dardenne

Kā to ņem, kā to ņem. Tagad nav nekas baiss. Protams, relatīvi, - es nestrādāju Londonas vai NY slimnīcā.
Bet varbūt vīruss vēl būs te rudenī. Nākamajā janvārī. Nāks arvien tuvāk. Mutēsies.
Kamēr centrifūga griežas, mēs neviens nezinām, ar ko šis viss beigsies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un šis jau ir tas paradokss, ko es apceru - kad cilvēks ir ierauts karadarbībā vai iebāzts cietumā vai koncentrācijas nometnē, vai saukts uz čeku, tas ir reāls batls ar pasaules galu, "iet kā pa viņpasauli".
A te tagad - sēdi, gaidi, it kā nekas baiss nenotiek...Pačīksti, ka mīļā eklērnīca slēgta, JRT grūti dabūtās biļetes karājas gaisā, pie friziera nevar tikt... Bet Īstais Pasaules Gals jau klusi ieslēdzis skaitītāju lēnajā ātrumā...
(Šo visu, protams, lasīt caur zināmu distopijas žanra diskursu, bet nu tā es te izklaidējos)

(Reply to this) (Parent)