| |
[Feb. 24th, 2016|12:06 pm] |
Paul Celan dzeja man ir spilgts piemērs tam, kā esamības būtība var atklāties arī caur galējām ciešanām un izolāciju, trauksmes un paranojas ārprātā. ar ļoti spēcīgiem patiesības "pieredzējumiem". mazāk viņa agrīnie, tēlainie dzejoļi, bet vairāk viņa "nekā" sērija. par kaut ko līdzīgu raksta arī Melissa Broder (nekad nebiju domājis ka būs jālinko ViCE magazine šajā žurnālā)
http://www.vice.com/read/extremely-conscious-and-incredibly-scared-of-it |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/172139/10337) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) snauts |
|---|
| Date: | February 24th, 2016 - 01:49 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Sidhārta tač arī būtu palicis princis, ja nebūtu nejauši ieraudzījis ciešanas, ne?
paldies par šo. man tikai tagad saslēdzās ka visas ciešanas ir iekšējas
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/170838/821) | | From: | ieva |
|---|
| Date: | February 24th, 2016 - 03:05 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
yup, P.C. rullē. ļoti. | |
