teiksim tā, tam, ka ir viena īstenība, var nepiekrist, jo tik fundamentālā līmenī nav to atskaites punktu un neko nevar pārbaudīt, bet tā nepiekrišana būtu akadēmiska, jo cilvēki tomēr izturas tā, it kā būtu viena patiesība, piemēram, ka, izlecot pa logu, gravitācija tevi norautu uz zemes. tikmēr var izdomāt ļoti daudz dažādas versijas par patiesību, kas acīmredzami nav pareizas, un sanāk, ka nepatiesību ir daudz vairāk. dzīvē tas būtu tā, ka patiesība ir, piemēram, Bauska, un visi tur grib tikt, un ir daudz ceļu, pa ko braukt. zinātne būtu ceļu karte, kas pārbaudāmi citas reizes ir aizvedusi kādu uz Bausku, bet ticība nē. tev kāds pārmestu, ka ir daudz vairāk ceļu, kas neved uz Bausku, bet tu teiktu, ka ticība ir tikai ceļa sākums, it kā tas kaut ko mainītu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neviens jau nestrīdās par to, ka sabiedrības dzīves organizācija, ražošana, attīstība utt. būtu jābalsta zinātniskajā domā. ja kāds strīdās, tad es viņam nepiekrītu. religijai ir pavisam cita vieta un uzdevumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tev ir sava izpratne par to, bet vienādi pamati ar visiem citiem ticīgajiem, jo reliģija izriet no nepārbaudāmām pārliecībām jeb atklāsmēm. tieši tā iemesla dēļ sektas nevar savā starpā ne par ko vienoties, un tieši tā iemesla dēļ viņus nevar pa īstam kritizēt citādāk kā vien vēršoties pret tiem pamatiem. man būtu vienalga, ja visi ticīgie būtu liberāli, un tad es tiešām liktu to mierā, bet viņi nav, un ir daudz piemēru postam, kas ir radies no neliberālām, nekritizējamām uzskatu sistēmām. turklāt šis ticības pamats tieši konfliktē ar zinātniskās pieejas pamatu

(Reply to this) (Parent)