hipopotama pieraksti

Pēdējos gadus meklēju ko līdzvērtīgu tam jogurtam, kuram bērnībā (manā) tētis brauca pakaļ uz Siguldas tirgu, lēja 3l burkā un pēc tam to (burku) grieza vēkšpēdus uz šķīvīša, lai zaudētu pēc iespējas mazāk gardās, treknās, biezās masas. Riekstu jogurts. Tā arī neesmu atradusi un lielas ilūzijas patiesībā jau vairs neloloju.

Bet šodien man sāp kakls un mazajai pa degunu šļūkā puņķīši, un arī uzacīs (viņai) ir saldais kartupelis. Toties tas krekšķīgais smieklis viņai ir no mana tēta. Mans bērns, mans.