bērnkopības piezīmes
Tomēr neizturēju līdz diviem gadiem: vakar sāku un šodien turpinu dot E 10 minūtes dienā pie ekrāna. Īstenībä jau mazāk - vakar viņa skatījās, kā Lupatiņi mazgājas, bet šodien - Nikno lapsēnu maršu un Joka pēc alfabēts (t.i., apmēram sešas min). Beidzot jāsakārto iPad un jāsaliek attīstošās aplikācijas.
Viņa tik aizrautīgi smējās! Labi, ka neprasa vēl - pasaku, ka skatīsimies rīt atkal, un tad viņa grib plastilīnu (un es varu mierīgi ierakstīties cibā, jo E atjaunosniegaplastilīnvīram roku. No sarkanā un dzeltenā pamazām veidojas oranžs plastilīns).
Viņa tik aizrautīgi smējās! Labi, ka neprasa vēl - pasaku, ka skatīsimies rīt atkal, un tad viņa grib plastilīnu (un es varu mierīgi ierakstīties cibā, jo E atjauno
Man skiet M saaka prasiit veel, jo dabuja plansheti pati darboties, ne tikai skatities (mums sakuma nebija nekadu aplikaciju). Tagad ir stingri 1x dienaa, bet mees pashi gan ipashi browseet nevaram, uzreiz grib piedalities.
Bet par 2 gadiem es nesatraucos, kopsh kautkur izlasiju ka asv vecakiem rekomendee, ka 2gadniekam screen time vajadzetu but zem 1.5h dienaa! Tad taas 10 min pirms 2 gadu vecuma ir tiirais sikums.
Tā pusotra stunda - pirmkārt, te tiešām visur, VISUR ir ekrāni. Katram mājās vismaz viens lielaid plazminieks un baigi daudzos bērnus audzina tv. Domāju, ka tāpēc arī tā rekomendācija - lai kaut cik ierobežotu. Man viena pusdraudzene šitā visu laiki fonā lika bērnu mūzikas pandoru, bet caur tv.... tur, protams, kaut kāda vizualizācija un es visu laiki brīnījos, bet izrādījās, ka viņa vienkārši nebija aizdomājusies, ka tas taču arī ir ekrāns, lai arī nav ne multenes, ne aplikācijas.
Otrkārt, screen time skaitās arī visas mantiņas, kas dod skaņas un gaismas. Es jau mazliet šmaucos - mums arī ir tādas 2-3 sadāvinātas, bet normālam amerikāņu bērnam tādu ir daaaaaaaudz, ui, cik daudz. Tas jau arī saprotams - koka un citas jēdzīgas mantiņas ir dārgākas (salīdzini, piemēram, to pašu Melissa&Doug ar Fisher Price). Tā ka tas arī ieskaitās tajā pusotrā stundā.
M&D ieksh asv veel cenas draudziigas, lv ir kosmoss ja grib ko interesantaaku, bet gaumigu.
Es arī reāli redzu atšķirību starp Emsīti, kurš, aizejot uz zoo, aizrautīgi skrien skatīties dzīvniekus un ratos nav noturams, un citiem bērniem, kas nekustīgi sēž ratos, iegrimuši planšetēs un telefonos. Un es zinu, kuru no šiem es labprātāk izvēlos, pat ja tas ir grūtāk. (reizēm, aizejot uz restorānu, atliek vien smagi nopūsties un ēst nenormālos tempos, bet ar grūtībām jārēķinās. Pie tam, es tikko atklāju to pašu m&d magnētisko fermu, tas ļauj ēst mazliet ilgāk :))