dardenne

18:14: Kurpītes ļoti gribējās, skaistas, dārgas. Bet skaistas. Bet nu ļoti dārgas. Un ļoti skaistas - šauras, elegantas balerīnlaiviņas smailiem purngaliem, no mīkstas, viegli spīdīgas ādiņas, vieglas, ērtas. Uzmērot piekļāvās pēdām kā maigs cimdiņš, un sajūta uzreiz tāda "parīziska". Tik ļoti gribējās, ka nopirku, vakarā gāju pie draudzenes ciemos (3,5 km), jaunās kurpītes kājās. Soļojās viegli, raiti, gandrīz kā virs zemes lidinoties. Naktī taksi ilgi bija jāgaida, visi aizņemti, un cenas piektdienas naktī bija debesīs saskrējušas, atnācu mājās kājām (vēl 3, 5 km).
Pēc dienas potīte sāka sāpēt, tad uzpampa, tad palika zilgana. Visādas nianses tagad izlaidīšu, nu trešā nedēļa apkārt, biju pie ārsta - pārslodze, pārpūle, iekaisums, locītavā sācis krāties šķidrums, USG, fizikālā terapija, smēres un tabletes, un atslodze - kas nozīmē, staigāt daudz nedrīkst. Jo kurpītēm, izrādās, ļoti plāna zolīte, un pēdai trieciens par lielu, un locītava negatava bijusi tādām pārmaiņām. Tā, lūk.
Morāle stāstiņam vienkārša - būsim laimīgi, ka nevaram piepildīt savas vēlmes, ar to mums daudz kas tiek aiztaupīts, ticiet man.