[

Garastāvoklis:

|

good

]

Izskatās, ka beidzot Krievija dabūjusi pietiekami daudz bijušo PSRS republiku Eirovīzijas konkursā, lai vinnētu. Ar to arī apsveicu. Tikai nedaudz skumji, ka Latvijā, tāpat kā citās Baltijas valstīs eksistē tik liels populācijas daudzums, kas joprojām uzskata, ka balsojot par Krieviju viņi balso par "savējiem". Taču Latvija šķiet ir izvēlējusies līdzīgu taktiku - mums jau ir pietiekoši daudz cilvēku šajās valstīs, lai dabūtu stabilus 12 punktus no Īrijas un 10 no Lielbritānijas.

Runājot par muzikālo saturu, šis gads īpaši neatšķīrās no citiem. Gribu pieminēt, diezgan labu vokālo sniegumu un izcilo producentu darbu Norvēģijas 5. vietas ieguvēju Maria - Hold On Be Strong. Ko līdzīgu varētu teikt par Grieķijas 3. vietas Kalomoira - My Secret Combination, bet vai es vienīgais pamanīju, ka šai dziesmai bungu un basu partijas skan identiski Timbaland - Give It To Me? Ukrainas Ani Lorak - Shady Lady, gan izklausījās stipri viduvēji, bet acīmredzot ar labu balsi, horeogrāfiju un īsiem svārtkiem 2.vietai pietiek. To pašu var teikt par Armēņu 4.vietu Sirusho - Qele qele, kaut gan šī dziesma bija pat vēl skanīgāka. Interesanti, ka Vācijas No Angels - Disappear - dziesma, kas diezgan labi startēja radiostaciju topos - palika pēdējā vietā. Tāpat arī šī gada muzikāli visbagātākais un profesionālākais sniegums, Lielbritānijas Andy Abraham - Even If tika atstāts topa beigās.

Bet es personīgi balsoju par Spāniju. Noskatījos viņu uzstāšanos vairākas reizes un joprojām smaids nenoiet no manas sejas. Rodolfo Chikilicuatre - Baila el Chiki Chiki ir ne tikai dziesma ar fantastiski lipīgu meldiņu, bet arī lieliski izsmej vairākas politiskās figūras, un spāņu sociālās īpatnības. Tiesa, lai saprastu šo performanci, nepieciešams izbraukt cauri vismaz 5 kārtām ironijas, kā arī minimāla izpratne par Spānijas kultūru. Bet tā kā vidējam Eirovīzijas skatītājam, šī dziesma likās vienkārši stulba un nesaprotama, tad tas ir, manuprāt, ir tieši tas ko Eirovīzija ir pelnījusi. Baila el Chiki chiki!