hipopotama pieraksti

tītardienA

tītardienA

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kliņģeris sanāca tīri labs, nākamreiz jāliek mazliet vairāk sviesta, mīkla jāizrullē nedaudz plānāka un tā (mīkla) vispār jātaisa mazliet mīkstāka. Tiesa gan, ņemot vērā, ka uz šādām kulinārām izdarībām es saņemos tikai tad, kad esmu grūsna, nezinu, kad tā nākamā reize pienāks (varbūt tomēr saņemšos arī uz Zsvētkiem?).

Mans vēders tagad izskatās lielāks par to 12 mārciņu tītaru - puika, puika, ko Tu tur iekšā dari? Vai tiešām man vēl sešas nedēļas palikušas?

E atteicās gulēt pusdienlaiku, uz vakaru to jau varēja krietni just. Dārziņā samācījusies, viņa skraida apkārt un sauc - novei, novei, noveijaaaaaa!
  • Parādi bildīti! :)
    Bet nu, ~sešas nedēļas, tas jau vēl ir ilgi!
    • Es kaut kad saņemšos nofotografēties tā, lai vēders ir labi redzams, tad noteikti atrādīšu!
      • Forši, gaidīšu! :)
        Mēs jau šitādas: http://klab.lv/users/noisiite/779799.html?thread=3002647#t3002647
        Tur pie tā ieraksta ir links uz instagramu.
        • Smuks, mazs vēderiņš :)
          Es jau vairs neredzu pēdas, kad stāvu.
          • Maziņš, bet jau sāku justies kā zilonis. :D
            Mājas darbus jau arī tev tagad grūti apdarīt, vai ne?
            • Nu, viss ir tāds smagnējs. Noliekties-piecelties ir grūti, tad nu, ja esmu uz grīdas, tad aprāpoju visu teritoriju, lai nav lieki jātērē enerģija. Vakar cepu kliņģeri, pēc tam mugura sāpēja. Tā kā viss ir grūti, bet nav traģiski - ja nav maza bosika, kas vēl pieprasa uzmanību, tad diezgan daudz var padarīt, tikai lēnāk (tā vismaz man bija, kad gaidīju E). Tagad es pārāk neiespringstu uz mājas darbiem - ko varu, to varu; ko nevaru, to mēģinu nepārdzīvot. Man gan arī vīrs daudz tagad palīdz.
              Bet nu nav jau arī invaliditāte - tāpat uz zāli aizeju pa laikam (tas kaut kā ir šausmīgi vieglāk, nekā viss cits), kaut kur pastaigāties.
              • Nu tad jau nav tik traki. :)
                • Nav jau, nav. Ir sasodīti grūti, bet nekāda mirstamā kaite nav. Tikai jāsaņemas.
                  • Uj, jā, ar to saņemšanos ir tā kā ir, nomocījos tagad pāris dienas ar zemu asinsspiedienu, velkošām saitēm utt, knapi saņēmos nepieciešamo minimumu izdarīt.
                    Nekas, jāsagaida spēka uzplūds un atkal viss jāiztīra un jāizberž. :)
                    • Njaa, man arī zems asinsspiediens. Bet laikam jau tomēr ir labāk, nekā parāk augsts.
                      Un taisnība - enerģija baigi viļņveidīgi nāk, te var kalnus gāzt, te atkal knapi pār lūpu pārspļaut.
                      • Jā, zems ir labāk nekā augsts. Kā tu ar to zemo cīnies, ja cīnies?
                        Pie tiem enerģijas uzplūdiem un kritumiem sāku jau piešauties, nešaustu sevi par nepadarītiem darbiem, ja nav spēka un izdaru visu lielajos uzplūdos. Tam minimumam tāpat jau kaut kā atrod spēkus.
                        • Neko jau baigi necīnos. Tagad ir mazliet labāk, jo nesāp galva tik bieži - kad nebiju stāvoklī, tad uz galvas sāpēm dzēru kafiju, tagad varbūt kādu zaļo tēju. Vispār, kopš pārtraucu nejēgā rīt saldumus un ēdu vairāk proteīnus, jūtos labāk un enerģija arī ir vairāk un vienmērīgāka.
                          • Kopš tu reiz ieminējies par vienu salduma vienību dienā, atzinu to par labu ideju un pieturos pie tā. :)
Powered by Sviesta Ciba