![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mēģinu mācīties (lasīt: prokrastinēju) un fonā klausos Aizliegto paņēmienu par viendzimuma laulībām. Mani mulsina vairākas lietas: pirmkārt, eifēmismi. Kas ir homoseksuāls dzīvesveids? T.i., domāju par sevi. Tad es šobrīd dzīvoju heteroseksuālu dzīvesveidu? Un kas bija brīžos, kad man nebija otrās puses/regulāru dzimumattiecību? Vai tad es piekopu aseksuālu dzīvesveidu? T.i., es tobrīd biju aseksuālis? Tas ir tā? Otrkārt, par ko runā Gaidis Bērziņš, kad viņš piesauc viendzimuma laulību atļaušanu kā "papildus" tiesības kādai sabiedŗības grupai, pielīdzinot to šaha fanātiķiem vai tml. Tas ir kā, viņš domā, ka šobrīd Latvijā nevar precēties šahists ar šahisti? (Labi, ka es nespēlēju šahu.) Tiesa, viņa piesauktais daudzsievības jautājums arī man nav skaidrs. To vienmēr piesauc arī P, kad mēs diskutējam par šiem jautājumiem. Ja pieļauj viendzimuma laulības, tad kāpēc ne laulības starp trim cilvēkiem? Četriem? Astoņiem? Šo es tiešām nezinu, šeit mani argumenti balstās sajūtās, ne kaut kādos konstruktīvos argumentos.
P.S. Izkāpjot no Cibas rāmjiem un atverot diskusiju par šo tēmu kādos citos resursos, ātri kļūst nelabi un rodas neizpratne par to, vai TIEŠĀM šai valstī ir tik daudz aprobežotu un naidīgu cilvēku vai arī viņi vienkārši ļoti grib paust savu Viedokli.
Atgriežoties pie temata, tāpēc jau tas "pret"arguments par poligāmiju mulsina, ka tā racionāli neredzu, kur ir problēma, tikai tik, cik - bet tā ir pierasts (jā, jā laulība=vīrtietis+(mīlestība)+sieviete aŗī ir pierasts, bet kaut kā tas skaits + mīlestība liekas svarīgāks, nekā dzimums).