|
[Feb. 7th, 2019|09:40 am] |
bet vispār, ko tieši cilvēki parasti domā, ka vajag būt šeit un tagad? ne taču to, ka vajag visu aizmirst vai nevajag neko plānot? |
|
|
Comments: |
| From: | snauts |
Date: | February 7th, 2019 - 10:27 am |
---|
| | | (Link) |
|
Tā kā angliski saka "be more present", taču nesaka "be always present"
From: | dute |
Date: | February 7th, 2019 - 03:25 pm |
---|
| | | (Link) |
|
man tā liekas kā spēle, šaura līnija, kuru uztaustīt. atcerēties, bet nedzīvot pagātnē, plānot, bet tagadnes brīdī pārāk nepārslēgties uz to, kas nav noticis. abos gadījumos nebūvēt neesošus scenārijus. vai arī, ja būvēt, tad rotaļājoties, ar distancētu uztveri. un pieslēgties tagadnes mirklim, lai cik objektīvi tas būtu tukšs, garlaicīgs vai ikdienišķs
jā, bet vai tas ir izvēles jautājums... piemēram visādi traumu psihoterapeiti saka, ka ķermenim vispār tāds laiks neeksistē, trauma ir ilgstošā tagadne
From: | dute |
Date: | February 7th, 2019 - 10:44 pm |
---|
| | | (Link) |
|
noteikti ir izvēle ieņemt trešo, vērotāja pozīciju attiecībā uz prāta virknējumiem, tikai tam vajag praksi. un ir labās un sliktās dienas, mainīgi panākumi, etc.
From: | dute |
Date: | February 12th, 2019 - 11:23 am |
---|
| | | (Link) |
|
un vēl man patīk attieksme, kura paredz, ka viens mirklis nav svarīgāks par citu. tad arī ir vieglāk būt šeit un tagad, jo nav jāgaida, kad notiks kas svarīgāks | |