bet vai tu saproti par ko es runāju. nevis par ticību ar prātu vai morālām kategorijām, kas silda sirdi un dod cerību, un pareizo attieksmi, bet gan par fizisku iekāpšanu mistiskajā realitātē, kas līdzi nes īpašu nervu un jūtu stāvokli, kurā tu piepeši sāc just un redzēt lietas, kuras apkārtējie neredz un nejūt, toties pat garāmbraucošas mašīnas troksnis kļūst par vardarbīgu satricinājumu, un vienīgā vieta, kur šādā stāvoklī ir iespējams uzturēties, ir meža vidū, būdā, alā, vienam pašam, ar cilvēkiem saskaroties ļoti maz un uzmanīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man jau patiktu, ja tu pārvāktos atpakaļ uz Jaunkalsnavu :)

(Reply to this) (Parent)

man liekas, ka tu interpretē. es šodien rakstu izlasīju un nesapratu, kāpēc tu baidies no funkcijas x

(Reply to this) (Parent) (Thread)

to nevar izstástít
jo viņa pēc manis nāk

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mīļumiņ. bet vai to nevar transformēt par priecīgu satraukumu? kā pirms lidošanas? kad bailes ir, bet gribas zināt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbút jā, ja es bútu visu dzívi garlaikojies pārliekā stabilitātē un paredzamībā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt šoreiz būs citādi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu sorrí, es domāju, ka Tu kā kristietis, kurš tic, ka funkcija X ir kaut kas konstruktīvs, mīlošs, paredzams, labs un labu vēlošs, mani nesapratīsi. es funkciju X redzu un jūtu kā ārprātīgu enerģiju, stihiju, kas var arī visu noslaucīt, un kurai tava labklājība ir diezgan vienaldzīga, un tās līdzsvarošana ir tevis paša darbs. es vienkārši ar viņu negribu nodarboties. es gribu tikai pavisam mazliet parastā cilvēka dzīvi padzīvot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es laikam drīzāk to nesaprotu nevis kā kristietis, bet kā daudz mazākā pakāpē traks cilvēks.
es, starp citu, arī domāju, ka daba ir vienaldzīga, bet, jā, es ticu arī žēlsirdības ietekmei

(Reply to this) (Parent)

par to izzināmību un paredzamību jau arī, visi kristieši tā nedomā. apofātiskā teoloģija tieši uzsver neizzināmību

(Reply to this) (Parent)