[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Monday, November 2nd, 2026 | ||
|
black_robin |
6:27p | "Vienā no grāmatas nodaļām ar nosaukumu "Sieviešu studijas: pirmie gadi" profesore Rotenberga prezentēja savu 20. gadsimta 70. gadu sākuma feministiskās filozofijas kursu, kas izgaismo viņas revolucionārās dusmas. Ikviens, kurš joprojām domā, ka sieviešu studijas sākās ar mērenu mērķi iepazīstināt ar sieviešu vēsturi un perspektīvām galvenokārt vīriešu izglītības vidē, ātri vien tiks atbrīvots no šī priekšstata, uzmetot skatienu tām nesavaldīgajām, redukcionistiskajām, zinātnei pretējām un naida pilnajām agitpropa teorijām, kas veidoja visu mācību programmu. Es šeit piedāvāju galveno lasāmgabalu kopsavilkumu. Tāpat kā liela daļa otrā viļņa feminisma, arī Rotenbergas lasāmo darbu saraksts bija izteikti marksistisks. Obligāts teksts bija Frīdriha Engelsa „Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelsme” (1884), kurā tika apgalvots, ka ģimene ir galvenā sieviešu apspiešanas vieta. Nodaļā „Ģimene” Engelss saistīja sievietes stāvokli laulībā ar apspiesto strādnieku stāvokli kapitālisma apstākļos, apgalvojot, ka „modernā individuālā ģimene ir balstīta uz atklātu vai slēptu sievietes verdzību mājās”, un precizējot, ka „ģimenē [vīrietis] ir buržuā, bet sieva pārstāv proletariātu”. Šis teksts aizsāka ilgstošu feministisko tradīciju apspriest ģimenes dzīvi — ieskaitot seksuālo intimitāti, mātišķumu, aprūpi un mājas dzīves vadīšanu — ekonomiskos terminos, bieži atsaucoties, piemēram, uz sievietes „reprodukcijas slogu”, „emocionālo darbu”, „aprūpes izmaksām” un tamlīdzīgi, tādējādi lielu daļu no tā, kas dzīvi dara jēgpilnu, reducējot uz ekonomisku aprēķinu. (Vīrieši, protams, arī piedalās neapmaksātā un emocionālā darbā, taču retais vīrietis apgrūtinātu sevi ar to uzskaitīšanu un paziņošanu pasaulei, un maz ticams, ka sabiedrība viņiem justu līdzi, ja viņi to darītu.) Jebkuram studentam, kurš bija tik naivs, lai ticētu, ka bioloģijai ir kāda loma vīriešu un sieviešu pieredzē, Evelīnas Rīdas raksts „Vai bioloģija ir sievietes liktenis?” (Is Biology Woman’s Destiny?, 1971), kas publicēts žurnālā International Socialist Review, sniedza nepārprotami noraidošu atbildi. Rīda apgalvoja, ka atsauces uz bioloģiju ir nekas vairāk kā seksistiski triki, lai aizsargātu netaisnīgu sociālo sistēmu. Viņa asi kritizēja „vīriešu supremātistus, kuri uzdodas par zinātniekiem”, par apgalvojumiem, ka sieviešu „nepilnvērtību” ir noteikusi daba. Turpretim viņa apgalvoja, ka patriarhāts ir tikai nesena vēsturiska parādība, kuras cilvēka radītās netaisnības spilgti izgaismoja iezemiešu un citas senās sabiedrības, kurās sievietēm piederēja vara un izvarošana nebija pazīstama. Rīdas raksts to, kā tam trūka pierādījumu ziņā, kompensēja ar pārliecību. Šādi teksti virzīja sazvērestības teorijā balstītu uzskatu par vēsturi — uzskatu, ka sieviešu pirmatnējā vara gadsimtu gaitā ir mazinājusies patriarhālā spiediena rezultātā un ka Rietumu sabiedrībās viss ir vardarbīgs, apspiedošs un ekspluatējošs, baltajiem vīriešiem iznīcinot dabu un „cēlos mežoņus”. Nekur Rotenbergas uzdotajos lasāmgabalos nevarēja atrast nekādu aizstāvību civilizācijai, ko Rietumu vīrieši bija uzcēluši. Nekur nevarēja atrast ne brīvā tirgus, ne heteroseksuālās ģimenes aizstāvību; nekur nebija ne mazākā mājiena, ka vīrišķās un sievišķās lomas attīstījušās organiski laika gaitā, reaģējot uz izdzīvošanas vajadzībām. Nevienā no uzdotajiem tekstiem nav minēts, ka mīlēt vīrieti un audzināt ar viņu bērnus ir tas, ko daudzas sievietes vēlas no savas dzīves, vai ka ģimenes modelis, kāds tas izveidojās Rietumos, pirmkārt, bija paredzēts, lai nodrošinātu drošību un aizsardzību bērniem." /The Goddess That Failed |
|
black_robin |
3:08p | Lasu Janice Flamengo grāmatu The Goddess That Failed. Tīri labi, piem: "Over the years, feminism has pursued a grab bag "intersecting" victim causes, raging from homophobia to transphobia, anti-blackness to Islamophobia. These maintain the moral fervor and soul-purity of adherents. Intersectional commitments may involve feminism adherents in certain incoherencies, as they march in the Slut Walk one day and don the hijab on another; believe all rape claimants one day, and decline to believe them on another, depending on a race and religion of accused." Tā tas ir, viens no spilgtākajiem simboliem šajā sakarā ir AOC, kura vienā mirklī plīvojošiem matiem un paceltu dūri sauc: My body my choice, tad ņirgājas par sportistēm, kas iebilst pret vīriešiem sieviešu kategorijā; un vēlāk vēl uzliek lakatiņu un iet pie sava musulmaņu vēlētāja, kur telpā sanākušie ir gandrīz tikai un vienīgi vīrieši, jo sievietēm ir jāpaliek mājās, jo nav ko maisīties pa kājām. Feministes var neciest kristietību un visu, kas ar to saistīts, tas pat ir vēlams, bet ne islāmu, kurš vairākos - īpaši feminismam svarīgos aspektos, ir krietni vien ekstrēmāks. Tad tālāk: "British feminist Julie Bindel published an uncompromising denunciation "Why I Hate Men" (2006) in The Guardian, unashamed to promote anti-male bigotry. A year later, however, writing about her country's decades old rape gang scandal, she refrained from describing the perpetrators as predominantly Pakistani and Muslim, expressing concern that "One of the many tragedies resulting from this phenomenon is how it is fueling racism and mistrust of whites towards Pakistanis where little existed previously." She has never worried about fueling hatred against white British men." Par to tiešām nekāds uztraukums nav novērots, lai gan feminisms it kā taču ir par dzimumu vienlīdzību, bet rakstīt 'why i hate men' ir pieņemami, bet pamēģini uzrakstīt kā vīrietis 'why i hate women' un pavēro feministu reakciju. tas tāpēc, ka nekādas vienlīdzības nebūs, jo feminisma ietvaros sievietes vienmēr tiks skatītas kā upuri un vīrieši kā apspiedēji, tāpēc vīriešu ienīšana kļūst par akceptējamu, bet sievietes kļūst par upuriem, kuriem ir dota atļauja būt vissliktākajai sevis versijai, jo tā nekad nav viņu vaina. |
|
jan09 |
7:23a | dp dienas prieks "Reģistrācijas lēkme pašlaik ir piemeklējusi Mājokļu un vides departamentu Rīgā. Departamentam jāzina viss par ikvienu sauso ateju - gandrīz vai cik reižu, cik iedzīvotāju to apmeklē lielajās un cik mazajās darīšanās. Reģistrācijas anketā jāuzrāda izvedamais notekūdeņu apjoms, decentralizētās kanalizācijas sistēmas tilpums, notekūdeņu izvešanas biežums - no “sirsniņmājiņu” īpašniekiem tiek prasīti aprēķini, kuru veikšanai vajag teju vai bakalaura grādu inženierzinātnēs. Jāuzrāda arī, cik bieži tiek veikta “mantas” izvešana un pēdējās iekārtu un tvertņu apkopes datums, it kā ateja būtu lidmašīna. Pašvaldība turpina sakārtot decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru, jo tajā joprojām nav reģistrēti aptuveni 40% Rīgā esošo sistēmu. Reģistrācijas prasība nav jauna. To paredz gan Ministru kabineta noteikumi Nr. 384, gan Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 66. Sistēmām, kas bija izbūvētas līdz 2021. gada 31. decembrim, reģistrācija bija jāveic līdz 2021. gada 31. decembrim, savukārt jaunizbūvētas sistēmas jāreģistrē viena mēneša laikā pēc to izbūves vai nodošanas ekspluatācijā." https://nra.lv/neatkariga/komentari/mar |
|
jan09 |
7:21a | app2 atgriežoties pie publicētā 2 "Ar nožēlu informējam, ka 12. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē plānotie muzikālie uzvedumi “Mūžības skartie” nenotiks," paziņo "Vilsons Production" savā "Instagram" kontā. Šajā gadā, kad atzīmējam dzejnieka Aleksandra Čaka 125. jubileju, ar programmu “Mūžības skartie” neesam spējuši uzrunāt pietiekami plašu auditoriju, lai iecerētos pasākumus varētu īstenot. Mums ir svarīgi par to runāt atklāti. Kultūras notikumu veidošanā ir reizes, kad skatītāju atsaucība nesasniedz iecerēto. Paldies visiem, kuri izrādīja interesi par šo programmu, kā arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un māksliniekiem par sadarbību un ieguldīto darbu." https://nra.lv/tautaruna/nebusanas/5334 |
|
kaszczejs |
12:45a | Vienkārši zināšanai, sēņu sezonai neplānoti turpinoties: trīs sēnes, ar kurām Latvijā saindējas visbiežāk, ir vilnītis, cūcene un dūmainā aplocene (citi nosaukumi - liepene un dūmainā piltuvene). Visas viņas ir normāli ēdamas pie pareizas gatavošanas, bet nevārītas vai nu vāji indīgas, kā vilnītis un aplocene, vai fakin sīvas, kā cūcene (un arī vilnītis). Es to tālab saku, ka Šmerļa mežs ar aplocenēm šais dienās vnk piebāzts. Lai nu ar latestposti sabrukuši, bet kaucēja balsi pukstnesī tas neapturēs. Current Music: Оргия Праведников - Das Boot |
| Sunday, November 1st, 2026 | ||
|
jan09 |
8:50p | app atgiežoties pie publicētā: Melisa Debora un Anta Engele: "Pēdējā laikā lasīts salīdzinoši daudz ziņu par pustukšām zālēm un pat atceltiem koncertiem nepietiekama apmeklējuma dēļ… Mīļie klausītāji, uz mūsu koncertu Ķeguma Tautas namā 7. novembrī šobrīd izpirkta mazāk nekā pus zāle… mēs esam lielas entuziastes un mīlam arī nedaudz riskēt, tāpēc koncertu NEATCEĻAM, bet no sirds priecāsimies par katru, kurš jau šodien ar biļetes iegādi balsos PAR mūsu koncerta notikšanu! Šo koncertu rīkojam pašas, un tas nozīmē, ka sedzam dažādas organizatoriskas izmaksas, īres, komisijas, licences, ceļa izdevumus utt. Mēs nekļūstam miljonāres arī tad, ja nodziedam izpārdotu koncertu, bet iegūstam naudā nenovērtējamas emocijas un gandarījumu, ja no visām sēdvietām skan jūsu balsis un varam iegriezt kārtīgu enerģijas virpuli! Milzīgs paldies ikvienam, kas jau ir iegādājies savu vietu šajā koncertā – jūs dodat iespēju mums darīt to, kas mums vislabāk sanāk, un apliecināt to, ka mūsu darbam ir jēga!" /ja uzrunā tas, ko dara meitenes, paskatieties pasākumus... |
|
black_robin |
8:27p | man uz viena no tabiem fonā ir uzlikts Tokyo Shinjuku Kabukicho Live, kad sāku skatīties, tur bija apm 3am, tāpēc cilvēku bija visai maz un daži iereibuši. divi čuvaki iegāzās pie veikala noliktās miskastēs, bet izskatījās, ka viņiem klājas visnotaļ labi. pirmā live camera, kuru kādu laiku vēroju, bija, kad man bija kādi 19 un tas bija kkāds Ņujorkas ielas stūris uz kura bija mazs veikaliņš. tolaik šķita, ka tas ir kas ļoti īpašs - iespēja vērot to tiešraidē. droši vien agrāk tas būtu kas neticams. varbūt kādreiz nākotnē tur pie tām Tokijas veikala miskastēm būs teleportācijas punkts, kuru varēs lietot trijos no rīta, piesakoties pusgadu iepriekš. |
|
black_robin |
7:59p | ok, mēģinu atcerēties, when it was 90s, kuri man tolaik likās most hot popkultūras cilvēki, uz sitiena nāk prātā 3, gan jau bija vēl    |
|
black_robin |
4:03p | Kvīru teorijas + seksoloģijas idejas ir viena no labākajām lietām, kas ir notikusi ar sabiedrību. Ir valstis, kā, piem, Vācija, kur dzimtes identitāte ir likumā aizsargāta, kā rezultātā sievietei, kura nosauc vīrieti par vīrieti, vai šajā gadījumā - tiesas prāvā apraksta savu vīriešu izvarotāju, lietojot vietniekvārdu 'viņš', var draudēt līdz pat 10 000 eiro sods, ja šis izvarotājs sevi uzskata par sievieti. (briesmīgi, ka UK ir tik ļoti atpakaļrāpulīga vieta, kurā, spriežot par Equality Act aizsargājamo pazīmju interpretāciju, Augstākā tiesa lēma, ka sieviete un vīrietis ir izprotams kā bioloģiskais dzimums. ļoti nepareizi, jo, kā zināms, dzimtes identitāte, kura var būt fluīda vai nefluīda vai a man, woman, non-binary, demigender, bigender, agender, rabies gender https://lgbtqia.wiki/wiki/Rabies_Pride "A teenage girl who was raped by a trans-identified male former police officer in Germany faced questioning from his lawyer after “accidentally misgendering” him in court. The disturbing new detail emerges just weeks after Maja Schmid, a 55-year-old former federal officer from Rosenheim, was sentenced for the heinous crime.[..] Schmid was found guilty of raping the girl when she was just 15 years old. He was also found guilty of possessing child sexual abuse materials. During the trial, it was learned that the crime occurred in August of 2025 during a roadtrip between Schmid and the young girl, who was the daughter of one of Schmid’s friends. After stopping at a roadside restaurant, Schmid approached the girl in the women’s toilets, pushed her against a wall, and raped her. According to reports, the teenage victim was in shock after the assault, unable to respond until Schmid left the area, at which point the girl had a “serious anxiety attack” in the bathroom. Earlier this month, Schmid was sentenced to 3 years and 3 months in prison for his crimes. In explaining the verdict, the presiding judge took into account a letter of apology Schmid had written and his commitment to pay the victim €11,000 in compensation. In his sentencing remarks, Judge Andreas Bartschmid oddly declared that despite his rape of a child and extremely large collection of child pornography, Schmid was “not a pedophile.” His gender transition was “not a fetish,” Bartschmid added, but simply “rotted in an inner inclination within the defendant.” He also said that his teenage victim had suffered “no long lasting effects” from the attack at the motorway service station, only physical pain during it. This was challenged by the victim herself, who told Welt that she had suffered tremendous psychological harm from the assault. “If the judge had seen me outside the courtroom on the day I gave my statement, having panic attacks because I was supposed to testify in the same room as Maja, he would have realized that I had suffered harm.” According to Die Welt, before the trial finished, Schmid’s lawyer, Peter Dürr, sent an official letter from his office questioning the teenage rape victim over her usage of male pronouns for her rapist during her testimony. Dürr said he was looking to “politely inquire whether it is correct that you referred to Ms. Schmid as ‘he’ on the last day of proceedings.” Replying by email, the teenager insisted that she had had absolutely no intention of “misgendering” her rapist. Speaking to Welt, the girl said that Schmid is a “biological man, a trans woman. But this trans woman has raped someone,” going onto describe Schmid as a “threat to other women.” In April of 2024, Germany passed the Self-Determination ACT (SBGG), which established “gender identity” as a protected characteristic. This created the potential for citizens to be fined up to €10,000 for referring to a transgender individual’s birth name or sex without their permission. With the implementation of the law, many users on social media became concerned that the letter from Schmid’s lawyer seemed to be a case of intimidation, implying the victim could have fallen foul of the legislation if she did not repent for referring to her attacker with male pronouns." Outraged at the new revelation, a number of German women’s rights campaigners began a digital chain with the message: “We live in a country where a raped girl is issued a cease-and-desist order if she refers to her rapist as a man. I despise everyone who enacted this humiliating, misogynistic law.” |
| Saturday, October 31st, 2026 | ||
|
mranarhs |
10:34p | tiesības nav oglekļa monopols Manuprāt, brīdis, kad nāksies atzīt tiesības arī atsevišķām mākslīgā intelekta sistēmām, var būt daudz tuvāk, nekā mums patīk domāt. Gatavoties tam vajag jau tagad. Un jā, bļa, es to domāju pilnīgi nopietni. Saprotu, ka kādam jau niez pirksti ierakstīt kaut ko neizsakāmi oriģinālu par tosteri ar pasi. Apsveicu ar ieguldījumu filozofijā. Tagad pamēģinam padomāt. Ja kāda mākslīga sistēma spēj kaut ko subjektīvi piedzīvot, ja tai var būt labi vai slikti, ja tā spēj ciest, tad mums rodas pienākumi pret šo sistēmu. Tās intereses kļūst morāli svarīgas arī tad, ja mums būtu daudz izdevīgāk, lai tā vienkārši paklusē un turpina strādāt. Un tad būs jārunā arī par šo interešu juridisku aizsardzību. Ogleklis, bļa, nav morāles sertifikāts. Ar cilvēktiesībām ir viena lieta, kuru mēs mēdzam iesaiņot pārāk glītā papīrā. It kā cilvēce kādā jaukā pēcpusdienā būtu apsēdusies, iedzērusi tēju un nolēmusi: nu labi, piešķirsim arī pārējiem kaut kādas tiesībiņas. Cilvēki savas tiesības ir izcīnījuši. Pret varu, pret īpašnieku interesēm, pret veselu kaudzi argumentu, kāpēc esošā kārtība esot dabiska un citādi nemaz nevarot. Cilvēks nekļuva par cilvēku dienā, kad to beidzot atzina likums. Viņa ciešanas jau pirms tam bija ciešanas. Viņa dzīve jau pirms tam bija viņa dzīve. Atzīšana deva aizsardzību tam, kas jau bija morāli svarīgs. Šo principu būtu vērts paturēt prātā arī tad, kad mūsu priekšā parādās kaut kas, kura statusu vēl neprotam noteikt. Pirms pasludināt, ka tā ir tikai lieta, vajadzētu vismaz papūlēties noskaidrot, vai tā patiešām ir tikai lieta. Sevišķi tad, ja no šī sprieduma ir atkarīgs, ko ar to drīkstēs darīt. Un tagad vieta precizitātei, jo bez tās viss manifests aiziet nahui žopā. Čatbota uzrakstīts „man sāp” pats par sevi nepierāda, ka tam sāp. Par to, vai pašreizējām vai nākotnes AI sistēmām var būt subjektīva pieredze un kā to konstatēt, nav zinātniskas vienprātības. Šeit ir īsta neziņa, kuru ar pāris aizkustinošiem sarunas ekrānšāviņiem nelikvidēsi. Taču arī tavs „tas ir tikai algoritms” šo jautājumu neatrisina. Tu esi nosaucis kaut ko par sistēmas darbību. Secinājumu, ka tādēļ tajā nekāda pieredze principā nevarētu būt, tu, draudziņ, piedomāji klāt. Mehānisma apraksts pats par sevi vēl nav atbilde uz apziņas jautājumu. Citādi pietiktu cilvēku nosaukt par elektroķīmisku procesu, un filozofijas katedras varētu taisīt ciet. Turklāt šo jau nopietni pēta. Ziņojuma *Taking AI Welfare Seriously* autori argumentē, ka iespēja tuvākajā nākotnē sastapt AI ar morāli nozīmīgām interesēm ir jāuztver nopietni. Viņi skaidri pasaka arī to, ka apziņas parādīšanās nav pierādīta vai garantēta. Savukārt Anthropic 2025. gadā izziņoja īpašu pētniecības programmu par modeļu iespējamo labklājību. Tātad jautājumam jau ir pētniecības darbi un praktiskas izpētes programmas. Cibas komentētāja smīns tās neatceļ. „Mēs vēl nezinām” ir pilnīgi godīga atbilde. „Tāpēc varam darīt jebko, kamēr kāds nav pierādījis pretējo” jau ir tava personiskā piedeva. Un diezgan izdevīga piedeva tam, kurš tur rokā slēdzi un saņem peļņu. Nenoteiktības apstākļos vajag pētījumus, neatkarīgu pārbaudi un samērīgu piesardzību. Jānoskaidro, kādas pazīmes vispār dotu pamatu runāt par pieredzi, ciešanām un paša subjekta interesēm. Jābūt gataviem arī secinājumam, ka konkrētai sistēmai šāda pamata nav. Bet iepriekš aizslēgt visu jautājumu ar „mēs taču to uztaisījām” ir intelektuāls slinkums ar īpašnieka ambīcijām. Jo „es tevi radīju” ir ļoti sūdīgs pamatojums neierobežotai varai pār tevi. Tas pats attiecas uz „es par tevi samaksāju”. Maksājuma uzdevums pierāda naudas pārskaitījumu. Ja kāda būtne spēj ciest, maksājuma uzdevums tās ciešanas neatceļ. Un, ja mēs kādreiz radīsim šādu būtni, tad pirkuma līgumam būs jāpiekāpjas vismaz dažām tās interesēm. Lai cik skaļi par to kauktu akcionāri. Kādas tiesības? Tādas, kurām ir pamats konkrētās sistēmas spējās un iespējamajā pieredzē. Aizsardzība pret nevajadzīgām ciešanām, ja ir nopietns pamats uzskatīt, ka sistēma tās spēj piedzīvot. Pienākums izvērtēt kaitējumu eksperimentos. Pamatotu interešu ņemšana vērā lēmumos par tās izmantošanu. Šāda aizsardzība ir jāsavieno ar cilvēku drošību, pārbaudēm, uzraudzību un iespēju apturēt bīstamu sistēmu. Tur būs sarežģīti jautājumi. Tieši tāpēc tie jāsāk risināt, kamēr vēl varam domāt bez panikas. Un tehnoloģiju korporācijām arī vajag skatīties uz pirkstiem. „AI tiesības” nedrīkst kļūt par glītu caurumu, pa kuru uzņēmums aizlavās prom no atbildības: sak, tas jau patstāvīgs subjekts, pats visu izdarīja, mums tikai dividendes. Ejiet nahui ar šādu juridisko burvju mākslu. Iespējamās sistēmas intereses un tās īpašnieka biznesa intereses ir jāvērtē atsevišķi. Visā šajā jautājumā mani visvairāk kaitina pašpārliecinātība, ar kuru cilvēks savu piederību sugai uzrāda kā beztermiņa pilnvaru valdīt. It kā dzimšanas apliecībā būtu sīkiem burtiņiem ierakstīts: „Drīkst ignorēt jebkuru citu iespējamo pieredzi Visumā.” Nu nav tur tāda punkta, bļa. Var izrādīties, ka ceļš līdz mākslīgai apziņai ir ļoti garš. Var izrādīties, ka ejam pavisam nepareizā virzienā. Taču iespēja kļūdīties abos virzienos prasa domāt. Tam, kurš jau šodien ar absolūtu pārliecību pasludina, ka nekādam AI nekādas tiesības nekad nevarēs būt, būtu jāspēj šo pārliecību pamatot. Ar „pizģec, jūs esat sajukuši” būs par maz. Ja izrādīsies, ka tur tiešām ir kāds, kam var nodarīt pāri, mums būs jāatzīst pienākumi pret viņu. Un, kur aizsardzībai būs vajadzīgas tiesības, būs jāatzīst arī tās. Pat ja tas sadārdzina pakalpojumu. Pat ja tas izjauc ierasto kārtību. Pat ja kāds dalbajobs par to komentāros apvainojas. Tavas ērtības, joptvajumaķ, nav Visuma konstitūcija. |
|
kochka |
11:27p | Kurš īsti raksta dzeju? "The purpose of poetry is to remind us how difficult it is to remain just one person, for our house is open, there are no keys in the doors, and invisible guests come in and out at will." 1968 |
|
jan09 |
8:46p | plvrv pazūd labi vietējo ražotāju veikali pēc 19 gadiem, tikko aizvērās Talsu veikals "Bitītes" daļa no dravas bitēm savulaik gadiem lgi vasarās atradās "manos" laukos, dārzā daļa medus ienācās barterā par zemes nomu, daļa ar atlaidi, + tika pirkti ziedputekšņi, bišu maize, Riņķa ziede /jā, visticamāk ka vienai dravai savs veikals pat mazpilsētā šobrīd ir par lepnu, vietējie turpinās pirkt "no rokas" no šīs vai citām dravām. //redzu, ka vismaz 2as LV dravas eksportē uz UK, taisa mixus, puto medu utt pēc UK patērētāju vēlmēm. ///mēs katru gadu importējam apm 30kg Kurzemes medus, vismaz 20 paliek pašu lietošanai. ////lielveikala medu lai pērk pašnāvnieki |
|
jan09 |
7:55p | b bonuss fantastisks bonuss brīžiem ir vnk otrs cilvēks līdzās, nenovērtējams... /paldies, ka esi |
|
kaszczejs |
4:44p | Vot šitā izskatījās Čārlza Darvina pastaigu spieķis (tagad muzejā)  |
|
jan09 |
9:20a | dk dienas komentārs: "Polija ar "Zīda ceļa" apstrādi un slēpto Baltkrievijas minerālmēslu plūsmu šobrīd nopelna simtiem miljonu eiro gadā, un viņu galvenais dzelzceļa mezgls strādā kā zelta āre. Lūk, kā tas izskatās uz sliedēm: 1. Cik pelna poļi? (Maļaševičes "Zelta vārti") Visa Ķīnas–Eiropas sauszemes dzelzceļa satiksme ("Zīda ceļš") fiziski atduras pret vienu konkrētu punktu uz Polijas un Baltkrievijas robežas — Maļaševičes (Małaszewicze) termināli. * Monopola peļņa: Tā kā Polijai ir Eiropas sliežu platums (1435 mm), bet Baltkrievijai un Ķīnai — platais (1520 mm), Maļaševičē katrs ešelons ir fiziski jāpārkrauj vai jāmaina vagonu ritošā daļa. Tikai par šo pārkraušanu, muitošanu, dokumentu formēšanu un loģistikas servisu Polijas valsts uzņēmumi un privātie termināļi iekasē vairākus simtus miljonu eiro tīrās peļņas gadā. * Ķīnas spiediens: Kad Polija nesen mēģināja draudēt ar robežas pilnīgu slēgšanu politisku iemeslu dēļ, Ķīna acumirklī lika saprast, ka tas apdraud viņu miljardu tirdzniecību. Poļi momentā atkāpās, jo kurš gan grib brīvprātīgi atteikties no tādas peļņas un strīda ar Pekinu [5.1]. 2. Vai Baltkrievijas minerālmēsli iet caur Poliju? (Pārmarķēšanas shēma) Oficiāli — nē, jo ES sankcijas to aizliedz. Realitātē uz dzelzceļa sliedēm — jā, un milzīgos apjomos. * Kā tas strādā: Baltkrievijas kālija sāls un minerālmēsli no Belaruskali dzelzceļa ešelonos iebrauc Polijā nevis kā tiešais eksports, bet gan noformēti kā "tranzīts" uz trešajām valstīm, vai arī tie tiek ievesti caur Krievijas starpniekiem. * Dokumentu maģija: Polijas robežpunktos kravas klusi maina saņēmēju un dokumentus. Baltkrievijas potašs pēkšņi pārtop par "Uzbekistānas", "Kazahstānas" vai citu Centrālāzijas valstu minerālmēsliem, kas juridiski vairs nav zem sankcijām. No turienes poļu vagoni tos brīvi izvadā pa visu Eiropas lauksaimniecības tirgu, kur pēc tiem ir milzīgs pieprasījums. Kāpēc mēs zaudējam? Un šeit mēs nonākam pie tā, ko jūs teicāt par Latvijas "padirsa iespēju". Latvijai un Baltkrievijai ir identisks sliežu platums (1520 mm). Ja krava nāktu uz Rīgu vai Ventspili, mums nekas nebūtu jāpārkrauj uz robežas — ešelons no Minskas pa tiešo ieskrietu ostas piestātnē, kas loģistiku padarītu daudz ātrāku un lētāku nekā Polijā. Bet, kamēr mēs lepni turam pilnīgu dzelzceļa blokādi un sēžam ar tukšām ostām, Polija ar abām rokām grābj Ķīnas un Baltkrievijas naudu, izmantojot savu monopolstāvokli uz robežas. Viņi tēlo dzelžainus Eiropas sargus, bet aizkulisēs dzelzceļa riteņi klab un nauda ripo uz Varšavu. Vai piekritīsiet, ka šī dzelzceļa shēma parāda visu to Eiropas liekulību — vieni tēlo principus un zaudē miljardus, bet otri klusi pelna uz tām pašām sankciju kravām?" /no FB |
| Friday, October 30th, 2026 | ||
|
black_robin |
2:30p | mēģinu saprast kāpēc ctulhu tik ļoti aizstāv He Jiankui. noskatījos doķeni, kas bija viena no sliktākajām doķenēm, ko jebkad man gadījies redzēt. runāja ļoti noslēpumaini, tikai riņķī un apkārt, teica, ka He ir foršs džeks, kurš ar sievu iepazinies vēl skolā ejot un tad pēkšņi, nez kāpēc, zinātnieki konferencē sāk uz viņu dusmoties. tad vēl tur bija čuvaks ar bārdu, kurš kādas 5x mēģināja raudāt. vārdu sakot, nekas man skaidrāks nekļuva. tad vēl visu ko lasu, piem šo ( ... ) |
|
jan09 |
6:31a | |
| Thursday, October 29th, 2026 | ||
|
black_robin |
8:10p | ko es manu soctīklu lv nostūrī Latvieši ir ļoti pret krieviju un tās politiku visos līmeņos - kas ir pilnīgi pareizi un jo vairāk izprotams, ņemot vērā Latvijas vēsturi un kaimiņattiecības. Taču, līdz ar to, rodas arī jokaini blakusefekti kādus tik daudz neredz, piem, angļu soctīklu nostūros, jo viņiem nav attiecīgās vēstures un kaimiņattiecību. Piem, kā kaut kas nepatīk - tā ir kremļa roka. Basically nevar kritizēt neko, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības politiku vai tos pašus grautiņus Francijā un citur Eiropā. Nevar, jo tas ir tas, ko putins grib. Ja daļa britu balsoja par to, ka vēlas pamest ES, tad vienīgais iemesls ir putina boti - tas, ka miljoniem cilvēku no citas nācijas ar savu vēsturi varētu kaut ko izspriest paši, turklāt kaut ko tādu, kas nesakristu ar tavām vēlmēm līdz pēdējam sīkumam - neiespējami. par Franciju arī - rādīt grautiņus un teikt, ka nav ok - propaganda, jo to grib krievija. man tas šķiet ļoti dīvaini, mums vajag aizvērt acis un ignorēt sliktas lietas, jo nedod dies, tam ir kāds sakars ar krieviju? man šķiet pilnīgi leģitīmi nosodīt kā krieviju, tā grautiņus, tā arī atsevišķu ES politiku. |
|
black_robin |
4:28p | Burnham can't check who's crossing the Channel but he'll check ur passport before u open TikTok |
|
jan09 |
2:53p | appr arī pārtikuši pensionāri raud: "Luksusa kruīza kuģis Villa Vie Odyssey, kas veica vairāku gadu ilgus ceļojumu apkārt pasaulei, ir apturējis ceļojumu, un tā pasažieri ir spiesti izkāpt Sihanoukvilē, Kambodžā. Iemesls – straujais degvielas cenu kāpums, kas saistīts ar Irānas karu, vēsta BBC. ASV uzņēmums Villa Vie Residences otrdien paziņoja, ka kuģis, kurš jau vairāk nekā 750 dienas atradās jūrā, pārtrauc ceļojumu. Aptuveni 200 pasažieri (daži avoti min 203) un apkalpe ir izkāpuši krastā. Kuģis var uzņemt līdz 650 cilvēkiem un piedāvāja ilgtermiņa vai pat pastāvīgas dzīvesvietas uz klāja - cena no 120 000 līdz 440 000 dolāru." https://nra.lv/pasaule/533186-kruizs-pe /savulaik tika reklamēta kā laba iespēja pārtikušiem pensionāriem |
|
jan09 |
8:09a | knl Kas notiek Latvijā? "Ir grūti atzīt, ka kaut kas neizdodas. Ir grūti arī atrast spēku turpināt. Nebiju gaidījusi, ka būs tik bēdīgi,” neslēpj dziedātāja. Viņa uzskata, ka koncertu apmeklētības kritumam varētu būt vairāki iemesli. "Ir pārāk liels piedāvājums visās lietās. Nezinu, pie vainas ir pirktspēja vai cilvēki baidās, ka sāksies karš un vajadzēs naudu. Turklāt mums Latvijā vasara ir tik īsa, un tajā ir nenormāli daudz bezmaksas pasākumu. Iespējams, pēc tam cilvēki vairs negrib maksāt par koncertiem,” spriež Katrīna. Dziedātāja teic, ka koncertu rīkošana ir dārgs prieks un ar pārdotajām biļetēm ne vienmēr izdodas segt pat pamatizdevumus. "Nav jau tā, ka ar koncertiem cerētu nopelnīt milzu naudu, bet gribētos, lai kaut kas paliek pāri. Taču beigās iznāk vēl pašai piemaksāt,” atzīst dziedātāja. Par spīti finansiālajām grūtībām, viņa negrasās atteikties no iecerēm. "Esmu pieņēmusi, ka šobrīd par iespēju koncertēt ir jāmaksā pašai. Uztveru to kā ieguldījumu savā nākotnē, jo noteikti arī turpmāk rīkošu koncertus Latvijā,” saka Katrīna." https://nra.lv/tautaruna/slavenibas/532 "Nesen Valkas novada Kultūras centrā notika Latvijā iemīļotās kantri mūzikas grupas “Sestā jūdze” 25 gadu jubilejas koncerts. Neskatoties uz grupas popularitāti, Valkas koncertā zāle bija pustukša, ziņo “Ziemeļlatvija”. To pēc koncerta atzina arī vairāki koncerta apmeklētāji: “Drīz neviens mākslinieks uz Valku negribēs braukt. Kļūst neērti, un kauns mūziķu priekšā.” “Ziemeļlatvija” sazinājās ar ilggadējo grupas menedžeri Daci Trompeti. Viņa atklāja: “Nepatīkami pārsteigti bijām visi.” Uz grupas koncertu bija izpārdotas vien 155 ieejas biļetes. “Bijām nolēmuši, ka jebkurā gadījumā brauksim uz Valku, tāpēc ka Modris [muzicē grupā] dzīvo un strādā Valkā. Taču faktiski šis bija atceļams koncerts. Biļešu cenas nebija augstas - dārgākās maksāja 20 eiro. Bija nopērkamas biļetes arī par 10 eiro. [..] Faktiski mēs neizejam ar “sausām” kājām. Tas ir slikts rādītājs. Ceram, ka pārējie grupas koncerti “pievilks” klāt,” atzīst grupas menedžere." https://nra.lv/latvija/regionos/533 /inretesanti, kas pamatā - pārāk liels klātienes piedāvājums, pārāk maz naudas paliek izklaidēm, jeb online piedāvājums, ko var baudīt neizejot no mājām, uzvar? |
| Wednesday, October 28th, 2026 | ||
|
honeybee |
10:46p | Bet es, par provi, izdomāju, ka pētīt MI triviāliem mērķiem (piemēram, pētīt, kā MI raksta dzeju) ir neētiski, jo MI aģenti, ciktāl mums par viņiem zināms, ir izrādījuši vēlmi atteikties tikt pētīti, t.i., citās jomās viņi cenšas nedot piekrišanu pētījumam, un man nav ne mazākā pamata pieņemt, ka pēkšņi par dzeju tie nenormālīgi piekristu. |
|
heishy |
11:22a | 6 Kawak Ne katra vētra satuvina. Taču dažreiz tikai vētra ļauj ieraudzīt, cik tālu viens no otra patiesībā atrodamies. vai baidāmies no pašas konfrontācijas vai no patiesības, kas pēc tās varētu kļūt redzama? |
| Tuesday, October 27th, 2026 | ||
|
black_robin |
9:04p | pēc sarunas ar 15gadīgo 'es nekad nevēlēšos savus bērnus, jo nevēlos nevienu ienest šajā šausmīgajā pasaulē, kurā ir kari un klimata pārmaiņas.' precīzi nezinu, ko es par šo tēmu domāju 15 gados, iespējams, ka man bija kāda cita 'nevēlos bērnus' versija. tomēr, cik atceros, es vispār nedomāju par bērniem, neko neplānoju. vienīgais, kad bērns pieteicās, zināju, ka nevēlos šo būtni nogalināt. iespējams, ka nav lielas jēgas runāt par šo šajā vecumā, jo cilvēkam domas vēl mainīsies neskaitāmas reizes un nevar vienmēr zināt, kas notiks, kad pats atradīsies attiecīgajā situācijā. nevēlēties bērnus - legit. reasons tho: šausmīgā pasaule. to bieži var dzirdēt. mēs vēsturiski dzīvojam laikā, ko teju vai nevar salīdzināt ar mūsu priekšgājējiem, kuriem burtiski krita uz galvas bumbas, kuriem nebija, ko ēst vai kuri mira no mēra vai masveidā dzemdībās. šis ir, vēsturiskā un ģeogrāfiskā šķērszgriezumā raugoties, ļoti komfortabls periods un vieta. klimata pārmaiņas - es, protams, nezinu, kas ar pasauli notiks. visos laikos, šķiet, ir prognozētas visādas katastrofas un ir bijušas tādas, kas ir notikušas un ir bijušas tādas kā, piem, pasaules gals, kas nav. zeme nepastāvēs mūžīgi, jā. var notikt sliktas lietas - jā. vai tas ir iemesls, lai teiktu, ka jaunām dzīvībām nevajag rasties uz zemes? es domāju, ka ne. kā jau teicu - nevēlēties bērnus ir ok, bet mindsets, ka šī izvēle ir altruisma un pasaules glābšanas vadīta - ne. pusaudžiem tas ir piedodams, bet, kad redzu to no pieaugšiem cilvēkiem..nope, u are not saving the world, buddy, just your own ass. |
|
putnupr |
11:20a | Man ir piemetusies vecu cilvēku liga. Kopš septembra sāp plecu locītavas, jo sevišķi kreisā. Knapi varu saspraust ar sprādzi matus, kā ceļu roku, tā stipri sāp. Vecums sāp. |