2010.09.10 iepriekšējā naktī bet laikam jau ka agrs rīts tad bija vai varbūt pat tikko pirms pamošanās kā jau parasti aizmirsies, ar ko tad viss sākās bet nu klāstīšu to, kas palicis un ko nevēlos slēpt pludmale vizuāli viss tāds drēgns un patumšs un laikam arī esmu rudenīgi ģērbies cilvēku nav ļoti daudz, nav arī maz bet uzvedas klusi, gandrīz vai nemanāmi varbūt tādēļ, ka nav mana daļa, kas tur notiek varbūt tā ir pēc nāves? ka neredzam to, kas nav mūsu daļa lai nekairinātu maņas, ja tādas ir kaut kāda neaprakstāma uztvere kā sapņos Tu jau zini, esi manījis un tur nu es stāvu pretī jūrai tā ir nedaudz nemierīga un tumša bet nav biedējoša pa labi no manis tik tikko nojaušams mols tāds augsts, nu tā kā amerikāņu filmās aiz muguras augsta kāpa tā ir vieta, ko nepazīstu un jūtos kā ieceļotājs lido kaijas un kaut ko klaigā valodā, ko saprotu bet neieklausos, gan jau kaut kas muļķīgs un tad lido cita liela un ar dekoratīvu auduma apkakli nezinu, kā tādu lietu dēvē un tā kaija tik cilvēcīga neliek mani mierā kaut ko cenšas iegalvot bet es smejos kaut arī saprotu - kaijai sāp tā atgriežas, bet es katrreiz viņu aizgaiņāju un smejos par to ko gan kaija zin bet tā panāk savu viņa vairs nav tikai kaija un ieklausos viņas sāpju stāstā turpat pludmales smiltīs uzrodas skulptūra četras saplūdušas būtnes veidotas tumšā metālā vīrietis, sieviete un mazs bērniņš viņai rokās ceturto neatceros varbūt mazs šunelis pie kājām un tā sieviete ir tā kaija kur zudusi viņas ģimene? kādēļ tā noticis ar šo jauno sievieti? kādēļ vēršas pie manis? vai es varu glābt? nejaušs cilvēks vienīgais, kas ieklausās vienīgais, kas viens vai tās ir lamatas un kaut kas mainās pazūd kaija parādās jauna sieviete bet tā nav viņa, kas skulptūrā uzmācas cits sapnis kaut kāda nekontrolējama manis paša griba alkas bet arī cenšos atgriezties pie kaijas vainas apziņa neatstāj bet jaunais sapnis ņem virsroku un esmu divatā ar sievieti, ko atpazīstu un nu jau ir cits sapnis to es atstāju sevī ātri sapņi pazuda tad es modos un atkal iemigu |