka neviens nepamana manu ierašanos.It īpaši mazie.Lielie jau noteikti pamanīs.
Naktī novadam iesvētības.
No rīta sākas vecāku diena.
Orientēšanās un Zvaigžņu spēle mazajiem pret vecākiem,kur es esmu kā tiesnesis.
Vakarā atkal jau uz Lielvārdi,tad ar vilcienu uz Salaspili un naktī jāsakārto viss nepieciešamais expedīcijai.Pirmdien prom uz 4 dienām expedīcijas ietvaros.

Cik daudz šajā ir padarījusi Dina!
Gluži kā koordinātore.
Es jūtos tā,it kā būtu pievīlusi savējos no LDD.

Rītdiena,parītdiena un visas tālākās dienas ir pāri maniem reālajiem spēkiem un saprātam,bet es pierādīšu,ka spēju to paveikt!
Pat tad,ja LDD dalībniekiem būs mani jāved uz slimnīcu,jo esmu kkur atkritusi.Tā nenotiks.

Pēc ecpedīcijas nākamajā dienā ir seminārs,uz kuru IMKA Rīga mani izvirzīja kā pārstāvi.Ceru,ka uz to mani paņems.Tātad atkal jau aizņemta diena.Bet uz 17.-19.aug. ceru dabūt māsu uz Rīgu,jo notiek Rīgas svētki.Gana interesanti pasākumi notiek.
Bet 18.aug Linda Ūdre un Jana mani uzaicināja uz savu dzimšanas dienu.
20.aug ir IMKAS biedru sapulce un tad man nāk nedaudz brīvāks.Toties nedēļa snogale jau aizsista.

Kur ir tā vasara,par kuru visi runā?
Kur ir tas brīvais laiks?
Kur ir tā jūra?
Kur ir mana saprašana?

Vienu vakaru nometnē Līga atsūtīja sms,ka vēlas man atdod klades,jo tas viss vairs nav patiess.Viņai tas kļuvis par pienākumu.
Es nekad viņai nepiedošu to,ko viņa ar mani ir izdarījusi!
Viņa iztreicās,ka kladēm jānonāk vai nu pie manis,vai pie Alexas.
Klades paliks pie manis.
Kādēļ gan man māsai dot to,kas neskar viņu un riebj?
Tas ļaunais lai paliek pie manis.



"Atbrauc rīt,lūdzu,Sašas dēļ."
...un es gribu atgriezties.

Vēl nekad mans ķermenis nav bijis uz tādas sabrukšanas robežas.
Un vakar bija mana pēdejā nometnes dienas.

Viss ir beidzies.

Es endrīkstu aizmrist lietas,kuras man ir jāizdara.

Tas ir pāri cilveka spējām.

*aizsūtīt Unai bildes
*uzrakstīt dalībnieku izvērtēšanas anketas datorrakstā un nosūtīt vadītājiem
*salikt somu nometnei
*uzrakstīt dalībniekiem par projekta situāciju un nākamo nodarbību
*uztaisīt Ancei dāvanu
*savākt nepieciešamās lietas Mudītes dāvanai
*aizsūtīt Lāsmai un Zaķim bildes
*aizsūtīt Dinai materiālus par Outdoor + bildes no meža
*jāatrod,kur vairumā var pasūtīt krekliņus ar apdruku
*jāuzraksta pieteikums semināram,uz kuru IMKA mani aizsūtīja kā pārstāvi
*jāizdomā orientēšanās mazajiem

Un tas viss pa šo nakti.

Rīt jābrauc uz nometni.3 dienastur,bet ceturtajā prom uz Siguldu,caurbraucot mājām un Rīgai.Pa nakti pie Alexas.
Piektdiena nezināma.Vakarā ir koncis.nakts negulēta un nav ne jausmas,kur varētu būt gulēta.
Sestdien pa dienu atpakaļ uz nometni.Jāsagatavo iesvētības.No sestdienas uz svētdienu naktī mazajiem iesvētības.
Svētdien no rīta mājās.
Pirmdien uz projekta Ekspedīciju.

*jāizplāno maršuts
*jāizplāno ekipējums
*jāizplāno pārvietošanās veids
*jāizplāno guļvietas
*jāizdomā un jāsaskaņo pieturvietas ar atbildīgajām personām
*laivu,riteņu īre + auto
*ēdienreizes
*laiks
*programma

Un tas viss pa nedēļu!

Man nepietiek ar 24h diennakti!

Šī nakts būs negulēta.Bet esmu pārgurusi no meža,jo pieveicām a[ 20 km,kurus veicām teju vai skrienot,jo vilcienu varējām nokavēt.
Šī nakts negulēta.
Nometnē no tām 3 naktīm kāda būs negulēta,jo iesvētīs mūs.
No ceturtdienas uz piektdienu būs maz gulēts,jo ar Alexu kko izdomāsim.
No piektdienas uz sestdienu naktī ir koncis.
No sestdienas uz svētdienu ir iesvētības mazajiem naktī.
Paliek nakts no svētdienas uz pirmdienu.
Un pa vidu visa plānošana.

Sasodīts,es nepaspēšu to visu!


ES ESMU STIPRA MEITENE!!!

2 dienas mežā.
Ekipējuma stiepšana un liela steiga uz vilcienu,kurš iet 3x dienā.
Banāni ar šokolādi.
Mazais šelteris un naktssardzes.
Saule.
Un arī Santa pa vidu iemaldījusies.

Esmu nogurusi,bet tagad nāk pats trakākais.

Rīt uz nometni,tad uz Siguldu,tad uz nometni,tad uz ekspedīciju,kurai vēl tik daudz jāsagatavo.Tai vispār nekas nav uztaisīts,plānots.Tikai pārcilāts domās.Ja vien dalībniekiem būtu lielāka iniciatīva.

Atkrita vēl viens.Vismaz paziņoja.

***
Vainas apziņa mani moka par to,ka Alexai liku uzzināt par sarunu ar Elīnu.
Sarunas gaitā pacēlu augšā jaunu,nevajadzīgu konfliktu.
Es darīju,cik varēju.Cilveki vnk nesaprot.

Viss ir uzrakstīts galvā.

Kad blakus ir māsa,tad jūtos kā laimīgs cilvēks.

Galvā iesēdās teksts no filmas "A Walk To Remember".
- Kas ir draugs?
- Draugs ir dvēsele,kura iemiesojusies 2 cilvēkos.

Aizgājām uz Simpsoniem.Cerēju uz kko vairāk.Pirmstam paēdām Gan Bei un pēc filmas iegriezāmies Rimi,sapirkāmies končas un Mežezeru un devāmies uz Andrejsalu.Viss pasākums gandrīz izgāzās lietus dēļ.
Andrejsalā mums sanāca skaistas bildes.
Dievinu to bildi,kur ir Alexas atspulgs.Tā,kura ir kājām gaisā.

Ak,pareizi,mati!
Nebiju iedomājusies,ka tie izskatīsies tā.Es vispār nevarēju iedomāties kā izskatīsies.
Bet man patika! :)

Atbraucām mājās un vēl aizgājām līdz dambim.Arī tur tika uzņemtas skaistas bildes.
Mājās atgriezāmies ap pusnakti.

Vienos bija vakariņas :D Atkal jau sušī,bet garšīgi sušī.

Un,protams,filmas un popkorns!

Atslēdzāmies kādos 5,kad sāka nākt miegs.
Nākamajā rītā noskatījāmies filmu un uztaisīju māsai dredu.Pašai prieks par to,cik viņš sanāca smuks :)
Pilnīgi siekala notecēja un pašai sagribējās.

Braucot uz Rīgu,māsai palika slikti.Tik slikti,ka es jau sāku ļoti uztraukties par to visu.Tā nav pirmā reize,kad šitā notiek.Tas bija iemesls,kādēļ viņa aizbrauca vēlāk uz mājām.Ceru,ka autiņā viņai nepalika atkal slikti.

Pavadīju Alexu un pati aizskrēju uz nodarbību.Atkal jau cilvēki ir neatsaucīgi.Nekas.Mums nedēļās nogalē ir outdoors un tu būs interesanti.Santa arī šito gribēja piedzīvot,tādēļ pajautāja vai arī nevar piedalīties.Apvaicājos savējiem un tiem nebija iebildumu,ka Santa ir ar mums.Būs jāiepazīstina viņu kā vienu no vadītājiem.


***

Es baidos par Siguldu.
Man tā būs liela škrobe,ja ar to nekas nesanāks.
Pēc māsas vārdiem - es cerēju,ka vismaz uz šo pasākumu tu būsi - pēc šiem vārdiem es atdevu visu,lai es būtu!Es pat noziedoju savu pēdējo nometni.Es meloju saviem cilvēkiem par to,kādēļ nebūšu uz gandrīz visu nometni.Uz nometnes otro pusi ir skaidrs,ka nebūšu.Tur ir projekta lietas.Ir daudz iemeslu,lai neizdotos.Ja tā notiks,tad...es pat nezinu.Man būs lielā bēda.Ne jau es vēlos braukt tādēļ,lai notusētos,bet gan tādēļ,lai varētu kopā atpūsties ar māsu!

***

Šodien pēc nodarbības satiku Sanitu un Ditu.Abas mani paķēra aiz rokām un brutāli konfiscēja.Pateica,ka mājās es nebraukšu un es iešu kopā ar viņām.
Satikām vēl Lieni,Martu un Līvu + 2 meitenes,kuras es nepazīstu.
Aizveda mani uz Spīķeru nakti.Tur notika dažādu dokumentālo filmu izrādes un dažādu grupu uzstāšānās.
Jau biju gatava braukt mājās,bet tomēr nolēmu sagaidīt astronautus.Nospēlēja tikai 3 dziesmas un viss!Un tā dēļ es šitā saldējos?
Bet toties bija skaisti.Nedaudz drūmi palika,jo bariņi it kā atdalijās un es paliku pie Lienes un tām 2 meitenēm.Beigās viņas arī pazuda.Un es paliku ar astronautiem.

***

Rīt Mazā Cilvēka izvērtēšana un ekipējuma savākšana nedēļas nogales pasākumam.
Un...un... kādēļ vispār mēs tiekamies ar Kolibri meitenēm?Nemaz nezinu iemeslu.Laikam Ances dāvanas dēļ.Kas to lai zin.Par MC burziņu vēl domāju.

***

Atrodoties sabiedrībā,es secināju,ka man ir tik daudz aizgājis gar degunu.Tieši masu kultūras pasākumi.
Kāpēc es nebiju?
Es biju aizņemta ar citām savām lietām,kas ir pārsvarā saistītas ar projektu vai nometni.

Sūdīgi.

Manī kkā pamodies milzīgs egoisms vilnis.
Kā man tas riebjas!
Egoisms pats par sevi man riebj,kur nu vēl,ja tas manī iesēdies!


Iekšā sēž tā patīkamā nepacietības sajūta - māsa brauc! :)

Šī bija tiešām izdevusies diena.

Jau no paša rīta satiku Laumu un aizgājām pēc algas.Tad notika projekta tikšanās,kur saplānojām nākamo 2 pasākumu plānu un beidzot [!!!] sarunāju telpas LJP,lai varētu notikt nodarbība.

Dienas lielais piedzīvojums bija brauciens uz Valmieru.
Ar Santu stundas laikā aizstopojāmies līdz Valmierai.Pie Juglas ilgāk par 15 minūtēm nestāvējām un mūs pa taisno arī savāca.
Kad iebraucām Valmierā,tad pabraucām garām hallei,bet tā kā šoferis runāja ar mums,tad neuzdrošinājāmies viņu pārtraukt,lai pateiktu,ka jālaiž ārā.Nekas..mums laiks bija pietiekami.
Sapirkāmies ēdamo un gājām uz zāli.
Noskatījāmies Francijas-Ukrainas spēli,tad tribīnēs augšā paēdām pusdienas un tad noskatījāmies vēl Beļģijas-Spānijas spēli.Beidzot bija klāt arī Latvijas - Krievijas spēle.
Pirms spēles pamanīju,ka zālē ir arī visa Alexas ģimene.Teju vai nepielecu jau kājās aiz priekiem,jo cerēju,ka Alexa arī būs atbraukusi.Seko zvans un nolikta klausule.Cēsīs skatās filmu.Nedaudz dusmas parāvās,bet saprotams - mani satiks vēl rīt un paliks pa nakti.Beigās izrādās,ka vēl arī darbs bija.Saprasts.
Pati spēle tiešām bija skaista un baudāma.Meitenes cīnijās un spēja būr arī vadībā.Uz uzvaru neviens tā īsti necerēja,bet vismaz pretestība tika izrādīta.Bija prieks skatīties.
Atbrauca arī Una un Elīna,bet vēlāk arī visa Zē ģimene.

Atpakaļ mēs atbraucām ar Mudīti.
Mums vispār bija ideālais variants - uz mājām tika gan Santa,gan es.

Rīt Lielā diena ar māsu :)
Beidzot! :)

Tie laikapstākļi atrisinaja visas mūsu problēmas - atcēlu pasākumu pie Ances.
Tā vietā es ar Santu stoposimies uz valmieru,lai redzētu U-16 spēli pret Krieviju.Pati spēle ir 19:45 un jādomā,ka beigsies kādos 21:30.Kā mēs tiksi atpakaĻ/To es nezinu.Stoposimies,bet jācer,ka tik vēlu vēl ņems.Paņems,paņems,kur gan citur liksies.Galvenais tikt uz Rīgu līdz 00:00,lai paspējam uz manu mikirņu un tad braucam pie manis.Smieklīgi - nākošajā naktī Santa paliek pie manis,tad paliks Alexa un tagad Lauma izdomāja,ka 5d visām jābrauc pie manis :D

Šodien ar Santu un Laumu bijām Alfā,kur meklējām Ancei lādi.Lādi atradām,bet tas bija par traku :D Atradām citu risinājumu.
Nedaudz iepirkos.Vismaz šajos veikalos bija ko pirkt,nevis tā kā Vecrīgas veikalos - tukšums.

It kā visu dienas plānu izpildīju,tik uz banku vēl neesmu aizgājusi.
Jāpiezvana vel uz salonu Kristīnei.

Viss iet uz priekšu.

Kā gan es ātrāk to nesapratu?
Es tak viņu jau pirsmtam zināju.Es biju sarunājusies ar viņu!


Šodien bija trešā darbadiena.
Beidzām ātrāk.
Es neesmu tādu darbu darītājs.Tikai uz haltūrām varu paņemt.

"Vai jūs nezināt,kur ir durvis un logi?"
"Kāda skaistule"
"Kur šeit ir tualete?"
"Uz kuru pusi ir jūra?"
"Kur atrodas koncertzāle?"
"Iedosiet savu telefona nummuru?"
"vai par šo ir jāmaksā?"

Un tā katru dienu.trīs dienas no vietas.
Bet arī interesantas lietas notiek.

Es priecājos,ka man tas vairs nav jādara.
Atliek sagaidīt algu,kura jau domās ir iztērēta.Nekas jau pāri nepaliks,bet būs tā vērts.Vecākiem es naudu neprasīšu.

Skices izprintēju un rīt eju pie tantes.

Pagājušo nakti pavadīju pie Laumas.
Lai nav tā jābraukā.Ceļā vien aiziet savi 2 Ls + 2 Ls par pusdienām.
Vienas dienas alga jau apēsta/nobraukta.

Gribās aizbraukt uz Valmieru paskatīties U-16 čempi meitenēm.Viņas kā nekā tika uz 2.kārtu un baigi kapājas.Pirmo gadu tikai A divīzijā,bet šitā dod!
Žēl,ka man nav brīvu dienu.Un kompanjonu man arī nav,kas brauktu līdz.Nē,Lauma gribētu.

Rīt ceru izdarīt visu,kas ir ieplānots.Darbiņu netrūkst.Atkal jau pa Rīgu.
Jāatcerās,ka Alexai par kalendāru jāpaskatās.

Jau sabijos,ja mana dāvana varētu neizdoties.
Man vēl ir laiks.

Šodien vispār bija negaidīti labs garstāvoklis.Tāds tiešām sen nebija bijis.Kur nu vēl vakarā.
Viss apgriezās kājām otrādi,kad Lāsma izteica ironisku piezīmi par manu atmiņu un brīdis,kad Alexai pateicu,ka negribu sev Ievu 2.Man to nevajadzēja teikt.Nožēloju un sajutos vainīga.

Otrdien braucam pie Ances uz Ādažiem.Bāc,man taču vēl viņai dāvana jāuztaisa un Santai arī tūlīt būs 18!Ir daudz lietu,par kurām domāt,bet tām visām man galvā nepietiek vietas.Es nespēju pieslēgties.Un te es nejokoju.
Paliksim pie Ances pa nakti ar teltīm,ugunskuru,gaļu un sarunām.
Un nākamajā rīta es satikšu Alexu :)

Nevaru sagaidīt!
Pagājušajā naktī manā sapnī viņa parādijās ar saviem jaunajiem matiem un es viņu neatpazinu.
Man ir bail,ka tā var notikt arī realitātē.
Nebūs vairs manas blondās galviņas :( Vismaz tā es spēju viņu atrast pūlī.

Viss būs riekstos! :)

So much more than I thought this world could ever hold
So much more than I thought this world could ever hold

We think we're heroes, we think we're kings
We plan all kinds of fabulous things
Oh look how great we have become

Key in the door, the moment I've been longing for
Before my bag hit the floor
My adorable children rush up screaming for a kiss,
and a story, they're a gift to this world
My only claim to glory
I surely never knew sweeter days
Blows my mind like munitions
I'm amazed

So much heaven, so much hell
So much love, so much pain
So much more than I thought this world could ever contain
So much war, so much soul
One man's loss, another man's goal
So much more than I thought this world can ever hold

We're just children, we're just dust
We are small and we are lost
And we're nothing, nothing at all

One bomb, the whole block gone
Can't find me children and dust covers the sun
Everywhere is noise, panic and confusion
But to some, another fun day in Babylon
I'm gonna bury my wife and dig up my gun
My life is done so now I got to kill someone

So much heaven, so much hell
So much love, so much pain
So much more than I thought this world could ever contain
So much war, so much soul
One man's loss, another man's goal
So much more than I thought this world could ever hold

So much more than I thought this world could ever hold
So much more than I thought this world could ever hold

So much heaven, so much hell
So much love, so much pain
So much more than I thought this world could ever contain
So much war, so much soul
One man's loss, another man's goal
So much more than I thought this world could ever hold

Uzbraucu uz dambja un skatos,ka ūdens līmenis nolaists.Nemaz nezināju.Sen nebiju bijusi tur.
Aizbraucu pa dambi uz otru galu.Līdz pat dambja pašam beigām.Tā,ka redzu savas mājas pāri ūdenim.Atpakaļbraucot,iebraucu Dolē.Tad arī apmaldījos.Vieni vienīgi meži,bet sajēga,kur atrodos,nekāda.Beigās izbraucu uz ceļa,kurš veda no Daugavas muzeja.Kad braucu pāri HESam,tad tieši saule rietēja ūdenī.Tas bija skaisti un paņēmu atelpu.Atpakaļ jau atminos diez gan raiti.
Nemaz tik ilgi nebiju.Ja ap 8 aizbraucu,tad atpakaļ biju 22:30.
Patīkams nogurums un es lūztu nost,bet gribu vēl vienu lietu izdarīt.
Diez vai saņemšos.

Pirmā darba diena.
No miega mani pamodināja Anna ar zvanu.
"Labrīt,Bernātīt!Laiks celties.Uz darbiņu jāiet! Rise and shine..."
Sūds,ne darbs!
Apmācība ilga 5 minūtes brīdī,kad mūs veda uz objektu.Izrādās,ka piedāvājam nekustamo īpašumu.
Reklāmas stends jau skaists un jauks,bet salūzis.Meistari ap to ņēmās 2 stundas un beigās izrādās,ka vads ir pārgriezts un nozagts.
Krekliņus mums neiedeva.
Pusdienas mums neapmaksā.
Darbu varējām sākt plkst 16:00,bet tad sāka gāzt.Lietus laikā mums jāstrādā nav.Ap 16:30 aizgājām pusdienās.Pēc stundas bijām atpakaļ.Atkal sāka līt.
Nedaudz pirms 18:00 uzlikām visam mīksto un aizbraucām mājās.
Man tās sievietes nepatīk.
Nekas,galvenais,lai viņas maksā.

Redzēs kā būs rīt.
Nauda man ir jādabū.2 svarīgas lietas jāizdara.
Šodien Lauma uzzminēja,kas ir viena no tām lietām.Pasmaidīja.
Otra ir apsolīta māsai.


Radās noskaņojums aizbraukt līdz Daugavai.
Šodien šķita,ka HES uzgājis gaisā,bet zirādās,ka tur tikai riepas tiek dedzinātas.

Piektdiena.Sestdiena.SVētdiena.
3 darba dienas.

Naudas nekad nevar būt par daudz.

Pēdējā laikā nepiedomāju pie tā,kādus vārdus lietoju ikdienā.Es nerunāju par lamuvārdiem.Tos es cenšos maksimāli nelietot.Es runāju par vārdu nozīmēm un interpretācijām.

Es nevaru sagaidīt trešdienu!!!

"tu saki pareizi. runājot ar tevi es jūtos, kā ieradusies pie psihologa uz pārrunām. un man paliek vieglāk."
/L.B.,Rīga/

"Pavisam lēnām,pa vienam burtam,pa vienam notikumam,es tevi izsvītroju ārā no savas dzīves."