Telpas · elpa

zobi ir visādi. Laika zobi ķer arī zobus parastos, tos, kas mutēs.

Skatos, kārtoju savu radīto attēlu arhīvu. Nejēdzīgi daudz bilžu. Vai precīzāk - daudz nejēdzīgu bilžu. Bet, ja iedziļinās, tad šur tur pavīd vēsture. Tikai, vai mans šis vēstures fiksējums ir vienīgais liecinieks, un - cik vērtīgs?

Neliels bardaks arhīvā. Pamazām likvidēju veco sistēmu, pāreju uz hronoloģisku pieeju. Bet šeit _HDD > _Teemas > Pilseetas apdz v > Kuldiiga > 2006_12_28
Šķiet, ka šajā dienā pēdējoreiz biju pie zobārsta.

dzīve kūsā

esmu gigantisks ķērpis
kas nepārstājis augt
piesiets kokam koka mūžu
mēs mirsim reizē

esmu palieka no sevis
no mums un visiem citiem
iegūlies pamatos
te guļam visi tikai nabadziņi

Skaldīju malku un atkal sadomāju daudz. Bet nu jau aizmirsu, jo nebija laika pierakstīt. Man patīk skaldīt malku. Vai krāmēt. Vai rakt zemi.. vai  darīt jebkādu citu fizisku un monotonu darbu. Kaut kas atbrīvojas smadzenēs un ir iedvesma, ātri notiek domu attīstība. Progress daudz lielāks nekā vienkārši sēžot pie rakstāmgalda un papīra lapas vai datora (ha!). Ak jā, arī braukšana ar velo palīdz, tas gan nav darbs, bet darbība.

Ū, atcerējos kaut ko... ūn gandrīz aizmirsu.
Jā, skaldīju malku. Šī esot bijusi pēdējā saulainā diena pirms ilgstoša dažādu nokrišņu laika. Pirmo sniedziņu jau nākamnedēļ sola. Un tad vēl tā tūkstošgades aukstākā ziema, ko poļu vai sazinkādi sinoptiķi sasolījuši. Nebūs nebūs tik traki, bet auksti būs. Un tas nozīmē, ka latvieši atkal varēs priecāties par kārtīgu ziemu, ne to slapjdraņķi.
Vispār aizmirsu gan, ko gribēju rakstīt

Svētdienas rītā
Laimīga ģimene
Domā par nāvi
(E.Raups)

"Atver acis, neturi tās ciet,
Palūkojies apkārt, kur Tev skriet?
Atkal svešumā, tālu prom no mājām,
Pazūd tukšumā, vai Tev labāk klājās?

Aiziet
Aiziet, aiziet tautas pāri,
Vergot, parādīt ko vari,
Var jau, kaut ko citu labāk,
Maksā, es locos priekšā tavā

Eiropai, mēs atdosim tai visu,
Vajadzēs, mēs bučosim jums dirsu,
Latvijai, nepaliek bāleliņi,
Valdībai, nav vajadzīgi viņi

Vai kāds gatavs mērķa vārdā cēli ziedoties,
Vai tos aprakt, kas par to, viennozīmīgi pieņemts,
Vai tavs paraksts ir tā vērts, tieša pazemot,
Vai mēs zinām, kam ir jābūt, kam ir jāpazūd

Var jau, (var jau), var jau vēl, (var jau vēl)
Var jau, (var jau), var jau vēl, (var jau vēl)

Atver acis, neturi tās ciet,
Palūkojies apkārt, kur Tev skriet?
Atkal svešumā, tālu prom no mājām,
Pazūd tukšumā, vai Tev labāk klājās?

Var jau aiziet aizvien tālāk
Var jau kādu nepanākt,
Var jau izdarīt vēl labāk,
Var jau nekas nesanākt

Var jau vēl mēģināt un saspringt,
Var jau vēl vairāk uzņemties,
Var jau vēl izdarīt, bet sasteigt,
Var jau vēl beigās sadzerties

Vai kāds gatavs mērķa vārdā cēli ziedoties,
Vai tos aprakt, kas par to, viennozīmīgi pieņemts,
Vai tavs paraksts ir tā vērts, tieša pazemot,
Vai mēs zinām, kam ir jābūt, kam ir jāpazūd"

Gan jau ka Stendzenieks vēl aizvien bīda Šleseru (apvienība Par Labu Latviju). Un rodas šaubas par to, kāds tad ir Stendzenieka kantora veidoto reklāmu mērķis. Jā, protams, lai vairāk cilvēku nobalsotu par to partiju (Stendzenieks jau superlielo piķi ir dabūjis). Bet kādi cilvēki? Par 99% ticu uzskatam, ka reklāmu mērķauditorija ir cilvēki, kam ir nosliece uz stulbumu, uzrunājot tieši šo vājību, pat izceļot no dziļiem ziļiem kambariem, kur blakus dus apziņa.
Kādam uzskatam esmu atvēlējis šo 1 procentu? Varbūt Stenzenieks čakarē Šleseru, pie reizes gan sanāk čakarēt arī Latvijas sabiedrību. Kā tad tā? Nu, lūk, varbūt reklāmas plakātā, kur lieliem burtiem izcelts "CIETI" ir norāde uz to, ka mums būs kaut kas ciet, un/vai sastapsimies ar kaut ko cietu (nepieejams, aizliegts, smags u.c. līdzīgi turpinājumi), un/vai mēs cietīsim (!!!). Nepārprotamas norādes?

"Ja vajag smuku runu -
zvaniet dzejniekam
Ja jātiek ārā no purva -
sauciet buldozeru"

Būtu tiešām kādu dzejnieku pasaukuši, lai saturīgākus saukļus izdomā. Bet tas laikam apzināti, jo nu nevajag sevi sasaistīt ar Latvijas tukšo literātu inteliģenci. Tiem (ceru, ka mums visiem), kas ir pret AŠ kvadrātā, šāda reklāma bija diezgan noderīga, lai atvērtu acis tiem, kas vēl snauda. Es arī gribētu aiziet uz izrādi "Ziedonis un Visums". Un vispār bulozers purvā nogrimtu.
Bet tas plakāts ātri nozuda.

Un vēl:
Labāk gāzi grīdā, nekā valsts parādā.

Ai, gāze grīdā jau iedzina parādos :D Jā, nu iebrauc ar buldozeru purvā un gāzi grīdā!

reku Balčus viedoklis:
http://satori.lv/blogs/2616/Arnis_Balcus#6376

Dāvi, Dāvi
kur tu biji zudis?
visvisādiem ķērpjiem līmējies
dažādos mežos maldījies un strautos izmircis
Dāvi, Dāvi
kādēļ ceļoji ar Pēriem?
ar gaismu cīnījies
pieminekļus nāves gaidās cēli
Dāvi, Dāvi
kas ir tavs vārds?
kas tu esi?
tu-es
Dāvi, Dāvi

Vēlā vakara stundā gāju cauri parkam
Virs manis izdzisa gaisma
Iesmējos
Paldies
Tu zināji, ka man tā nav vajadzīga
Taupi elektrību, laterna!

man pazuda pildspalva ar melnu tinti
rakstu dzejoļus ar zīmuli
eju uz veikalu pēc pildspalvas

pagaidi
stāvi
sēdi

atradu tinti un spalvu

lūk, ko publicēju 2008. g. 19. jan 18:12  draugos:


Cilvēks ir

1. kroplis;

2. slimība;



Turpinājums gan jau sekos


Un tagad seko turpinājums, rakstīts 2010.09.11 pēc plkst. 21:03. Rīgā:

Un tad manī ienāca šaubas
Tu jau vari censties spīdēt kā zvaigzne
Bet cilvēks taču nav zvaigzne
Lai spīdētu, ir jāsadeg
Un ātri
Ļoti ļoti ātri jāsadeg
Bet Tu vari ziedēt
Cilvēks ir kaut kas pa vidu
Starp zvaigznēm un puķēm

grūti izturēt to trulumu, tukšumu, smadzeņu skalošanu
iluzorā miera degradējošā ietekme
paliek nelabi
patērētājs neradītājs
no malas noskatīties un klusēt
kā pazūdi
garīgi izžūsti
neesmu tavs glābējs
daudzu jūsu glābējs

atzīsti
gravitācijas likums tevi biedē
bet tas tev arī dod iespēju dzīvot Šeit
tāpat kā tie likumi, kurus nav iespējams pierādīt ar mūsu spējām
pagaidām

tos var iemācīties sajust
dažus jau protam

Šodien sekoju ceļojumam ar dzejniekiem Kundziņsalā
fotogrāfēju
par piemiņu nozagu dzelzceļa sliežu naglu
diena bija jauka
ir jauka

Man ir iesnu vīruss
nu jau atkāpjas
tēma izsmelta

Manī kaut kas ielīst
arvien vairāk un vairāk

Grūti noticēt sev pašam
bet jūtos nedaudz laimīgs

2010.09.10

iepriekšējā naktī
bet laikam jau ka agrs rīts tad bija
vai varbūt pat tikko pirms pamošanās

kā jau parasti aizmirsies, ar ko tad viss sākās
bet nu klāstīšu to, kas palicis
un ko nevēlos slēpt

pludmale
vizuāli viss tāds drēgns un patumšs
un laikam arī esmu rudenīgi ģērbies
cilvēku nav ļoti daudz, nav arī maz
bet uzvedas klusi, gandrīz vai nemanāmi
varbūt tādēļ, ka nav mana daļa, kas tur notiek
varbūt tā ir pēc nāves?
ka neredzam to, kas nav mūsu daļa
lai nekairinātu maņas, ja tādas ir
kaut kāda neaprakstāma uztvere
kā sapņos
Tu jau zini, esi manījis

un tur nu es stāvu pretī jūrai
tā ir nedaudz nemierīga un tumša
bet nav biedējoša
pa labi no manis tik tikko nojaušams mols
tāds augsts, nu tā kā amerikāņu filmās
aiz muguras augsta kāpa
tā ir vieta, ko nepazīstu
un jūtos kā ieceļotājs
lido kaijas
un kaut ko klaigā
valodā, ko saprotu
bet neieklausos, gan jau kaut kas muļķīgs
un tad lido cita
liela un ar dekoratīvu auduma apkakli
nezinu, kā tādu lietu dēvē
un tā kaija tik cilvēcīga
neliek mani mierā
kaut ko cenšas iegalvot
bet es smejos
kaut arī saprotu - kaijai sāp
tā atgriežas, bet es katrreiz viņu aizgaiņāju
un smejos par to
ko gan kaija zin
bet tā panāk savu
viņa vairs nav tikai kaija
un ieklausos viņas sāpju stāstā
turpat pludmales smiltīs uzrodas skulptūra
četras saplūdušas būtnes veidotas tumšā metālā
vīrietis, sieviete un mazs bērniņš viņai rokās
ceturto neatceros
varbūt mazs šunelis pie kājām
un tā sieviete ir tā kaija
kur zudusi viņas ģimene?
kādēļ tā noticis ar šo jauno sievieti?
kādēļ vēršas pie manis?
vai es varu glābt?
nejaušs cilvēks
vienīgais, kas ieklausās
vienīgais, kas viens
vai tās ir lamatas
un kaut kas mainās
pazūd kaija
parādās jauna sieviete
bet tā nav viņa, kas skulptūrā
uzmācas cits sapnis
kaut kāda nekontrolējama manis paša griba
alkas
bet arī cenšos atgriezties pie kaijas
vainas apziņa neatstāj
bet jaunais sapnis ņem virsroku
un esmu divatā ar sievieti, ko atpazīstu
un nu jau ir cits sapnis
to es atstāju sevī
ātri sapņi pazuda
tad es modos
un atkal iemigu