hipopotama pieraksti

Vakar tiku kajakot, paīsi, toties intensīvi. Viļnojās tā, ka nevarēju ne acu pacelt, visu laiku jākoncentrējas. Vējš arī nevājš, biju diezgan pārliecināta par peldēšanās neizbēgamību, tomēr krastā tiku nepeldējusi, lai arī slapja. Ja būtu braukusi ar zaļo cūku, būtu ok, bet to aizdeväm Sandim, tā nu izklaidējos ar gazeli, kura ir nestabila pati par sevi, bet šitādos viļņos vēl arī stūre nav diez ko efektīva. Es airējos un domāju - a ko, ja yrq lake labarge ir tādi apstākļi? 50km ar knapiem 6km/h? Vienai pašai? Toreiz, kad airējām divatā, uz ezers mums paveicās ar apstākļiem, kā būs nākamgad?

On the other news, Miķītim tikko ir divi zobi izlauzušies. Bet Emīlijai aizvakar bija pirmais "kāpēc". Kapēc, tėtī, kapēc imeti? (Pēcis izmeta miskastē kaut kādas pēpas.
Miega situācija īsti neuzlabojas, esam tikuši līdz 4h-3h-2h, kas, protams, tomēr ir labāk nekā ēšanas pauzes ik 1,5-2h.