Tales of the Glass Flower - Post a comment
cyrain
Zīmes.
Vai zīmes, kas dīvaini atkārtojas cenšas tev ko pateikt?

Vai varbūt vienkārši pats sev ko centies pateikt, tās ieraugot atkal un atkal.


"Vai vārna turpinās, līdz sapratīsi, kas tai sakāms, vai tai pie astes saproti, nesaproti, ka tik ziņa nodota?"
Abi. Neviens.
Tā vienkārši atgādina, ka jāapstājas, jāapgriežas otrādi un jāsaņem drosme vēlreiz ietīties savā ēnā. Jo aizmirsusi esmu, ko pēdējoreiz tur iemācījos. Atceros tikai, ka toreiz sāpēja. Sāpēja tik ļoti, ka bailes no ēnas kļuva nenozīmīgas.

Jā, esmu to satikusi. Bet aizmirsusi, aizmirsusi mācību.
Vai tiešām to atgūt var tikai atkārtojot?

Baidos. Un ērti aizstumju domas tālāk. Jo labi jau šobrīd, tieši šobrīd ir labi. Un ne mazākās vēlmes sevi lieki mocīt... Labprātāk mazliet pieciešo neērtības, nevis piepūlos šķēršļus novērst.

Reply

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:
Te raksta
Cyrain
User: [info]cyrain
Name: Cyrain
calendar
Back March 2011
12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
***
   "This is a place where the dying come in hopes of winning life. We don't get many immortals."
   "I seek a different prize," the Immortal said.
   "Yes?" I prompted.
   "Death," he told me."Life. Death. Life."
   "Two different things," I said. "Opposites. Enemies."
   "No," said the Immortal. "They are the same."