hipopotama pieraksti

Nu, viss ir tāds smagnējs. Noliekties-piecelties ir grūti, tad nu, ja esmu uz grīdas, tad aprāpoju visu teritoriju, lai nav lieki jātērē enerģija. Vakar cepu kliņģeri, pēc tam mugura sāpēja. Tā kā viss ir grūti, bet nav traģiski - ja nav maza bosika, kas vēl pieprasa uzmanību, tad diezgan daudz var padarīt, tikai lēnāk (tā vismaz man bija, kad gaidīju E). Tagad es pārāk neiespringstu uz mājas darbiem - ko varu, to varu; ko nevaru, to mēģinu nepārdzīvot. Man gan arī vīrs daudz tagad palīdz.
Bet nu nav jau arī invaliditāte - tāpat uz zāli aizeju pa laikam (tas kaut kā ir šausmīgi vieglāk, nekā viss cits), kaut kur pastaigāties.