Telpas · elpa


magnētisms

teksti · kalendārs · lasu šos · Antiņš

* * *
"Vai gribi zināt, kāds paradokss valda dzīvē?" Džuljēns apvaicājās.
"Nu kāds?"
"Kad lielākā daļa cilvēku beidzot aptver, ko īsti vēlas un ko vajadzētu darīt, lai to sasniegtu, parasti jau ir par vēlu"

Iepriekšējie citāti bija ņemti hronoliģiski, pēdējie bija no 7. nodaļas. Bet šo tikko izlasīju, ar to sākas 11.nodaļa Lieta, kas dzīvē vērtējama visaugstāk. Starp šīm daļām ir puse grāmatas. To es neizlaidīšu, vien šovakar neliels izņēmums.
Kas ir tā vērtīgākā lieta, vēl nezinu. Vēlāk lasīšu.

Šodien atkal atgriezās doma par magnētismu.
Šodien arī sāku lasīt Daodedzin (Dao De Džin?) Heh, paralēli divus dažādus tulkojumus. Nuuu, esmu drošs, ka tur kaut kas zudis tulkojumā, varbūt pats galvenais. :) Atradu arī anglisku tulkojumu. Galveno domu no tā visa jau saprot, bet noteikti ir kāds sīkums, kas dziļi aizķertu.
Viens un tas pats fragments divos dažādos tulkojumos.

81. (pēdējais paragrāfs)
True words are not beautiful.
Beautiful words are not truthful.
The good do not argue.
Those who argue are not good.
Those who know are not scholarly.
The scholarly do not know.

The wise do not hoard.
The more they give to others, the more they have.
The Way of heaven benefits and does not harm.
The Way of the wise accomplishes without striving.

LXXXI
Dzirdēt patiesus vārdus nav patīkami.
Vārdos, kas tīkami, patiesības nav.
Krietnais nemēdz sacīt skaistas runas.
Gudrais ar zināšanām nelepojas.
Kas ar zinībām plātās, tam gudrības nav.
Apskaidrotais nekrāj īpašumu.
Viņš tiecas iespējami vairāk iedot citiem.
Bet, jo viņš vairāk atdod,
Jo vairāk viņam atkal ir ko dot.
Debesu Dao visiem nes svētību, nedarot pāri nevienam.
Cildenā valdnieka Dao veic nesacenšoties.


Tulkojums, kas bija ļoti tuvs tekstam angļu valodā, atrodas šeit, bet tur norādīts, ka pārpublicēt un kopēt aizliegts, tādēļ šeit ievietošu tikai vienu rindiņu"Gudrais necenšas sakrāt mantu."

:)


Vai var būt pārāk liela vēlēšanās būt draudzīgam? Draudzēties ar visiem, kas grib draudzēties... Oi, tik bērnišķīgs atkal sajutos šo jautādams.
Kad beidzot nokļūsti tādā stāvoklī, kad nevēlies ne norobežoties no visiem, ne meklēt kādu, kas varētu būt draugs, tad pēkšņi kļūsti kā magnēts.
Sakrīt ap tevi.
Bet tas ir tikai mirklis. Apziņa sabiedē un atkal notiek izvēle par labu no minētajiem variantiem.
Tiek spiestas bremzes.
Izvilkta uzticamā bet smagnējā maska

:D nu tiešām ne tikai vakardiena, bet arī šī nakts ir lipīga. Bet es mācos

Laiks


tagad skan:
Wardruna
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 9. Janvāris 2011, 19:05, [info]az commented:
kāpēc vislabāko jāatstāj beigās?
Replies Frozen · Parent · Thread
[User Picture]
On 9. Janvāris 2011, 22:36, [info]david replied:
Par stāstiem vai vispār?
lai nemazinātu 'apetīti'.
Var jau atstāt tikai visvērtīgāko, bet tad, ja tam visam pārējam nav vērtības vai ir negatīva ietekme. Turklāt visu lieko var atmest, ja pārējam nav konteksta ar galveno piemēram, kā šajā nelielajā rakstā - 3 dažādas tēmas. Varētu atstāt tikai pēdējo, bet man arī ārējais ir svarīgs.

Bet, ja neko nenoņem nost - (man patīk salīdzināt) iztēlojies tortes gabaliņu. Manai māsai bērnībā, pat vēl pavisam nesen (gan jau ka arī vēl tagad), bija ieradums vispirms noēst glazūru. Vispirms apēdod garšīgāko pārējo vairs nemaz negribas. Un kurš tiks galā ar pārējo. Māsa atdeva tētim. Var arī iztēloties piparkūku ar glazūru, tikai te nevar glazūru apēst beigās. Vai nu vispirms vai reizē ar piparkūku.
Medus kūka.. Es apēdu vispirms to sauso 'maizi'. Pa vidu gan bija arī saldā krēma joslas. Beigās palika tikai virspuse ar biezo krēma kārtu. Vislabākais variants bija kūkas stūris - arī malās bija biezāka krēma kārta. Un to visu nesteidzoties, jo ilgāk gaidi beigas, jo tās ir patīkamākas... hehe. Man jau prātā arī citi salīdzinājumi

Vienīgi daudz ko no dzīves nevajadzētu atstāt uz beigām, piemēram, dzīvošanu un atpūtu. Ja būs labi dzīvots, tad lielā atpūta tā pat būs.
:D es gan šo neesmu vēl iemācījies... atpūšos pārāk daudz

Replies Frozen · Parent · Thread
[User Picture]
On 9. Janvāris 2011, 22:43, [info]az replied:
lūk, es ļoti labi saprotu māsu ;]

jo - godīgi - tad, kad tu biji uzvarējis medus kūkas maizi, vai vēl bija spēks virspusei ar biezo krēma kārtu? vai varbūt tajā brīdī ienāca māsa? ;]]]

es gan droši vien sapratu arī domu.

bet ar beigām tā noteikti ir. ja kaut kas nebeidzas pietiekami ilgi, tad beigās ir liels prieks. un tukšums. laodzi, protams, teiktu, ka tukšums ir vienīgais, kam vispār ur vērtība.

tev kādreiz ir gribējies būt ļoti vecam?

Replies Frozen · Parent · Thread
[User Picture]
On 9. Janvāris 2011, 23:12, [info]david replied:
kad uzvarēju medus kūkas maizi, nesteidzīgi piebeidzu krēmu un ķēros pie otra kūkas gabaliņa. Bet vēlāk iemācījos otru gabaliņu atstāt uz nākošo dienu.
tukšuma vērtība vienmēr mani mulsinājusi, tādēļ negribas pieņemt.
man vienmēr gribējies būt jaunākam.
Replies Frozen · Parent
[User Picture]
On 9. Janvāris 2011, 22:41, [info]david replied:
tātad - noietais ceļš nosaka to, cik labi spēsim novērtēt ieguvumu.
Bet arī minimālisms ir vērtīgs. Jābūt elastīgam, jāmācās atrast katrai situācijai labāko variantu, nezaudējot galveno... nu tur godīgums un tādā garā, par ko man īpaši negribas rakstīt
Replies Frozen · Parent · Thread
[User Picture]
On 9. Janvāris 2011, 22:43, [info]az replied:
kāpēc par godīgumu nē?
Replies Frozen · Parent · Thread
[User Picture]
On 9. Janvāris 2011, 23:17, [info]david replied:
tādēļ, ka tam vajadzētu būt pašsaprotami - vēlmei būt godīgam, labestīgam (u.c.) jābūt bez liekas domāšanas. Ja to piemin, tad netieši, bet dažkārt nevar no tiešuma izvairīties.
Replies Frozen · Parent
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry