hipopotama pieraksti

Kaut kad pieķēru sevi, ka reizēm nevajadzīgi "uzupurēju" pieaugušo vēlmes, lai mazajiem tiktu vairāk. Nu, tur meloni lielākoties pēc vakariņām apēd mazie, es paknibinos, bet P nedabū nemaz, jo mājās lielākoties nāk vēlu*. Lai nu kā, es pasāku atlikt gardumus arī viņam. Vienreiz to izskaidroju sīčiem, un tagad Miķ vienmēr noraizējies apjautājas, vai tētim arī kaut kas ir palicis. Rīt, piemēram, P laidīs skriet, bet es ar bērniem iesim (kājām) uz kafejnīcu (es ar trim!) ēst vafeles. Miķ uz šo gādīgi iesaucās: "Bet tad mums jāpaņem tētim vafeles to-go!"
Dažkārt viņi strīdās un ir pagalam neciešami, bet šādi brīži to visu atsver.

*Izņemot dienas, kad man ir vēlās lekcijas un viņam nākas darbu pamest jau 4os. Nekas, pāries arī šis un mēs tiksim atkal pie kopīgām vakariņām.