Pēdējais teikums ir stipri interesants. Kā Tu zini, ka neērtības būs tikai mazliet un piepūle šķēršļu novākšanā nebūs labāka? Man gan liekas, ka šķēršļus vajag censties novākt, jo kaut vai mazs zars, kuram tu katru reizi brauksi garām tikai nedaudz noskrāpēs Tev kāju, kas ir paciešami, bet, ja Tu brauksi tam zaram garām 100 reizes, vai tad nebūtu vienkāršāk to novākt?
Daudz vieglāk pieņemt nelielu neērtību, pat ja laika gaitā tā pilnīgi noteikti summēsies lielākā, nekā krietni lielākas neērtības īslaicīgu iespējamību. Zin kā, labāk TECu,kas pilsētu piesmogo, nevis AESu ar nelielu iespēju hops un vienā mirklī nogalināt ļoti daudzus (lai gan summā tik un tā mazāk, nekā to 50 gadu laikā izdarīs tas pats TECs).
Tik daudz drosmes, lai šorīd pavisam nopietni ar savu dzīvotgribu aprunātos man šobrīd nav. A lēnām turpināt to ēvelēt nost - re, pietiek.
Kāpēc labāk TECu? Man, piemēram, liekas, ka labāk AESu, ja būs lemts vienreiz tam aiziet, tad aizies. Ja vēl trāpies pareizajā vietā, tad hops un viss kārtībā - Tevi vairs neuztrauc, kas būs pēc tam.
Tev nav ne tikai drosmes ar to nedaudz aprunāties, bet arī nav drosmes to vienkārši pieveikt. ;) Vai lēna ēvelēšana nav pārāk mokoša?
AES/TEC vienkaarshi ir klasisks cognitive bias piemeers, ne jau par paareejaam detaljaam te runa.
'Vienkaarshi' aprunaaties, 'vienkaarshi' pieveikt. It's the same. Ja vien nedomaa vardarbiigu personiibas daljas izstumshanu no apzinjas liidz citai reizei - kas nav pieveikshana.
Cognitive bias ir cilvēkiem raksturīgie loģiski kļūdainie spriedumi - AES/TEC piemēru mēdz lietot runājot par "Risk aversion" - jo, cik atceros, piemēram arī smukus iedzīvotāju aptauju statistikas datus varēja kabināt klāt.
Padomājot, protams, šāda izvēle ir nepareiza - bet pavisam dabiski tā ir pirmā, kas ienāk prātā. Domāšanai tā ir jālauž.
nu, kad cilvēks kaut ko sāk darīt un sajūt, ka izdodas vai var to darīt, tad izstrādājas tāds hormons, nezinu kāds, kas liek gribēt vēl. tā kā sportistiem - cīņasspars u.tml. tad kad viņi sajūt spēli, tad it kā viņi pārnestā nozīmē sajūt asiņu garšu, kā haizivis jūrā.
"This is a place where the dying come in hopes of winning life. We don't get many immortals."
"I seek a different prize," the Immortal said.
"Yes?" I prompted.
"Death," he told me."Life. Death. Life."
"Two different things," I said. "Opposites. Enemies."
"No," said the Immortal. "They are the same."