![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šodien gāju paskriet, bet sapratu, ka vēders nu jau ir par lielu, baigi sāk vilkt un spiest, griezos atpakaļ. Bēdīgi. Tagad uz laiku skrieāana atlikta. Jāmēģina tikt uz zāli ik pa laikam, labi, ka rudens, tik un tā ārā negribēsies iet - bet iet no rīta paskriet ir tik daudz vienkāršāk, nekā beaukt uz zāli, atstāt E pieskatīšanā un tā.
Arī šajā gr. trombocītu skaits pazemināts. Tā jau nekas, asiņojošo degunu var pieciest, bet baida ārstes teiktais, ka nākamajās grūtniecībās trombocītu skaitam ir tendence kristies vairāk. Nu, jācer, ka tikšu cauri ar asiņojošu degunu. Nākamā vizīte pēc 3 nedēļām, tad varēs sazīmēt tendences. Bēdīgi gan.
Sagurums šodien tāds, ka varētu apraudāties. Un sirdsapziņa lēnām grauž un knābā par piektdienas-sestdienas ieplānoto retrītu, kad dzīvošu viesnīcā, laiskošos un lasīšu pie baseina. Vajag un gribas, bet grauž arī. It kā es bēgtu no sava bērniņa. Bēdīgi.
Vēl un tikai 10 nedēļas.
Arī šajā gr. trombocītu skaits pazemināts. Tā jau nekas, asiņojošo degunu var pieciest, bet baida ārstes teiktais, ka nākamajās grūtniecībās trombocītu skaitam ir tendence kristies vairāk. Nu, jācer, ka tikšu cauri ar asiņojošu degunu. Nākamā vizīte pēc 3 nedēļām, tad varēs sazīmēt tendences. Bēdīgi gan.
Sagurums šodien tāds, ka varētu apraudāties. Un sirdsapziņa lēnām grauž un knābā par piektdienas-sestdienas ieplānoto retrītu, kad dzīvošu viesnīcā, laiskošos un lasīšu pie baseina. Vajag un gribas, bet grauž arī. It kā es bēgtu no sava bērniņa. Bēdīgi.
Vēl un tikai 10 nedēļas.
Retrītu izbaudi gan, tā nav bēgšana, tā ir atpūta (no vīrieša tak arī kādu reizīti gribas atpūsties nevis vienmēr un visur doties kopā :) man bija tā, ka varēju ideāli atslēgties līdz brīdim, kad bija jāsāk domāt, ka drīz jābrauc, tad vienlaicīgi gan ilgojos pēc meitas, gan gribējās palikt drusku ilgāk :))
Atpūta ir baigā dilemma, bet laikam jau arī reāla nepieciešamība. Latvijā tomēr būtu mammas un ģimene, kas ik pa laikam paskatās mazo, bet šeit tas nav tik vienkārši. Ai, būs jau forši, par spīti sirdsapziņai! Gan jau tur aizbraukšu un negribēsies beigt :)