hipopotama pieraksti

Ziemassvētki

Ziemassvētki

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ļoti mierīgi, paēdām vakariņas, daļu paši gatavojām, daļu no gatavā plaukta - sevi nenomocīju, bet uz pleca varēju pasist tik un tā.
Bērni kā jau bērni, nevarēja nociesties ar dāvanām. E dabūja visādus spīdumiņus, Miķ - mašīnu un āmuru. Tā tajās meitenēs tiek ieaudzināta patika uz spīdumiem un grabuļiem (no vienas puses, man gribētos tiem nedaudzajiem dāvinātājiem, kas mums šeit ir (ex-patu priekšrocība), teikt, lai labāk dāvina praktiskas lietas - zīmuļus 'n'shit, bet, no otras puses, es redzu, cik ļoti E gribas visus tos Frozen un co, kas ir pārējiem bērniem dārziņā). No mums abi dabūja "sniegakurpes" (pēdiņās - jo no plastmasas; P izsaka stingras aizdomas, ka varētu būt riktīgi slidīgas), ko rīt plānojam izmēģināt.

Vispār jau sniegakurpjošanu bijām ieplānojuši Ziemassvētku dienā, bet naktī uz 25. E ierāpās mūsu gultā činkstēdama par ausu sāpēm; Miķ pamodās ap 5iem, manuprāt, siltāks, nekā tādam pīrādziņam būtu jābūt; bet es mocījos ar MR pirmajām dienām (kopš progesterona es mirstu nost tajās dienās; šoreiz nopietni apdomāju gājienu uz ER, bet kaut kā tomēr izvilku. Ja nedomātu par demogrāfijas uzlabošanu, dzertu OK un justos kā cilvēks. Gaidu pēc-menopauzi :D). Tā nu sniegakurpes atcēlām un tā vietā gulšņājām gultās, skatījāmies multenes un lasījām muļķības (Progtopia triloģija, tiešām tiešām - ir daudz labāka literatūra, ko lasīt). Tagad esam +/- uz kājām, tikai nedaudz šņaukājamies, rīt iesim izmēģināt sniegakurpes bez kādiem lieliem mērķiem. Es tikai gribu sniegu, daudz, daudz sniega.

Emīlija šodien paziņoja, ka esot skumja un gribot vēl dāvanas. Kapitālisms un egoisms. Izstāstīju, ka daudz foršāk ir piedzīvojumi un izstāstīju par rītdienas sniegakurpjošanu, kas saņēma, manuprāt, pietiekami lielas ovācijas. Bet ar dāvanām tiešām būs jādomā. Priecājos, ka šogad piedalījāmies P "eglē" - t.i., caur viņa darbu uzdāvinājām maznodrošinātākai meitenītei zīmēšanas piederumus, pirms tam vienojoties ar E, ka viņas un Miķ dāvanas attiecīgi būs mazākas.

Note to self: jānoskaidro, vai Costco "ģimenes" slēpošanas abonoments nozīmē, ka tas jāizlieto vienā reizē pieciem dažādiem cilvēkiem, vai viens cilvēks var to izmantot piecas reizes. Ja otrais, tad es varētu mēģināt darbadienās kaut kā izrauties uz kalnu.
  • M arī tika diadēma un vēl šis tas spīdīgs un viņa arī bija bēdīga, jo gribēja "vislielāko dāvanu". Pieņemu, ka viņa atcerās pagājušo gadu, kad bija egle kā no reklāmas un milzumdaudz dāvanas (tas nekas, ka viņai tādas īstas dāvanas bija divas un nebūt ne lielas, bet no tā kopējā skata elpa aizrāvās pat man)
    • Tās diadēmas, jāaaaa.
      E neuztrauc dāvanas izmēri, galvenais, lai būtu. Der arī maza un ar ābolu iekšā, galvenais - dāvana :)
      Ir tā 5 love languages grāmata (vairākas patiesībā, visiem dzīves gadījumiem :D), pēc tās E skaidri "runā" dāvanu valodā
  • E dabūja rozā poniju - mīksto mantiņu. Par laimi, ne pārāk lielu. Un par laimi jau iesvieda kaut kur stūrī, bet vienalga paspēja jau iemācīties "ponī, ponī". Es vēl neesmu gatava šitām meiteņu mantām un rozā padarīšanām. Un vēl, par laimi, dabūja arī praktiskākas & lietderīgākas dāvanas (veramās krelles, rotaļu krūzītes, zvēru figūras, duplo klučus...), par kurām daudz lielāku interesi izrādīja... Nearu vēl iedomāties, kā tikt ar tiem spīdumiem, grabuļiem, diadēmām un citām figņām nākotnē galā... aš šermuļi skrien pār ādu par to domājot...
  • p.s. un lai ātrāk tā demogrāfija piesakās :) Pietiek šitās MR mocības. Lai nāk lielā vēdera un tam sekojošas mocības :D
Powered by Sviesta Ciba