Comments: |
es mēģināju ar viņu runāt par savu ticību, to visu viņš saprata. kad es mēģināju ar viņu runāt par savām mūžīgajām skumjām, man likās, viņš nesaprot neko no tā, ko saku.
mūžīgās skumjas nav nekas cits kā grēks, sk. iepr. ierakstus. bet vispār par šo tēmu bija jārunā ar māsu Mārīti, viņa ir ļoti gudra un rubī fišku pilnīgi par visu.
a2 saka, ka tā esi tu, ar kuru es sarunājos pie mūsu telts sienas starp ābelēm 14. augusta rītā.
man tā jau likās. :)
ar māsu Mārīti es gribēju parunāties, bet kaut kas mani atturēja. tad viņai nesanāca laika, tad man nebija runājamais, un vispār, Mārīte ar lekcijām un aizrādījumiem visiem maniem apkārtējiem mani mazliet nobiedēja.
bija jau arī godam pelnījuši. man ar brīžam bija pagrūti.:)
bet patiesību drīzāk var uzzināt no cilvēkiem, kas necenšas izdabāt citiem cilvēkiem.
jā, bet zinkā, es domāju, pie grūtumiem pieciešanā un paciešanā maliet vainīgs tas, ka jūs negājāt no sākuma. trīs nedēļu laikā cilvēki kārtīgi saaug kopā, kļūst par milzīgu ģimeni ar saviem jokiem, kaut kādām sarežģītām iekšējām attiecībām un tamlīdzīgi, un reizēm cilvēkiem, kas tur iekšā nav bijuši no paša sākuma, tas viss liekas kaut kā nepareizi. man arī bija grūti reizēm, lielākoties šie cilvēki viens otru pazīst no bērna kājas, ir kopā uzauguši un dzīvojušies blakus mājās, tāds liels savējo kopums
es tagad domāju par to, ka varbūt, ja saņemšos aizbraukt uz salidojumu un Mārīte tur būs, varbūt saņemšos ar viņu par skumjām parunāties.
to visu es saprotu, arī to, ka visdrīzāk esmu vienkārši par vecu visam tam, kas paiet zem kategorijas "jaunieši".
man liekas, vienkārši jāmēģina ceļam veltīt vairāk laika, iet mazliet ilgāk.
kā vispār tev ceļš un pati Aglona?
ceļš un Aglona un katoļu lūgšanas un dziesmas uz 10 ballēm. es jau te pēdējos ierakstos izvēršos par šo tēmu.
nepatika, kā jau teicu, viss, ko parasti piedod "jauniešiem" - ka tikko deva atļauju, tā visi skrēja pirmie grābt labāko kumosu un guļvietas, īpaši nepatīk arī baptistu un harizmātu dziesmas, ko esmu atdziedājies savos baptista un harizmāta gados.
man gan šogad tieši Aglona nepatika visvairāk, tāpēc nepaliku līdz galam. pēc klusā un diezgan mierīgā ceļa cilvēku tūkstoši likās nepanesami.
nu un man laikam kā tādam kārtīgam jaunietim īpaši nepanesamas, it sevišķi Aglonā un citos lielos svētkos, reizēm liekas baznīcas tantiņas ar savu rožukroņu klabināšanu mises laikā. bet kā man teica viena klostermāsa, viņas, šīs baznīcas tantiņasm, ir tās, kas to ticību iznesa cauri pēdējiem 50 gadiem, mums būtu jābūt viņām pateicīgiem.
Tu man tā labi izteicies par māsu Mārīti, saki to no pieredzes?
nu cik nu pieredzes, tik vien kā ceļa laikā sanāca parunāties.
bet tas, ka man kaut kas nepatīk, tā ir tikai manas mīlestības nepilnība. tāpēc jau es sajūsminos par to, kā ar to visu tika galā Mariušs. viņš ir sasniedzis augstu līmeni.
šis viņam jau 6. gads, liekas. pirmais esot bijis katastrofa, bet pamazām jau visi pieaug, viņš arī.
mani fascinēja tas respekts, kas pret viņu bija.
From: | (Anonymous) |
Date: | August 17th, 2008 - 01:06 pm |
---|
| | | (Link) |
|
kādā ziņā pirmais gājiens bija katastrofa?
a2
neviens viņu neesot klausījis un paklausījis. pati gan negāju, man tik tā atstāstīja | |