Telpas · elpa

nevis vienmēr pa vidu, nevis centrā
bet vienmēr blakus, ārpusē
malā

beidzot arī es iemācījos darīt 2 lietas vienlaicīgi - mazgājos dušā un sēdēju draugos. Ak, tomēr 3 lietas vienlaicīgi - kamēr mazgājos domāju par nākotni!

Šodien eksāmenā modernisma un postmodernisma kultūrā rādīju tādu prastu prezentāciju par bītņiku karali Džeku Keroaku (Kerouac, ja nepatīk mans tulkojums) ietekmēts.  Viņam un tai ģenerācijai (:D beat generation) bija liela nozīme Amerikas un daudzu citu zemju sabiedrību ietekmēšanā. Vēl aizvien turpinās. No viņu radītā ietekmējās citi literāti, mūziķi, mākslinieki un daudzi citi grupējumi. Hipiji radās ar paldies bītņikiem.

Un kas tad man? Re, esmu izlasījis vien dažus fragmentus no Koroaka rakstītā, pāris aprakstus literatūrpētnieku izpildījumā, atsauksmes, vēsturiskus faktus. Šis tas aizķērās, bet nebūs nekāds mans paraugs un grāmata "On the road" netiks slavināta no manis. Zinu, kaut vēl neesmu sācis lasīt. Bet izlasīšu.

Ietekmējies tādā ziņā, ka arī plānoju rakstīt autobiogrāfisku aprakstu. Plānoju nopietnāk to sākt februārī. Visu to, ko atceros par sevi un saviem vērojumiem. No pašām pirmajām atmiņām. Tas būtu nākamais solis šai virzienā.. Nu te, blogs ir solis pirms tā nākamā. Te jau diezgan daudz tādu aprakstu ir. Tikai jāliek kopā, jāaizpilda tukšie laukumi. Mans darbs, kas taps (jau top ar šo pašu rakstu vien), gan būs manai paša lietošanai. Sevis pētniecība. Gandrīz kā skats no malas.
Vai, tas būs ļoti smagi! Būs tur tomēr kādi melnie plankumi, par kuriem es vien zināšu, jo zinu tikai es. Kaut zinātu, ka nekad neviens cits to nelasītu (ja uzrakstīšu), tad tik un tā nespētu to uzrakstīt.

mazs prieciņš! es mācos! Nu nekā īpaša, bet tomēr beidzot mācos.. vismaz nedaudz no tā, kā kādreiz mācījos.. Tik sen. Forši sajust sevī to agrāko Dāvi.
Krietni par vēlu, bet tomēr

Personālvadība. Eksāmena jautājumos nav iekļauts (tāds nu fonts bija, samazināt te, nospiežot podziņu nevar, pārrakstīt te būtu nu.. ai)
Panākumu sasniegšanas priekšnoteikumi

Nerakstīšu par saviem trūkumiem, gribas formulēt ieganstus (ieganstam vienmēr ir iemesls), kāpēc kaut kas neizdodas. Trūka norādes no reāliem paraugiem. Nekā stabila. Tur, kur bija - viss kārtībā, pat neticami labi mūsu modernajā pasaulē. Pārējais - pilnīgs juceklis.
Sanāca atkal juceklīgi.
Es klusēju varbūt par daudz. Bet tikai man ir tas "varbūt", citiem - "noteikti". Bet man tā patīk. Ne vienmēr viss, kas patīk, ir pareizs. Ne viss, kas patīk, ir nepareizs. Gribas klusēt arvien vairāk un vairāk. Arī šeit daudz noklusēts. Nez vai būs kāds, kas man noticēs, ka tas, kas notiek un notiks, ir nepieciešams. Tādēļ centīšos izvairīties no skaidrošanas vai pārliecināšanas mēģinājumiem.

 haha haaaa pirmoreiz šitā klabē gadījās, ka kaut kāda poga nejauša un viss teksts pazuda. Nu šito augšā biju nokopējis. Negribu vairs to visu rakstīt vēlreiz.

Nu tad mana muldēšana

( spied te, par sekām atbildi pats )

Nerakstīšu par saviem trūkumiem, gribas formulēt ieganstus (ieganstam vienmēr ir iemesls), kāpēc kaut kas neizdodas. Trūka norādes no reāliem paraugiem. Nekā stabila. Tur, kur bija - viss kārtībā, pat neticami labi mūsu modernajā pasaulē. Pārējais - pilnīgs juceklis.
Sanāca atkal juceklīgi.
Es klusēju varbūt par daudz. Bet tikai man ir tas "varbūt", citiem - "noteikti". Bet man tā patīk. Ne vienmēr viss, kas patīk, ir pareizs. Ne viss, kas patīk, ir nepareizs. Gribas klusēt arvien vairāk un vairāk. Arī šeit daudz noklusēts.
Nez vai būs kāds, kas man noticēs, ka tas, kas notiek un notiks, ir nepieciešams. Tādēļ centīšos izvairīties no skaidrošanas vai pārliecināšanas mēģinājumiem.

Viss padodas (izdodas.. ja vispār izdodas) pārāk lēni, pārāk mierīgi.
Tas nozīmē, ka vēl neesmu atradis īsto nodarbi.
Bet varbūt es aizbēgu no īstā.
Būs pārsteigumi

iekš tā ķirbja ēdiens. iztiekam bez dekorācijām un maskām. Gatavošanā nepiedalījos.

Mana ome no Tukuma nevar ciest tos helovīnus.
Un Kaltenē mēs te svinam vispasaules ķirbju iznīcināšanas svētkus. Šoreiz tik mums ir viens ķirbīts, nedaudz kaltētas ķirbju sēklas būs. Saldais ķirbju biezenis ar rīsiem, un vēl kāds brīnējums (gribēju rakstīt - brīnums, bet sanāca jaunvārds). Mamma tagad pa skype brālim stāsta recepti.
Laikam biju aizmirsis, cik garšīgs ir svaigs kālis. Svaigs ķirbis ar nav smādējams.
Ome: Kaut vai pakaļa pa zemi velkas, galvai vienmēr jābūt paceltai.

Reti Kaltenē dzīvodams pieceļos tik agri. Šoreiz pie vainas pulksteņu grozīšana.

Baigais slinkums darīt to, kas jādara. Ar prieku uztaisīju vīraka turētāju no cirvja kāta.
Te ir pārāk liels miers

Uzzināju, ka vakar kaimiņa suns miris. Mašīna vai autobuss notrieca.
Rembo




Biju jūrā
Vilnis Morics, bijis zvejnieks, tagad šoferis ātrās palīdzības mašīnā, pa retam izliek jūrā tīklus.. Cik nu brīvais laiks, laika apstākļi un kvotas ļauj.


Kaltenes vecie steķi tagad.. (ak, jā un pie šiem steķiem otro reizi savas kameras displejā ieraudzīju "error 99")..


Kādreiz... Gadu nezinu, autors arī nezināms. Ir vēl senākas fotogrāfijas

Ļoti interesanti sapņi bija. Nekā dziļa, bet action, nu tie sapņi kā nedaudz kā filmas.
Tagad šo to nerotu precīzi noformulēt, bet nu..

Kāda veca aktrise ļoti pārlaimīga (naiva), ka piedāvāts vadīt (nevis organizēt, bet nu tā, kas uz skatuves kā Sipeniece) kādu pasākumu, kur publika ļoti nopietna un uzvalkos... Blā, bet nu "mēs" skatāmies ekrānā un tur zīmējas tā kā tāds plānojums un nu mēs saprotam - beigsies tas oficiālais pasākums un tad viņai ies aizkulisēs, kur tālāk jau ir kāda gigantiska halle, kur kaut kas noslēpumains.. Sajūtas - kā jeņķu slepenie valsts dienesti, kas darbojas ar mistiskām lietām.. Šoreiz kaut kā ar citplanētiešiem. Tā nu te kkas pagaist...
Sieviete grūtniece. It kā kaut kas notiek, bet nevar saprast. Uz grīdas, blakus nolikti satīti pelēkās drānās miruši ķermeņi. Laikam bērni. Puika un meitene. Kaut kur te pat arī vīrs (vēl dzīvs).. Un te nu jūk.. nesaprotu, vai tas esmu es vai kāds cits.

Tētis spēlē datorspēli pirmo reizi. Jāiet un jāšauj zombiji pazemē. Viens mirklis un esam paši jau datorspēlē. Man nav ieroča. Tētis šauj, uzrodas vēl daži savējie. Nonākam līdz trepēm, es gribu līst vēl dziļāk pazemē, bet kāpjam augšā. Te uzrodas ļoti daudz pretinieku. Vienu atskaldu, atņemu tam beisbola nūju (netipiski garu), uzrodas arī otru, kādam savam biedram. Ātri tieku galā ar kādu, kam galva kā Plēsoņam (nu tam no filmas), bet ķermenis - nu tāds kalsns jaunietis. Tad ķeros pie nākamā, te uznāk kaut kādas dīvainas izjūtas - situ normālam cilvēkam, ne zombijam, bet daļēji šķiet, ka tas ir sliktais, kaut arī nemaz man neuzbrūk. Bet viņš tāds mierīgs, vairākkārt situ, bet tā it kā man rokās būtu putna spalva, ne beisbola nūja... Beidzot saprotu, ka kaut kas nav lāgā, beidzu sist, esmu jau uzkāpis pa trepēm.
It kā stadions Rojā, esmu tribīnēs, tomēr izskatās kaut kā pavisam citādi. Sākas priekšnesumi - bijušie skolēni, tagad jau pieauguši, dejo tā diezgan jestri. Dažus atpazīstu.Nepārvarama vēlme fotografēt, to arī daru. Un arī sporta skolotāja fotografē ar savu ziepīti. Un es iespringstu - zinu, kur jāatrodas, lai noķertu labākus kadrus. Un ta nu es lienu pēc iespējas tuvāk dejotājiem.. Tur diezgan plaši, skatītājus nemaz neredzu. Eju uz otru pusi.. Atrodos Kaltenē pie mājām, vaļņa pakājē.. te ir citādi nekā īstenībā, nav koku, vēl šis tas izmainījies.

Modinātājs no mobilā telefona.. Pamodos. Baaigi nāk miegs. Izdomāju, ka mājās braukšu ar nākamo autobusu 9:20. Un drīz vien aizmigu. (Nemaz vairs neatceros - varbūt te sākās sapnis par to datorspēli)

Sapnis atkal klāt.

Te nu kaut kādi notikumi aizmirsušies, kas arī nebija ne cik interesanti. Paralēli notiek 2 sižeti, no citām pasaulēm (filmām,.. hah sapņiem). Tas mierīgais - esmu atkal kaut kur citur ievācies, istaba mājā, pirmais stāvs, agrs rīts, plaša gulta un spilvena vietā televizors. Laikam skatos to TV (sākumā it kā skatos kopā ar vēl kādu), kur notiek tas otrais sižets..  Un tas nu ir interesantāk.
Tumša priekštelpa. Ienāk kāds jauns, pozitīvs žurnālists. Priekšā jau stāv kādi četri pieci studenti, kas veduši zārku. Zārks vaļā, redzu laikam arī studenta seju, žurnālists ieinteresēts paskatās, kaut ko jautā.. Saņem skopu atbildi. Studenti sazvērnieciski saskatās, pasmīn. Atveras durvis, viņi iestumj zārku.. Dārgs interjers, koka dekorācijas, augsti griesti, pulētas grīdas. Pils, kurā darbojas augstskola (nu precīzāk - universitāte vai akadēmija). Citu cilvēku nav. Vis tāds kluss un drūms.Te vēl ir ļoti nedaudz cilvēku. Zārks tiek atstāts kādas zāles vidu, studenti dodas prom. Ātri pazūd un tad no zārka kaut kas.. nu kaut kas ļauns un baismīgs paceļas.. Kā nāve (nu kāds ļauns gars).. Tumšās garas drānas. Izstaro ko tumšu un ļoti biedējošu.. Visi bēg, es arī.. Tas šausmīgais lido un ķer tos citus. Es it kā esmu klāt, bet ne fiziski. nu tā it kā būtu neredzams, pats kā gars.Bēgu tādēļ, ka biedējoši, kaut arī zinu, ka man neko sliktu nodarīt nevar, nemaz neredz un nejūt mani.
Te nu piebildīšu, ka pa laikam no šī biedējošā sapņa daļas atslēdzos un atrodos tai istabā, neparasta silta gaisma, kas smacēta (tumšināta) ar aizkariem, kas priekšā lieliem logiem. Satraucies esmu, kādēļ nezinu, jo šeit nejūtu nekādu saikni ar to biedējošo daļu. Klausos, vai nenāk kāds, it kā viss mierīgi. Blakus dzīvo kāda meitene, redzu cauri sienai, kā viņa taigā pa gaiteni. Tā dažas reizes atgriešos no viena sapņa uz otru. Noslēgums pie baismīgā.

No zārka turpina izlidot arī citi baismīgie. Vienlaikus redzu divus, bet zinu, ka turpina tas lāsts darboties, viņi nāk un nāk.Noķer citus un atņem dzīvību.
Es it kā bēgu, bet ar interesi turos tuvumā. Pēkšņi sadomāju, ka jāiejaucas. Un tad arī tas pamana mani un tuvojas, uzbrūk. Bet, heh.. te nu es pārsteidzu pats sevi. Saķeru viņa galvu.. Un tur, kur jābūt viņa acīm, ir caurumi (ne ta galvaskausss, bet kkas viegli samanāms), spļauju.. Nu vairākas reizes iespļauju acīs un tad noskūpstu pieri.. tur kur pēc austrumu uzskatiem atrodas trešā acs. Un tad es modos... daļēji pussapnis, un apzināti dodos pretī otram ļaunajam garam. Bet nav vairs interesanti, jo jūtu, ka sapnis gaist.
Pamodos pa īstam.

Pretī mūsu dzīvoklim nesen ievācies Peksis. Šovakar prasīja Nokias veco lādētāju. Man nebija. Jā, nu, vēl jau daži interesanti cilvēki te tuvumā mīt. Nez kas vēl būs

...
triekšanās pret sava ķermeņa sienām
sadeg viss, kas var sadegt
prāts un miesa
paliek tikai dvēsele
lai paliek
ļauj
...

Noslēpumi, ierosme un šķelšanās, ilūzija vai puspatiesība par apburto apli, erozija, sadegšana, nāve, lidojums, piedzimšana

Šodiena saulaina, bet nedaudz skumdinoša

Mirst, brūk, zūd. Šorīt pazaudēju tēta brūno cepuri ar pušķīti un Ausekli. Pamazām, pamazām