Arī man sanāca piedalīties vakardienas pasākumā. Atšķirībā no lietussargu revolūcijas, šajā pasākumā jau no paša sākuma cilvēki bija pavisam citādāk noskaņoti. Vismaz izskatījās, ka nevienam neinteresēja ne tas koris, ne arī tas, kas bija sakāms tiem, kas tur uzstājās. Ļaudis vnk iedzēra nedaudz alkoholu un pa starplaikiem kliedza "atlaist Saeimu".

Pēc tam piedalījos arī afterpārijā pie Saeimas. Sākumā savācās paliels bars ar cilvēkiem, kuri vienkārši bļaustījās. Kamēr es ar interesi vēroju notikušo, man blakus stāvēja kāds nervozs tips. "Tulīt sāksies provokācijas!" viņš nervozi ierunājās. Kamēr es uz viņu raudzījos nelielā neizpratnē, šis man iedod paklausīties austiņas, kur dzirdama kkāda rāciju saziņa. "Tulīt sāksies provokācijas!" viņš ierunājās vēlreiz un aizskrēja. Un tiešām - palēnām Saeimas virzienā sāka lidot sniega pikas, tad plastmasas pudeles, tad stikla tara un visbeidzot arī bruģis, kamēr cilvēki uzgavilēja par katru izsisto logu. Pa to laiku arī tika nobloķētas visas ielas uz Saeimu, un tie, kas netika klāt, bija spiesti izrādīt savu nepatika turpat sānielās, demolējot tās ēkas, kas tuvāk. Ilgi gan tas neturpinājās, alfas vienības diezgan organizēti visus izdzenāja ar stekiem.

Pāris pārdomas šajā sakarā. Mēs, kā ziemeļnieciska tauta, esam diezgan tūļīgi uz demonstrācijām, bet nu izskatījās, ka cilvēkiem pacietības mērs ir pilns. Pie Saeimas protestēja gan milzīgs daudzums jauniešu, gan vidēja vecuma cilvēku, kā arī viena pensionāre, kas kliedza "pareizi darat! pareizi darat!". Tiesa, lielākā daļa, kas tur atradās, nemaz nebija atnākusi ar domu īpaši ārdīties, pārsvarā valdīja attieksme "ok, šoreiz tikai sitam logus". Protams, pirmajās rindās bija daudz sadzērušās urlas, bet, manuprāt, tas ir tikai normāli. Neviens skaidrs cilvēks tak nevēlas dabūt ar steku pa galvu, un mums latviešiem tāpat nav nekā labāka ko sūtīt pa priekšu. Tā ka LB veikals un biblotēka bija tīri collateral damage.

Un tātad, rezumējot - cilvēki atnāca izpaust savu viedokli un to arī izdarīja. Veids kā tas notika bija atbilstošs, jo visi citi uzmanības pievēršanas veidi jau ir izsmelti, bet tas absolūti neizskatījās pēc "dzērāju ālēšanās" kā daudz kur to cenšas pasniegt.

[

Garastāvoklis:

|

peaceful

]

Visu cieņu Andrim Rimšam, kurš vakar Domburšovā normāli izskaidroja, Latvijas vēlēšanu sistēmas problēmas, un vēl dažās epizodēs diezgan labi nolika Šleseru pie vietas. Un vēl viens no interesantākajiem raidījuma hailaitiem - Šlesera self-pwn - kāpēc ir nelaime valstī?

[

Garastāvoklis:

|

good

]

Izskatās, ka beidzot Krievija dabūjusi pietiekami daudz bijušo PSRS republiku Eirovīzijas konkursā, lai vinnētu. Ar to arī apsveicu. Tikai nedaudz skumji, ka Latvijā, tāpat kā citās Baltijas valstīs eksistē tik liels populācijas daudzums, kas joprojām uzskata, ka balsojot par Krieviju viņi balso par "savējiem". Taču Latvija šķiet ir izvēlējusies līdzīgu taktiku - mums jau ir pietiekoši daudz cilvēku šajās valstīs, lai dabūtu stabilus 12 punktus no Īrijas un 10 no Lielbritānijas.

Runājot par muzikālo saturu, šis gads īpaši neatšķīrās no citiem. Gribu pieminēt, diezgan labu vokālo sniegumu un izcilo producentu darbu Norvēģijas 5. vietas ieguvēju Maria - Hold On Be Strong. Ko līdzīgu varētu teikt par Grieķijas 3. vietas Kalomoira - My Secret Combination, bet vai es vienīgais pamanīju, ka šai dziesmai bungu un basu partijas skan identiski Timbaland - Give It To Me? Ukrainas Ani Lorak - Shady Lady, gan izklausījās stipri viduvēji, bet acīmredzot ar labu balsi, horeogrāfiju un īsiem svārtkiem 2.vietai pietiek. To pašu var teikt par Armēņu 4.vietu Sirusho - Qele qele, kaut gan šī dziesma bija pat vēl skanīgāka. Interesanti, ka Vācijas No Angels - Disappear - dziesma, kas diezgan labi startēja radiostaciju topos - palika pēdējā vietā. Tāpat arī šī gada muzikāli visbagātākais un profesionālākais sniegums, Lielbritānijas Andy Abraham - Even If tika atstāts topa beigās.

Bet es personīgi balsoju par Spāniju. Noskatījos viņu uzstāšanos vairākas reizes un joprojām smaids nenoiet no manas sejas. Rodolfo Chikilicuatre - Baila el Chiki Chiki ir ne tikai dziesma ar fantastiski lipīgu meldiņu, bet arī lieliski izsmej vairākas politiskās figūras, un spāņu sociālās īpatnības. Tiesa, lai saprastu šo performanci, nepieciešams izbraukt cauri vismaz 5 kārtām ironijas, kā arī minimāla izpratne par Spānijas kultūru. Bet tā kā vidējam Eirovīzijas skatītājam, šī dziesma likās vienkārši stulba un nesaprotama, tad tas ir, manuprāt, ir tieši tas ko Eirovīzija ir pelnījusi. Baila el Chiki chiki!