| |
[14. Aug 2026|15:28] |
|
Bezgaļīgās pusdienas |
|
|
| |
[14. Aug 2026|15:26] |
|
Divu sienu principiāla trauksme pie Raipalu ezera 4:14 |
|
|
| |
[14. Aug 2026|09:39] |
Noklausījos šādu sarunu jūrmalas kafejnīcā (krieviski):
Aptuveni piecgadigs puika: Tu domā, es esmu nenormāls?
Mamma (nopūšas): Es nezinu. Neviens to nezina… tu arī pats to nezini. |
|
|
| |
[13. Aug 2026|11:53] |
|
Tomēr svīres vēl te |
|
|
| Par ko es runāju ar ChatGPT |
[13. Aug 2026|10:06] |
Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos?
ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu.
Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest:
neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.;
iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu.
Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle.
Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos.
Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa?
Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties.
Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes.
Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku.
Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju. |
|
|
| |
[12. Aug 2026|16:53] |
|
Aizmāršalu salas |
|
|
| |
[12. Aug 2026|10:00] |
|
Svīres prom līdz pavasarim |
|
|
| |
[10. Aug 2026|22:44] |
|
What were the odds to say "us" by Odysseus? |
|
|
| |
[10. Aug 2026|13:52] |
|
dzīve valmieras festivālā ir tāda, ka uz kojām ved ar limuzīnu
(valmierā ir limuzīnu serviss, auksti rekomendējū) |
|
|
| gaišās cirtas lido pār parketu (c) |
[9. Aug 2026|16:21] |
|
rasistiskie gāganu gari WNBA (sieviešu baskets, ja kās nezin) pieņem aizvien resnākus apmērus pēc posta kaut kur instagramā par to, ka baltās meičas laukumā vienkārši dauza - tas ir par indiānas "fever", keitlimu klārku un sofiju kaningemu (esmu gan kluba, gan sofijas individuāli atbalstītājs) atskanēja reakcija RACISM RACISM RACISM bez jebkādiem tālākiem paskaidrojumiem, a kas īsti nav tā
tagad čikāgas dižona karingtone pēc tam, kad viņu palūdza nahuj pamest pludmali pēc kontakta ar kaningemu, raksta tviterī WHITE PRIVILEGE, nopietni, bļ
|
|
|
| |
[8. Aug 2026|00:21] |
|
Gandrīz visu mūžu esam pieaugušie, bet visu laiku domājam vai atceramies bērnību |
|
|
| |
[7. Aug 2026|20:52] |
|
Patīkami redzēt dažās WhatsApp grupās rēgojamies simtus aizvien neizlasītu ierakstu. Tik daudz laika bijis, ko veltīt ģimenei, darbam un sev! |
|
|
| |
[7. Aug 2026|09:41] |
|
TV3.LV Kolumbijas karteļi nosūtījuši savus locekļus uz Ukrainu. |
|
|
| |
[7. Aug 2026|09:15] |
Pirms 20 gadiem vakar rakstu šādi:
"Augusts 6., 2006
13:05
beigās visi domā, ka es domāju tieši par viņu.
bija labi. tur bija labi, un tur arī bija labi.
gan tur, kur indīgas ogas pie mikrofona, gan tur, kur uz melnās grīdas izkaisītas rozes un pie sienām eņģeļi.
galvā zvārgulētāji, viena plate tiek nomainīta ar nākamo. un tā ik pa laikam.
sāļais vējš matos iesējies, izmazgāt žēl.
tikai žēl, ka ar netīriem matiem var sasmērēt debesis.
es nedomāju par tevi, arī par tevi nē. esmu miegā" |
|
|
| |
[6. Aug 2026|15:19] |
|
No reklāmas pieturā: “Trešai daļai cilvēku trombi veidojas bez acīmredzama iemesla.” |
|
|
| Līs lietutiņš maigs... |
[4. Aug 2026|20:30] |
|
"«Šodien Alendeilas pilsētā, Kalifornijā, ir divi tūkstoši divdesmit sestā gada ceturtais augusts,» no virtuves griestiem atskanēja cita balss. Tā trīs reizes atkārtoja datumu, lai visi to atcerētos. «Šodien ir mistera Federstouna dzimšanas diena. Šodien ir Tilitas kāzu gadadiena. Laiks maksāt par apdrošināšanu, ūdeni, gāzi, elektrību, nokārtot citus rēķinus.»" |
|
|
| |
[4. Aug 2026|19:44] |
|
"Authorized by the Department for Going Gentle Into That Good Night" |
|
|
| |
[3. Aug 2026|22:52] |
|
es nopirku divas paciņas, bet parasti es pērku vienu un izejot ārā no veikala nesapratu kāpēc nopirku divas. otru iemetu neērtajā kabatā, jo ērtajā pa rokai pēc kārtas pirmo nopirkto. es nezinu kāpēc man tas šķita svarīgi bet es respektēju pirmpirkto ka tā nonāca pie manis pirmā. lai gan bija godīgi sasniegts balanss abās kabatās, tas viss likās neērti. nebij balanss ieradumā. neērtajai kabatai bija jābūt neērtai un bez balansa - tas lika man justies ērti. ne gluži ka "lika" lika, bet es tā jutos. pierādīt es to nevaru tāpēc nevienam neteicu, jo tikai uz pierādījumos balstītu sajūtu es varu dzīvot. es iztērēju visu iekš paciņas divreiz ātrāk nekā parasti, lai ātrāk tiktu vaļā no disbalansa. piedāvāju citiem. ja kāds prasīja, tad piešķīru div via trīs. mans satraukums un nagu graušana (sagraut mājas)[, grauzšana, graužšana, grauž-sānā] biedzās līdz ar pēdējo. ou jeee, brīvība ir ieradusies ar lielu karogu. es svinīgi pārcēlu otro uz īsto kabatu! 2 par 1 cenu ir sabojājis man pirmo dienas daļu. tagad. beidzot. viss ir mans. HhHhHHaaaaa, manssssssssssss |
|
|
| |
[3. Aug 2026|22:18] |
Brālis pēc mammas lūguma atsūtīja man rakstu par krāpšanām ar nekustamo īpašumu. Mamma sen nebija pati man tik bieži zvanījusi. Vismaz viņai tagad ir atkal kāda aizraujoša nodarbe - biedēt mani.
Varbūt mūsu ģimenei vispār vajadzētu nodarboties ar to, ka ierakstīt krieviski visādas biedējošas varbūtības un tad tās translēt uz robežas ar Krieviju, lai krievi baidās nākt teritorijā, kur tādi baudītāji. Vai vismaz spoku stāstus sacerēt. Man, piemēram, šādā ziņā ir zināms talants, es vidusskolas laikā divās stundās klases darbā uzrakstīju spoku stāstu, ko pēc tam skolotāja lasīja priekšā citiem. |
|
|