5:21PM
Hermanis atkal soctīklos izsmej oponentu ārieni. Un tad brīnās, kāpēc neviens ar viņu strādāt negrib...
Hermanis atkal soctīklos izsmej oponentu ārieni. Un tad brīnās, kāpēc neviens ar viņu strādāt negrib...
Tāds mirklis, kurā var pacelt rokās visu, kas bailīgs, nesmuks un salauzīts, un teikt, tu esi tik skaists un iepriekš neieraudzīts,
pat sevi
Iesakiet lūdzu garšīgu resto rīgā kas 1) nav “posh” gals 2) nav konkrēta cittautu virtuve 3) ir atmosfērīgi nedaudz alternatīvi (jāved ārzemju kolēgjis)
Nezinu, kāpēc "Argonautiem" imdb.com ir tik zems vērtējums. Nekautrīgi smieklīga un pozitīva multene par visa veida nederīgajiem: mazajiem, vecajiem, slimajiem, tievajiem, resnajiem vai vienkārši beigtajiem. Keep moving in rigth direction!
Un jā, es zinu, ka sengrieķiem nebija robotu vai runču vārdā Sems. Bet nu dieva dēļ...
Eko Fuko svārstā beigās ir minētas tādas "telūriskās strāvas". Te lūriskās, tur lūriskās, bet izrādās ir tāds koncepts patiešām.
Pirmdienas, kā zināms, man brīvdienas, tāpēc piedāvāju kopā ar mani uzspēlēt nelielu spēlīti, kuru nupat pati izdomāju.
Kāds mutes bajārs internetos sola palīdzēt (par nelielu, bet taisnīgu samaksu, protams) sievietēm un atklāt, ar kādiem četriem vārdiem var atgūt vīrieti, kurš liekas zaudējis visu interesi par attiecībām. Nu, tā, lai šis neceļos noklīdušais pielūdzējs uzreiz saprastu, kādu dārgumu pakāsis un mestos savu kļūdu labot uz karstām pēdām, piedāvājot savu roku, sirdi un visas citas ķermeņa daļas, kas vien ietilpst komplektācijā.
Pakasīju aiz auss un nolēmu, ka mans variants būtu: "Nupat vinnēju miljonu loterijā!"
Jūsu varianti?
Atzīšos, ka arī mani cibā savulaik ir nodoksojuši. Turklāt tas pats cilvēks, kas pēc pāris mēnešiem doksošanā publiski apvainoja mani. Lai gan varu sist roku pie krūts un apzvērēt, ka nekad neesmu ko tādu darījusi.
Un es zinu, ka mana ciba tiek pārstāstīta, kam vajag (lai cik neticami, bet jā - ir tādi, kuriem to acīmredzot vajag. weird as fuck)
Līdzjūtības visiem, kas ar šo saskārušies.
atbildot inesei, man liekas šeit ir vienkārši paaudžu plaisa. tev ir ap 40, tiem kas nāk, ir ap 20, un jūs nevarat runāties vienā līmenī (lai gan tev pašai šķiet, kā tad tā, mans subjektīvais vecums ir ap 25, kāpēc man nesanāk?).
Tiem jaunajiem ir nepieciešams cits piegājiens, cita veida sarunāšana. Kāda tieši? Es nezinu. Bet man ir neliela nojausma, jo man ir 45 gadi, manai meitai drīz būs 12 gadi. Es redzu viņu, viņas klasesbiedrus, un viņi aug citādi. Tas kas tev, 40 gadīgajam, liekas apātija, neinterese, amēbas, ir, iespējams, daudz augstāka sevis vērtēšana, skaidra izpratne vai tev tas ir vai nav vajadzīgs, un neraušanās līst tur, kur tevi neprasa vai nelūdz, vai liek justies neērti vai nenovērtētam.
Viņi tev to neteiks, jo viņu acīs tu esi večuks/vecenīte, kas vnk neko nesapratīs, un no tā, ka pateiksi nekas neuzlabosies, un vienīgais varbūt rezultāts ir, ka tev uzēdas. Tāpēc vnk neko nesaka. Balso ar kājām.
Ieteikums šāds: grožus tos jaunos koordinēt ir jāatdod jaunajiem pašiem. Jāatrod viens vai divi uzticības personas, un tad jau viņi lai aicina, uzrunā, sarunā, bīda, stumda, un izrāda to, ka tie cilvēki kuriem jānāk, ir gaidīti, vajadzīgi, saudzēti un loloti. Tādam sovjetu pamatizglītības auglim kā mūsu paaudze, tas varētu likties pretdabiski un pazemojoši "ko tās amēbas tur vispār iedomājas, saudzēti? loloti? LOL". Bet tā ir nākošo gadu realitāte. It īpaši dēļ covid gadiem, kas riktīgi deformēja socializēšanos.
Bet galvenais ir tas, ka mēs, mūsu paaudze, vairs nesaprotam tos jaunos, ar kuriem ir 20 gadu plaisa, viņu motivāciju, veidus kā viņus jāuzrunā, kā likt viņiem justies lai viņi sagribētu kaut ko, un tā tālāk.
Tā ideja ar senioru iesaistīšanu ir garām. Aiziet tikai tādā gerontokrātijā, kas savā sulā vārīsies. Līdz kamēr iestādījums paliks pavisam ārpus jaunatnes redzesloka vai interesēm.
Mans ieteikums, atdot grožus, atdot kontroli jaunajiem.
Izejam no Vērmanes dārza pēc praida, un tur visi tie homofobi, kas stingām sejām stāvēja gar parādi, ir sapulcējušies vienā bariņā un uzņem grupas bildi
Stella (skaļā un priecīgā balsī): Paskaties! Viņiem ir draugi!
Es: Jā. Tad jau viss ir labi.
Stella: Jo mūsu ir tik daudz, bet viņi... bet viņiem ir vismaz daži draugi.
Praids parībēja zem darbiņa logiem, bet es nekā neredzēju, jo bija atnākuši apmeklētāji un gribēja grauzt zinību granītu par visu naudu.
Kopumā mēs darbiņā esam ļoti jautrs pulciņš. Tā šodien, plānojot kārtējo pasākumu, iedvesmojāmies Bīna Vistlera "Mātē" un "Jāņa Indiāņa" franšīzē.
Vasara ir sākusies!
Tas nozīmē, ka:
- var celties astoņos, nevis sešos. Urā!
- tramvajā iekāpj džeks, kuram uz krekla rakstīts "get the good". Un kamēr tu mierīgi apceri, vai viņš būtu tas labais, kas tev šodien vajadzīgs, izrādās, ka no viņa nes pēc sviedriem. Un nevis vienkārši nes, bet TĀ nes, ka turpmāko braucienu tu nesaproti - vemt vai ģībt, par ar visu sejas masku (paldies dievam, man bija arī tāda). Jik!
Akdies, mani dzen tādā depresijā tas prieks par Rinkēviču kā prezidentu un vēl jo vairāk par "omg omg openly gay viņi tiešām spēja nobalsot par openly gay", tas ir kā skatīties ilgi sistas sievas priekā par to, ka vīrs viņai spontāni nopircis maximas tulpes ar atlaidēm "un pat nelika par to atsūkāt, es to pati aiz priekiem izdarīju", un es saku, jā, protams, mums nav kauns par Rinkēviču un ir jauki, ka viens cilvēks var būt openly gay un vēl tieši pirms praida, cik simboliski un simboliski
Tak vismaz kāds pasakiet, ka viņš ir ciešams politiķis un tāpēc tika ievēlēts
Uz neredzēšanos, ceturtā klase! Izvadījām ar bērnu šampānieti, friškām, meduskūku un "Piktajiem putniem 2" manā sinhronajā tulkojumā un ar Lauvas tiešām asprātīgajiem komentāriem.
Par sliktiem sapņiem esot jāizstāsta, tad tie nepiepildās, vai ne?
Šis, tātad, ir gads, kurā es esmu vīlusies LGBT+ kopienā (nu, šajā gadījumā LG kopienā) vēl pirms praida, nevis praidā, kad, piemēram, kāds pieveļas un laipni asūmo, ka es esmu straight ally vai izdara kaut kādu līdzīgu gatekeeping žestu, malacīši, malacīši. (Straight kopiena, protams, pats par sevi, bet tas nu tā, tur vēl var pieņemt, ka cilvēki tiešām var naivi nezināt-neinteresēties.)
Poll #21607 Brīvdiena
Open to: All, results viewable to: All
Vai Saeimas izsludinātā brīvdiena attiecas uz Tavu darbu?
Sapnī kāda sieviete man stāstīja par savu dzīvi. Runāja viņa tik klusi, ka man bija grūti saprast, bet bija kauns ko pārprasīt. Un piepeši viņa teica tā:
- Cilvēki vienmēr mīl tos, kas nokļuvuši nelaimē. Tos, kuriem viss kārtībā, mīl daudz mazāk.
Jā, sasodīts, es apstulbusi nodomāju. Tieši tā.
Navigate: (Previous 20 friends)
17 (43.6%)