hipopotama pieraksti

Uz dažām dienām bija atbraucis Tētis. Labi, bet īsi. Ko paspējām: aiziet uz Pike Place Market pastaigāties, ar Ziemassvētku cūku nofotografēties; uzkāpām PooPoo pointā, lielāko ceļa daļu pati nesu E, bet ko var gaidīt, ja sākām jau pēcpusdienā. Lejā vispār pa tumsu. Bērni daudz izdzīvojās ar vectētiņu, negribēja laist prom. Vakaros zole un skrablis, vienu vakaru ar P kā senos laikos aizgājām uz standup kumēdiņu open mic. Tas, kā jau open mic - bija daži ļoti labi gabali, daži galīgi nekādi, lielākā daļa pa vidam. Vienu vakaru aizgāju arī uz grāmatu kluba tikšanos.

Tagad mācos tā, ka galva kūp: visādas mirušās līnijas tuvojas, un es vēl arvien gribu dabūt 4.0 visur. Cīnos ar grupu, kurā cilvēku līmenis ir ļoooooti dažāds. Cilvēkam jau nekā nav labi, tikko citā kursā mūs atkal sadalīja grupās pa trim, bet šeit - pēc spēju līmeņa, un tur mani ielika pašā pirmajā grupā. Par networkingu un visādiem IP subnettingiem, routeriem, tīkliem, kabeļiem es galīgi nejūtos zinoša. Protams, visu var izdomāt, bet neesmu pieradusi, ka grupā esmu ja ne vājākais, tad noteikti mazāk-pieredzējušais posms. Toties neesmu iecentrējusies uz vienu vienīgu pareizo veidu, kas nereti izrādās nepareizs. Nekā nav labi, skaidra lieta. Baigais spiediens attaisnot cerības.

Ir forši, kad visi kursi iet viegli un liekas, ka atzīmes nāk pašas no sevis, neiespringstot.
Bet vēl foršāk, kad Tu sēdi pie tā mājasdarba un buries, buries, buries, un nekas nesakrīt vajadzīgajos plauktos, bet pēkšņi blauks, un viss ir skaidrs. Nu, vai vismas kaut kāda daļa.

Mani apbur viena kursa biedrene, viņa pilnīgs gīks, pilnīgs, nu, visi stereotipi pluss vēl šis tas. Viņa neeenormāli dzīvo visam līdzi. Nepārprotiet mani, es arī domāju, ka visādas puzlītes un skaitļu mīklas ir interesantas, bet šitā sajūsmināties par SQL datubāzēm, ka no smiekliem gandrīz nokrist no krēsla? Tur kaut kas ir. Vispār viņa, manuprāt, varētu būt nenormāli skaista, ja par to vispār piedomātu, bet ģērbjas viņa trenuškās un visādos jancīgos T-kreklos, neraustītas uzacis un smalki, ļoti filigrāni pirksti, kas vienmēr kaut kur ļoti aktīvi žestikulē. Runājot ar viņu, man vienmēr jāsmejas, viņa ir tik dzīva.
Bet viens kursabiedrs, pavisam jauns puikiņš, kas man sēž blakus vienā kursā, noburkšķēja pie sevis: "She's really weird." Jā, bet ļoti apburoši weird.

Viss nodots, viss padarīts. Tagad varu tikai sēdēt internetos un deldēt pirkstu, spiežot Refresh pogu un gaidot atzīmes.

Ilgojos pēc lielākiem izaicinājumiem, bet nesen, pati savā teicamnieka sindromā apmaldījusies, apraudājos, ka dienā ir tikai 24h. Nekas, saņēmos un tos 94% pacēlu atpakaļ uz 97%.

Baigais ciemiņu laiks, šobrīd izmitinām divus studentus no LV - vetārsti (tikko absolvējusi) un "mūžīgais students" - saimnieka dēls, kuri šeit apmeklēja mākslīgās apsēklošanas apmācības, kādu neesot ne Latvijā, ne Eiropā. Baigi jocīgi, es sēžu un urbjos datubāzēs, bet šie blakus spriež par to, kā viens bullis pacēlies pasaules reitingā. Viņi aizbrauks, atbrauks jūzeris salty ar ģimeni un mana mamma. Salty, es sagaidu balzāmu un/vai intelektuālas sarunas. Bet otrais vienmēr seko pirmajam, tā ka pirmo ved litriem!

Nekad nedomāju, ka nonākšu šajā vietā.
Ir tik daudz, ko mācīties, ka vienā no sešiem kursiem esmu nokritusies līdz 95.6% UN MANI TAS UZTRAUC. Kaut kāds līdz šim nebijis teicamnieka sindroms.

Miķelis atsakās gulēt diendusas mājās (atņem man papildus pusotru stundu dienā mācībām), tādēļ staigāju ar ratiem un lasu muļķības.

Nu re, es jau biju sākusi domāt, ka, dzīvojot Lielo Iespēju Zemē, esmu kļuvusi balta un pūkaina, amazing šis un awesome tas, good job here and excelent there. Ņea. Patiesībā līdz šim es vienkārši diezgan selektīvi satikos ar cilvēkiem. Patīk - satiekos, nepatīk - ej ar savu Radīšanas teoriju, kur nācis. Koledža šo problēmu (for want of a better word) ir atrisinājusi. Šķiet, ka es atkal regulāri sasniedzu to mentālo slieksni, kur man gribas padauzīt kādu galvu pret sienu cerībā, ka tā varbūt smadzenes sakratīsies pareizajā rakstā un cilvēki kļūs saprātīgāki. Un šodien pat nebija tādu pērļu kā saule riņķo ap zemi, viss kopā kaut kā iekrājās.

Visas lekcijas kļūst aizraujošākas un lektori - atraktīvāki, kad video atskaņošanas ātrumu palielina vismaz līdz 1.5x

Bioloģija - check.
Iespēja nedabūt max atzīmi ir diezgan maza (t.i., šajā eksāmenā man vajag dabūt vismaz 2/3 punktu, lai kopā kursā būtu 95%+. Nu, un eksāmens nebija grūts)

Statistika - check.
Starp citu, vai kāds var ieteikt labu statistikas/biznesa analītikas grāmatu latviešu valodā? Negribas pazaudēt jēdzienus.

Vēl palikusi uzturzinātne, un tā arī jau gandrīz ir check.

Nākamajā ceturksnī - English 101, Business 101, Basics of Web Authoring, Beginning Database, Digital Imaging un Vector Graphics (pēdējie trīs ir "mazie", 1 kredītpunkta kursi). Vasaras ceturksnis būs grūts, jo 12-13 nedēļu vietā ir tikai 8 nedēļas, bet man gribējās saspiest visu pēc iespējas ciešāk un ātrāk: ātrāk sāksi, ātrāk beigsi. Pamazām konvertējos par urķi.

Jo vairāk mācos, jo vairāk saprotu, cik daudz nezinu. Veca, veca patiesība. Kad kursabiedrs saka: "Esmu gatavs testam!", es saprotu, cik tālu no 'gatavs' esmu es. Novērtējums gan labs, bet tas jau nav svarīgākais.

Man ļoti patīk extra credits, jo tad eksāmenā var dabūt 76/75. Patīkami.
Teorētiski bioloģiju varētu tagad beigt mācīties un tik un tā dabūt sekmīgu 2.3. Bet, ja kaut kur smadzeņu aizmugurē tomēr paturu iespēju kaut kad pāriet uz uni, nevis vienkārši koledžas bakalauru, tad gan jau noderēs vidējās atzīmes būsteri; pagaidām tēmēju uz 4 jeb ne zemāk par 95%. Redzēs, kā būs vasarā, kad, iespējams, visus kursus ņemšu online.

Statistikā tikko bija otrais tests. Kaut kāda nelaba sajūta iekšā, liekas, ka varētu būt kaut ko sajaukusi. Nu, kaut kur ciparus vietām, vai. Ja ne, tad būs labi. Cerams.

Pirms testa aprunājos ar vienu čalīti (tikko pēc videnes) un indiešu sievišķi (ap 50-60, bērnu nav, bet ir papagaiļi). Čalītis stāsta, ka viņam pēc šī testa eksāmens arī iekš calculus un spāņu valodas, uz ko indiešu sievišķis izsaucās, ka divas matemātikas vienā dienā varētu būt šausmīgi grūti. Es saku: "But... It's like high school, right? You had different maths then, geometry and algebra side by side, no?" Čalīša atbilde uz šo bija īsa un vienkārša: "Education in US sucks."
Tā jau ir. Compass testi mani novietoja augstākā līmenī, bet, lai dabūtu to grādu, man ir obligātie kursi jāiziet. Eh.

Un tas viss man atgādināja, kā pēc 9.klases, kad aizgāju uz R1G, satiku vienu klasesbiedreni no trešās. Viņa aizgāja uz Raiņa vakarskolu. Viņa sajūsmā man stāstīja: "Zini, TUR es esmu TU!" Haha. Un es savukārt videnē biju nu tā, normāls, paslinks vidusslānis. Ļoti jocīgi atkal nonākt tur, kur es esmu izteikti augšpusē, pie tam bez īpašas piepūles. Liekas, ka kāds ir kaut ko sajaucis un tūlīt man ņems visu nost un atvainosies par pārpratumu, ka mana vieta tomēr ir pie vidējā rādītāja. Impostor syndrome.

Starp citu, vakardienas lab darbs biloģijā bija neliela vilšanās - kauli bija no plastmasas, acīmredzot, profesorei neizdevās dabūt "fresh specimen"
Toties nebija bail šitos salauzt. Tie daži īstie, ko aptaustīju, patiešām bija ļoti trausli.

Ziniet, cik patīkami lasīt:
Absolutely excellent job Gunta. I wish I could give you extra credit for being so thorough!!

Ir tā, ka es tagad ļoti apzinos, cik par mācībām maksāju - ne tikai naudas, bet arī laika izteiksmē (tajā pat vairāk). Ja es neizmantoju visas iespējas līdz pašiem sīkumiem, tad kāpēc es sūtu savus bērnus dārziņā, neredzu un neaudzinu viņus, un vēl maksāju par to $$$.

Kas man reāli besī, ir Statistika (Math&146). Precīzāk, ne pati statistika, priekšmets kā jau priekšmets. Pasniedzēja. Reāli besī. Viņa ir jauka un atsaucīga, bet, manuprāt, pilnīgi neorganizēta un neieinteresēta. Mums nav normālas grāmatas, jo viņa cenšas visu darīt bezmaksas (kas ir ļoti slavējami, bet es nedomāju, ka viņa pati saprot, kur kas ir atrodams), līdz ar to nav skaidras virzības. Pirmajā lekcijā viņas atbilde uz visiem jautājumiem bija: "Neuztraucieties, visas formulas būs uz tāfeles!" Es neuztraucos par to, paldies, es zinu, ka varēsim izmantot excel, līdz ar to mani pilnībā neuztrauc tas, vai formulas ir uz tāfeles vai nav, thank you very much; es vairāk gribētu runāt par to, kas ir kas un ko tas nozīmē. Pie standarta deviācijām viņa pat neiedeva definīciju - lika visiem izrēķināt tabulas (kuras es pabeidzu, pirms viņa bija paspējusi pieiet pie otrā kompīša - sēžam pie datoriem un pārsvarā viņa vienkārši kursē pa apli, no viena pie otra, pie trešā) un tad paziņoja, ka tās ir standarta deviācijas. Voila. Paldies atkal. Man liekas, ka jāaizraksta manai vidusskolas matemātikas skolotājai paldies, ka es šito visu spēju uztvert un saprast arī pati (dūdiņa, kas sēž man pa labi, pajautāja, vai es esot šo kursu jau kādreiz ņēmusi, uz ko mana atbilde bija - ehm, I had some college level math in high scool... 14 years ago..., savukārt sievietei pa kreisi ar katru lekciju arvien vairāk acīs iezīmējas pilnīgs izmisums un neizpratne).

Nu, un par ko es vienkārši aiz sajūsmas čurāju biksēs, bija pirmdienas lekcija, kad viņa īsti nemācēja uzzīmēt histogramu (nu, whatever, tur, protams, ir kaut kāda specifika, bet izlasi helpu, iemācies, kur kas jāieķeksē) un te viņas mīļākā frāze bija: "I think there's a bug in excel." Seriously? Bitch, please!

Nu, tā, pavārījos, asinis uzsitu, jāturpina lasīt pašai. Ugh. Cik, vēl piecas nedēļas atlikušas? Droši vien kādā brīdī neizturēšu. There's a bug in excel, my ass.

Ja es būtu uzreiz pēc videnes (un nemaksātu sasodītu naudu par šito izklaidi), es droši vien nopriecātos, ka ir viens kurss, kur varu neiespringt un vienkārši nolikt eksāmenu ar ok vērtējumu, bet tagad taču es tur eju, lai iemācītos!

Viens mājasdarbs - check. Vispār jocīgi ar tiem online kursiem, nevar saprast, cik nopietni/nenopietni, formāli/neformāli rakstīt. Nu, vai nutrition diskusijā jāraksta pārnopietna eseja, vai tomēr var izbraukt ar "es domāju", "man liekas", "I'm bi-vegetarian. Vegetarianism for me is about saying yes to things... even meat." utt.

Bērni ir nozaguši manu peli. Kā lai tagad mācās? :D

Pirmās lekcijas aizvadītas. Ļoti forši, bet aŗī ļoti biedējoši. T.i., es redzu potenciālu daudz ko iemācīties, bet tikpat viegli daudz vieglāk būtu laist luni, pagrābstīt pa virsu un tik un tā nokārtot eksāmenus; droši vien pat ar tīri pieņemamu atzīmi. Nu, un es jau esmu vecumā, kur gribas mācīties ne tikai atzīmes dēļ. Tajā pašā laikā esmu arī tajā vecumā, kur grūti mācīties tādēļ, ka zinu, cik laiks ir vērtīgs un ka vīnu dzert ir daudz foršāk, nekā mācīties bulšitu; bet katrā kursā, īpaši jau atkārtojot (un arī ņemot jaunu) bakalauru, ir daļa bulšita. Šodienas bioloģijas lekcija baigi uzskatāmi to parādīja - bija jēdzīgi jautājumi un diskusijas par vēzi un tā ārstniecību, piemēŗam, bet bija arī tādi jautājumi, kur man gribas piecelties un atvērt (tuk-tuk). Bet cilvēki jau ir dažādi. Es piefiksēju sevī, kas man nepatīk - es esmu iemācījusies pieņemt lietas, ka tā ir, jo tā ir; mazliet pazaudējies tas - kāpēc? Kāpēc ir tā, nevis tā? Mācos atkal gribēt zināt, ne tā, lai līdz bezjēdzībai, bet nedaudz vairāk gan.

Labi, tagad jāpilda mājasdarbi. Hhhhhrrr.

There are 6 labs. Each lab is worth 25 points. Students will work in pairs or groups. We will also look at fresh specimens when they are available