hipopotama pieraksti

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Bērns 1:30 savā istabā noklepojās un iekliedzās, bet ne tā, ka baigi aktīvi - es parasti pagaidu, ja tas ir viens-divi kliedzieni un iestājas klusums, tad nemaz neeju iekšā, jo viņa tā dažreiz pagriežas uz otriem sāniem. Šoreiz tomēr izlēmu pagaidīt 10min un ieiet apskatīties, vai nav sasvīdusi vai kā. Ieeju - un tur mana mīļā meitiņa klusi sēž gultiņā, kas no viena gala līdz otram pievemta ar rozā zemeņu vēmekļiem. Zvanījām ārstiem, mazgājām bērnu (visi mati vēmekļos), paijāju un glaudīju. Viņa vēl pavemšķījās, mazliet pagulēja man klēpī, pavemšķījās vēl, iemācījās jaunu vārdu (mēme=vēmeklīši), aizmiga, pēc pusotras stundas pamodās, izdzēra ārstu ieteiktās 3 ēdamkarotes ūdens, aizmiga un nu atkal pēc pusotras stundas ir pamodusies diezgan ņipra un pieprasa ēst un dzert. Iedevām pliku maizīti un nedaudz ūdens, tagad mēģinām novērst uzmanību - neieteica dot daudz uzreiz, mazliet, pa bišķiņam, bet viņa pieprasa ūde ūde. Jāpaciešas.
Un man viņu tik žēl. Un es domāju - nu, ko es uzreiz neiegāju skatīties?
  • Droši vien nav vairs aktuāli, bet ja dod pa mazumiņam, tad var diezgan bieži, pa tējkarotei var katras 2 min, labāk gan kādu sāļu maisīju, ne tīru ūdeni.
    Maizīti ja vien var, labāk drusku nogaidīt, kamēr vairs nevemj kādas 4h (mana daktere rakstīja 8h, bet man tas šķiet par daudz)
    • Mēs viņai tādu speciālo pediatrisko šķidrumu nopirkām. Tiesa, negaršo :D
      Tagad ēd krekerus un gaidām, kad vistas zupa atdzisīs.
      Baigi jocīgi tā, savēmās, bet pēc tam nekas, it kā nekā nebūtu bijis uzvedas. Es jau nesūdzos - negribētu, ka tas turpinās, bet gribētos zināt, no kā tas viss.
      • M pirmaa vemshana bija vederviruss, pa nakti veema tikko liku guljus, kopaa reizes triis un viss. Vinja kopsh tas reizes vairs need avokado, bet tas noteikti nebija iemesls, jo pec tam bija drusku temp un veders streikoja.
        • Mums bija tāpat - izņemot to, ka vēma, tikko liku guļus. To sāka tikai naktī. Bet pēc tam mazliet t un baigi šķidrs vēders. Man gan liekas, ka tas varētu būt no biezpiena, ko devu pirms tam vakariņās, bet var jau būt vīruss. Ārsti saka - ja 24h neesot vēmusi un nav bijis virs 38°, tad esot ok, bet es tomēr izlēmu šodien nevest uz bērnu grupiņu, kaut kā sirdsapziņa neļauj. Lai gan gribētos.
          • Man jau šķiet labi, ka nelaidi uz grupiņu. Un diezgan labi, ka negrib ēst, jo itkā nevajagot arī, galvenais ka šķidrumu dzer.
            • Jā, to gan arī mazliet nācās paspiest - ūdeni dzēra tīri labprāt, bet, ja neēd, tad jau kaut kā elektrolīti jāuzņem, tāpēc spiedu pediatrisko dzērienu dzert. Uz pašu vakaru gan bērns galīgi atdzīvojās, pat bļodiņu mannā putras izēda.
              Un par to grupiņu man arī liekas pareizi. Šeit baigi ātri ļauj turpināt ikdienas gaitas, bet man liekas, tur tak vēl tas vīruss nav līdz galam pievārēts - mēs tad tiksim galā, bet ja vēl kāds saķer? Un mums tur sīkie ar vājāku imunitāti, E tika samērā viegli cauri, bet es negribētu justies vainīva par citiem.
  • Ah, man ar vecāko meitu ar šobrīd šis. (ceru ka manai divgadniecei sanaaks tikt cauri tikai ar vinjas mazo temperatuuru, kura uzradusies vienlaicīgi ar manu vemšanu :D )

    kaa jums? šodien jau labāk?
    • Ehhh, mums salīdzinoši laikam ir baigais miers - neviens cits to riebeklību nav saķēris, mazā šodien bija jau pavisam dzīvīga, tikai neēda nekā, ar dzeršanu arī bija paknapi līdz vakaram; uz pašu vakaru saņēmās, apēda dažus krekerus, rīsu grauzīšus un mannā putras bļodiņu. Tā ka ceru, ka rīt jau būs gandrīz pavisam labi.

      Turaties! Baigi neforši tie vēdervīrusi.
Powered by Sviesta Ciba