man tā liekas kā spēle, šaura līnija, kuru uztaustīt. atcerēties, bet nedzīvot pagātnē, plānot, bet tagadnes brīdī pārāk nepārslēgties uz to, kas nav noticis. abos gadījumos nebūvēt neesošus scenārijus. vai arī, ja būvēt, tad rotaļājoties, ar distancētu uztveri. un pieslēgties tagadnes mirklim, lai cik objektīvi tas būtu tukšs, garlaicīgs vai ikdienišķs

(Reply to this) (Thread)

jā, bet vai tas ir izvēles jautājums... piemēram visādi traumu psihoterapeiti saka, ka ķermenim vispār tāds laiks neeksistē, trauma ir ilgstošā tagadne

(Reply to this) (Parent) (Thread)

noteikti ir izvēle ieņemt trešo, vērotāja pozīciju attiecībā uz prāta virknējumiem, tikai tam vajag praksi. un ir labās un sliktās dienas, mainīgi panākumi, etc.

(Reply to this) (Parent)