hipopotama pieraksti

Gribēju apgriezt Miķ matus (ar mašīnīti), aizrunājos, nepamanīju, ka trūkst uzgaļa.
Tagad Miķ ir bez matiem. Līdz skolai ne, bet līdz kāzām gan jau sadzīs. Jācer tikai, ka klasesbiedri būs iejūtīgi (pagājušā gadā par viņa lielo galvu kāds bija smējies)

Es viņam ieteicu visiem atbildēt: this is what my mom did to me, and she likes me. Imagine what she’d do to you.

M: Nora, I will always be your brother and you’ll be my sister.
N: No, when I grow up I’ll be a dancer.

Vispār bērni jau likās diezgan ok uz zilajām trasēm, bet šodien pirmie divi nobraucieni bija mokoši lēni. Es jau domāju iet uz zaļajiem nobraucieniem - kad nav, tad nav, bet man sāka lādēties telefons àrā (kamēr mēs uz kalna, P velk Noru ar distancenēm) un tā īsti arī nebija skaidrs, kuras zaļās trases strādā, cik tālu tās ir un vai tur ir 4vietīgie pacēlāji. Beigās nospļāvos un mēģinājām vēl vienreiz, pa to pusi, kur parasti viņiem ne pārāk iet (nav gan stāvs, bet vienā brīdī mazliet pašauri) - nobrauca kā lielie. Kāpēc citas trases negāja, nekādi nesaprotu. Varbūt brilles + sniegs traucēja?

Note to self: abiem tagad vajag sākt vilkt dubultkārtu - Emīlijai bija auksti. Un man mugurenē droši vien vajag iemest kādu papildus kreklu, kas derētu abiem. Un jāatjauno roku sildītāju krājumi - šodien ieliku abiem kabatās, lai mazliet siltāk.

Un man noteikti jāatrod kāds brīdis atvaļuma laikā, kad nobraukt pāris reizes arī vienai pašai tomēr.

Bērni skatās Xmas filmu.
Emi: I have no idea how they animate this!
Miķ: Hey, they’re elves, they have magic!

es: Emi, vai Tu izeedi brokastu putru?
Emi: Mana bljodinja ir tuksha.
Mikj fonaa kjikjina
es: ...?
Mikj: Vinja atdeva man un mees Tev to neteiksim!!!

Vakar lasu beerniem Koko un Riko, juutu, ka viens kaut ko pie sevis bubina. Ieklausos - Mikjelis lasa uz priekshu. Latviski vinjam mazliet gruuti, neesam gaajushi cauri skanjaam, ko veido latvieshu burti. Jaapameklee, varbuut ir kaadas graamatas, kas nav gluzhi iesaaceejiem (angliski vinjsh lasa tekoshi un ar prieku), bet kas izskaidrotu, kaa lasiit latviski?

Shoriit savukaart pieceljos iet uz dushu, peekshnji dzirdu balsis. Izraadaas, Mikj arii pamodies agri, seezh gultaa un lasa savus Dogman.

Vienu vakaru Mikj iet guleet, savelk shaaaaausmiigi beediigu sejinju un saak raudaat. Es prasu - kas noticis?
"Mammiit, man bail, ka es nejaushi vareetu neguleet 3 naktis un mana gulta saaks ar mani runaat, taapeec man bail iet guleet."

Peec neliela wtf un aprunaashanaas ar viiru, noskaidrojaam, ka P bija izstaastiijis, cik miegs ir svariigs un ja negulj, tad var saakt raadiities halucinaacijas. Bet nu tas "nejaushi neguleet 3 naktis". Nejaushi neguleet, hahaha.
Mikj tikko, tikko bija ticis paari murgiem, ko radiija StarTrek pirmaa epizode, nevar tachu taa ljaut mieriigi guleet.

Kaut kad pieķēru sevi, ka reizēm nevajadzīgi "uzupurēju" pieaugušo vēlmes, lai mazajiem tiktu vairāk. Nu, tur meloni lielākoties pēc vakariņām apēd mazie, es paknibinos, bet P nedabū nemaz, jo mājās lielākoties nāk vēlu*. Lai nu kā, es pasāku atlikt gardumus arī viņam. Vienreiz to izskaidroju sīčiem, un tagad Miķ vienmēr noraizējies apjautājas, vai tētim arī kaut kas ir palicis. Rīt, piemēram, P laidīs skriet, bet es ar bērniem iesim (kājām) uz kafejnīcu (es ar trim!) ēst vafeles. Miķ uz šo gādīgi iesaucās: "Bet tad mums jāpaņem tētim vafeles to-go!"
Dažkārt viņi strīdās un ir pagalam neciešami, bet šādi brīži to visu atsver.

*Izņemot dienas, kad man ir vēlās lekcijas un viņam nākas darbu pamest jau 4os. Nekas, pāries arī šis un mēs tiksim atkal pie kopīgām vakariņām.

Šodien skaidroju Miķelim, kādas ir krāniņa funkcijas.
Emīlija savukārt vēlējās uzzināt, kā sēkliņa nonāk pie olšūnas.

Vai ir kāda jēdzīga lasāmviela latviski, kur tas bērnam saprotamā valodā izstāstīts?

Par godu šaušanām ASV skolās, Emīlijai pagājušajā nedēļā bija ALICE* drill. Pārstāsts no Miķeļa (kuram, acīmredzot, pārstāstījusi E): Alice ir bad guy! Un, kad ir tornado, jāslēpjas zem galda!! Un divi tornado ir vēl vairāk dangerous!!!

Šodien Emīlija veltīja kādas 15 minūtes, lai izskaidrotu, ka starpbrīžos viņai reizēm vienkārši patīk novērot citus, jo tad viņa var pamanīt problemz. Tā vienreiz viņa esot novērojusi, kā meitenes sūdzējušās par puikiem, jo tie viņas dzenājuši, bet "boys thought they were playing games." Bet Emīlijai labāk patīkot puikas, nevis meitenes (ja neskaita mammu un Noru), un viņa nav ne puiku, ne meiteņu komandā. Jo kā gan viņa varot būt meiteņu komandā, ja viņai esot Miķelis un tētis. Ieteicu viņai būt cilvēku komandā, jo tur ir gan puikas, gan meitenes. "Yeah, and some people don't know if they're boys or girls, and they can be in my team too," piebilda mana viedā, gandrīz 6-gadīgā meita.

Norai nāk divi augšējie dzerokļi. Nav brīnums, ka es staigāju apkārt kā zombijs un pārtieku no kafijas,

*Alert, Lockdown, Inform, Counter, Evacuate.

Telefons ir tas, kurš dod mūvijus un zvana.

Miķ un Em atritina papīra dvieļu rulli. Es lieku sarullēt. Emīlija rullē. Miķ noplēš atlikumu: Look! Mums vairs nav jārullē!

Miķ: Neitans man ieskrāpēja.
Es: Un ko Tu darīji?
Miķ: Situ viņam ar galvu.
Es: Ar galvu un pa galvu gan nevajag...
Em: Jā, jo tā Tev var saplīst galva!
Miķ: Man nesaplīsa!
Em: Tad Neitanam var saplīst galva.
Miķ: Nē, viņam arī nesaplīsa!

Miķelis izlej ūdeni uz zemes.
"It's ok, it's not acid!"

---
Es: Miķeli, paskaties, kādi melni mākoņi priekšā! Tūlīt līs!
Miķ: Tie ir stratus clouds, moooom.

Miķ pienāk man klāt, sāk paijāt vēderu. "Bēbītis spārdās?"
"Jā," atbildu. "Spārdās."
"I tell a story. Once upon a time there was a dinosaur." Pieliecas tuvāk. "Dinozaurs apēda bēbīti, hahahahhahaaa!"
Pats ļoti lepns. Viņa mīļākais joks.

Miķelis parkā uzsēžas rotaļu zilonim. Pienāk maza meitenīte. Miķ:
Do you want to pet my elephant?

Es vilktu pa seju :D

Gribas guleet, bet shodien garaa diena. Skola tuvojas beigaam.
Mikjelis nakti neguleeja, gribeeja mammu visu laiku. Es saprotu, ka reizeem vajag, gan paseedeet blakus, gan uudeni pienest, gan buchinju iedot, gan huggiju iedot. Bet, kad tas notiek nonstopaa no 1 liidz 4, paliek gruuti. Iipashi, ja es jau taa juutos neizguleejusies un paargurusi. Es negribu uz vinju dusmoties par to, ka vinjam vajadziiga mana uzmaniiba, bet reizeem ir tik gruuti. Mazs veel mans puisiitis.

Varbuut vinjam pienaacis laiks, kad vairs nevajag diendusu tik ljoti? Daarzinjaa vinjsh veel arvien brashi gulj pusotru - divas stundas.

Peedeejaa laikaa tik gruuti sanjemties uz maaciibaam, bet tieshi tagad vajadzeetu. Tuuliit jau eksaameni, peedeejie projekti jaauzraksta, bet es kaa taada garaa diena seezhu un skatos taalumaa.

Man liekas, ir pienācis tas brīdis, par kuru vīramāte man pieteica: "Tu tikai sūti P uz vecāku sapulcēm, lai viņš zina, kā tas ir!"
Miķelis dārziņā neklausot. Prusaks.
Ja viņam būtu dienasgrāmata, šīsdienas piezīme izskatītos šādi: "Apmētāja cita bērna mammu ar mantām. Uz vairākkārtējiem aizrādījumiem nereaģēja."

"Es smirdu kaut ko!"
nozīmē: Es kaut ko saožu (nav svarīgi, smarža vai smaka)

Miķ nesaka: "Man nepatīk."
Tā vietā viņš saka: "Nē man patīk."

Mans prāts, protams, ieliek komatu aiz nē un es vienmēr pārprotu. "Nē, tētis palīdzēs!" Tātad, tētis palīdzēs? Nē.
Nē teikuma sākumā nozīmē noliegumu visam teikumam.