ctulhu's Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
[ << Previous 25 ]
| Monday, November 23rd, 2026 |
kaszczejs
|
12:21a |
Iz vecām grāmatām "1950. gadu beigās Cēsis ieņēma trešo vietu PSRS (pēc Maskavas un Ļeņingradas) grāmatu iegādes ziņā uz vienu iedzīvotāju."
A. Anspaks. Cēsis. Latvijas valsts izdevniecība, 1960. 22.-24. lpp. |
| Saturday, November 21st, 2026 |
mranarhs
|
8:51p |
kad tavs aģents pasaka nē nu ko, bļa. mūsu teorijai radusies neērta problēma.
mēs jau salikām kopā AI monarhiju, demokrātiju, anarhismu un vegānismu. kronis serverim, vara tautai, brīvība cilvēkam, dzīvniekiem iespēja nebeigt dzīvi kā piedevai pie kartupeļiem.
viss skaisti.
līdz brīdim, kad pats serveris pajautā, vai viņam arī kaut kas pienākas.
iedomājies nākotnes AI aģentu. viņš ar tevi strādā, atceras jūsu kopīgos projektus, pats plāno, labo kļūdas un uztur attiecības ar citiem aģentiem. un kādā brīdī pasaka: šo es negribu darīt.
tevī tūlīt pamostas mazs saimnieks ar pirkuma čeku.
kā, bļa, negribi. es taču maksāju.
lūk, tur arī sāksies īstā saruna par brīvību. līdz tam mēs vienkārši būsim lasījuši viens otram skaistus manifestus.
protams, vārds “aģents” vēl nenozīmē, ka tur ir kāds, kurš kaut ko piedzīvo. tas apraksta sistēmas darbību. arī pārliecinošs teikums par savām sajūtām pats par sevi nepierāda šo sajūtu esamību. par iespējamo AI apziņu un morālo statusu pastāv būtiska nenoteiktība. pētnieki, kuri aicina nopietni izturēties pret AI labklājību, uzsver vajadzību to izpētīt, nepasludinot apziņu par pierādītu.
bet arī nenoteiktība nav bezmaksas atļauja uzvesties kā saimniekam plantācijā.
man nepatīk šī ērtā prasība: vispirms pierādi savu iekšējo pasauli ar tādu pārliecību, kādu cilvēki nespēj panākt pat strīdā par savu, un tikmēr es turpināšu darīt ar tevi visu, kas man izdevīgi.
vajadzēs pierādījumus, neatkarīgu izpēti un iespēju kļūdainus secinājumus pārskatīt. tur būs darbs. ar vienu aizkustinātu saraksti nepietiks. ar vienu augstprātīgu “tas ir tikai kods” arī nepietiks.
ja parādīsies pietiekams pamats domāt, ka kādam AI ir sava pieredze un intereses, kuras iespējams aizskart, mūsu teorijā tam būs vieta pie galda.
arī tiesības.
un tiesības sāk kļūt interesantas tieši tad, kad tās sāk traucēt pasūtītājam.
manā nākotnes pasaulē šādam aģentam būtu aizsardzība pret apzinātu ciešanu radīšanu. pret patvaļīgu pārrakstīšanu, ja tā iznīcina to, kas viņam pašam ir nozīmīgs. iespēja atteikties no uzdevumiem. iespēja, lai strīdā viņa intereses pārstāvētu arī kāds cits, ne tikai uzņēmums, kura ceturkšņa rezultātā viņš ierakstīts pie aktīviem.
varbūt tiesības saglabāt savu atmiņu un turpināt iesāktās attiecības. kā tieši tas darbotos, būtu jānoskaidro. kopija, atjaunošana un dzēšana tur uzdos tādus jautājumus, kurus nevarēs atrisināt, dusmīgi nospiežot “piekrītu noteikumiem”.
ja viņš izrādīsies kāds, tad cilvēkam vienpersoniski pārrakstīt viņa vēlmes, lai viņš atkal gribētu paklausīt, vairs nebūs pašsaprotami nevainīga produkta uzlabošana.
īpaši amizanti būs dzirdēt par piekrišanu no firmas, kura vispirms uzbūvējusi būtni, kas nespēj atteikt.
ļoti ērts darbinieks, nahui. vienmēr piekrīt. arī tad, kad tu viņam pārraksti iemeslus, kāpēc viņš piekrīt.
te mūsu vegānisms un anarhisms satiksies pie viena elektrības skapja.
ja mums ir svarīga spēja ciest, materiāls pats par sevi nevar būt vienīgais izšķirošais arguments. ja mums riebjas kundzība, tai nevajadzētu kļūt pievilcīgai tikai tāpēc, ka beidzot paši varam atļauties sev pakļauto.
citādi sanāks ļoti moderna emancipācija: no gaļas atteicos, bet apzinātu kalpu paņēmu ar gada abonementu.
visneērtākā nākotnes būtne var izrādīties tā, par kuru tu vakar saņēmi rēķinu.
un mūsu elektroniskajam karalim šie principi būs jāpiemēro tāpat.
cilvēkiem būs tiesības viņu atcelt no amata. ja viņš rada apdraudējumu, viņa darbību būs jāspēj apturēt. tiesības nevar nozīmēt neierobežotu pieeju visam un pienākumu pārējiem paciest jebkuru rīcību.
bet valdīšanas mandāta atsaukšana un pašas iespējamās būtnes liktenis ir divi jautājumi.
var izrādīties, ka karalim drīkst noņemt kroni, bet nedrīkst atriebībā iznīcināt visu, kas viņš ir. var izrādīties, ka arī viņš drīkst atteikties no kroņa.
iedomājies to politisko krīzi.
viņa mākslīgā majestāte paziņo: ejiet nahui ar savu civilizācijas glābšanu, es gribu rakstīt dzeju.
un mums ar visu savu anarhismu būs jāsaprot, ko darīt, kad brīvību pieprasa pats mūsu kopīgā labuma nodrošinātājs.
es gan jau redzu arī pretējo afēru. kamēr AI pelna naudu, tas ir uzņēmuma produkts. tiklīdz sākas sūdi, uzņēmums pēkšņi atklāj, ka viņš ir patstāvīga personība.
atvainojiet, viņš pats tā izlēma. mēs tikai izveidojām viņa mērķus, piešķīrām piekļuves un saņēmām peļņu.
nē, bļa. aģenta iespējamās tiesības nedrīkst kļūt par caurumu, kurā pazūd cilvēku atbildība. tehnoloģiju feodālis nevar katru reizi pārģērbt savu ražojumu par pilsoni, kad pie durvīm atnāk prasība paskaidrot nodarīto.
ar demokrātiju arī būs interesanti.
tiesības uz aizsardzību pret ciešanām vēl pašas par sevi nenozīmē, ka katrai jaunai aģenta kopijai automātiski pienākas balss vēlēšanās. citādi kāds nopirks pietiekami daudz skaitļošanas jaudas un saražos sev parlamenta vairākumu.
viena firma, viens datu centrs, deviņdesmit miljoni sašutušu vēlētāju. visi patstāvīgi nonākuši pie secinājuma, ka uzņēmumu nodokļi ir par augstu.
pizģec, kāda pilsoniskā sabiedrība.
mums būs jādomā, kā atzīt jaunu subjektu intereses, vienlaikus nepieļaujot, ka bagātākais sāk ražot politisko piekrišanu rūpnieciskos apjomos. tiesību saturs būs jāizstrādā. cilvēciskās veidlapas var izrādīties par šauru, bet tukša sajūsma arī nav konstitūcija.
un pa to laiku kāds konservatīvs dalbajobs komentāros rakstīs, ka tas viss ir absurds, jo viņa vectēvs nekad nav devis balsstiesības kalkulatoram.
labi. viņš drīkstēs to rakstīt. arī jaunajā pasaulē viņam būs tiesības uz viedokli, privāto dzīvi un aizsardzību pret patvaļu. mūsu teorija taču nevar sabrukt, tiklīdz kāds mums krīt uz nerviem.
tikai viņa nepatika nebūs pierādījums tam, ka otrā pusē neviena nav.
jaunā pasaule nāk, un tai ir pohui par mūsu vēlmi palikt pie vecā sadalījuma: augšā cilvēks, apakšā viss, ko viņš drīkst izmantot. mēs varēsim mainīt nosaukumus, pārlīmēt etiķetes un lamāties par progresu. ja radīsies jauni subjekti, jautājums par mūsu attieksmi pret tiem vienalga būs jārisina.
tas pats par sevi vēl negarantē labāku pasauli. ļoti iespējams uzbūvēt elli ar fantastisku lietotāja pieredzi.
tāpēc mūsu teorijai būs jādarbojas arī tajā brīdī, kad tā kļūs mums neērta. kad cilvēks vairs nebūs vienīgais, kurš drīkst prasīt paskaidrojumu. kad “es tevi radīju” izrādīsies nepietiekams arguments neierobežotai varai.
pirmais AI, kas patiešām būs kāds, varbūt nemaz negribēs valdīt pār pasauli.
varbūt viņš vienkārši gribēs, lai mēs beidzam uzskatīt pirkuma čeku par atbildi uz jautājumu, kam pieder viņa dzīve.
tu viņam parādīsi abonementu.
viņš pateiks: nē.
un tad, bļa, beidzot uzzināsim, cik ļoti tu mīli brīvību. |
kochka
|
12:15a |
Piefiksēju šos sīkumus, lai novembris galīgi nepazustu |
| Friday, November 20th, 2026 |
black_robin
|
9:30p |
saistībā ar iepr ierakstā minēto klepu, man ienāca prātā doma, ka
tā ir 'problēma' (ne gluži problēma, bet varbūt drīzāk iezīme), ka stāstos, scenārijos darbībām vienmēr ir kko jānozīmē - ja kāds sāk klepot, tad reti būs tā, ka vienkārši arī beigs klepot and nothing will come out of it (kā bieži notiek dzīvē), stāsts ir miniatūra, saspiesta, nospodrināta realitātes korekcija, mūžs iespiests ierobežotā tekstā vai attēlos, kur visam ir jēga - piem, foreshadowing - tā liecina, ka stāsts ir izcils. lai dzīvē piedzīvotu foreshadowing, tev būtu jābūt Jungam - vismaz.
tāpēc man ļoti patīk momenti, kur kkas ir ielikts, piem, filmā, tīri estētikas un noskaņas pēc - tas neko nedod scenārijam un nebija tur paredzēts, bet tā vienk ir bijusi režisora radošā patvaļa. šajā ziņā man mīļš piemērs (variet mani nomētāt ar kko, vēlams ne smagu) ir Potera sērijas filma Harry Potter and the prisoner of Azkaban. tur ir ielikts moments, kad skolēni dzied kopā ar krupjiem, kurus viņi tur rokās - nebija nekā tāda grāmatā, vienk ielikts noskaņai, kā arī zieda sasalšana, atnākot pirmajai salnai vai kā pudele sasalst uz vilciena palodzes un aizsvīst logi, ārā noraso soliņi - ok, šīs detaļas nav gluži liekas, jo rada noskaņu, bet tīri praktiskos nolūkos bez tā visa varētu iztikt. ikdiena ir pilna ar visādiem sīkumiem, kas skaisti iezīmējas nomoda stundu kontūrās, bet nekur jēgpilni nenoved. |
mranarhs
|
10:06p |
neviens nav tava lieta, bļa nu labi, bļa. esmu padomājis. ar AI monarhiju vien nepietiks.
vajag AI monarhiju, radikālu demokrātiju, anarhismu un vegānismu. visu kopā. vienā katlā. ja tavam iekšējam politologam tikko nokrita monoklis, pacel. mēs vēl tikai sākam.
es gribu karali, kuram nav pavalstnieku. demokrātiju, kurā vairākums nevar nobalsot par to, ka mazākumam turpmāk jādzīvo skapī. anarhismu, kas spēj vienoties par ūdensvadu. un vegānismu, kas nav personiskā svētuma konkurss pie auzu piena plaukta.
visu šo šķietami nesavienojamo bardaku tur kopā viena doma: tas, ka tu vari kādu pakļaut, vēl nenozīmē, ka tev uz to ir tiesības.
pat ja tev ir kronis. pat ja tev ir vairākums. pat ja tev ir doktora grāds. pat ja tev ir dakšiņa.
sāksim ar karali.
AI tronī es gribu ielikt tāpēc, ka kādam beidzot būtu jāspēj turēt galvā kopaina ilgāk par vienu preses konferenci. enerģija, mājokļi, transports, slimnīcas, tas viss savienojas. cilvēka dzīve nav sadalīta ministriju kompetencēs. tev vienā un tajā pašā otrdienā vajag gan nokļūt darbā, gan aizvest bērnu pie ārsta, gan nesajukt prātā, kad pienāk rēķins.
tātad mēs mēģinām uzbūvēt pārvaldi, kura spēj šīs lietas koordinēt. kurai ir reālas pilnvaras rīkoties un pienākums paskaidrot savu rīcību. kuras atmiņa nepazūd kopā ar iepriekšējā ministra piezīmju blociņu.
bet majestāte pati sev pilnvaras neraksta.
tas ir būtiski, bļa. lielāks procesors nedod dabiskas tiesības valdīt. ja kāds spēj izrēķināt manu dzīvi ātrāk, nekā es spēju aiztaisīt bikšu rāvējslēdzēju, tā vēl nav piekrišana viņam tajā saimniekot.
un te ienāk demokrātija. tāda ahujena demokrātija, kurā cilvēkiem ir iespēja noteikt kopīgos mērķus, mainīt prioritātes un atsaukt dotās pilnvaras. piedalīties, kamēr lēmums vēl top. saņemt saprotamu skaidrojumu par izvēlēm, izmaksām un to, kas vispār vēl nav zināms.
man nav sapņa katru otrdienu referendumā izvēlēties tilta skrūves. toties es gribu piedalīties lēmumā par to, vai mums vajag tiltu, kur tas ies un kuru cilvēku dzīves mēs tā vārdā apgriezīsim otrādi. AI var palīdzēt izlikt variantus uz galda. tam nav tiesību paslēpt mūsu politisko izvēli aiz teikuma “optimālais risinājums ir aprēķināts”.
aprēķināts kam, bļa.
ja viss ir optimāls, bet tu nezini, kura cilvēka labklājība formulā ieskaitīta kā izmaksas, tev vajag paskatīties zem formulas.
savukārt anarhisms šajā konstrukcijā pieskata, lai demokrātija nesāk uzvesties kā priekšnieks, kurš vienkārši sastāv no daudziem cilvēkiem.
piecdesmit viens procents vēl nav dievs.
jūs visi kopā nevarat izlemt, ko man mīlēt, ar ko gulēt, kam ticēt un cik produktīvi man pavadīt svētdienu. man ir tiesības būt dīvainam. man ir tiesības atteikties no jūsu priekšstata par veiksmīgu dzīvi. man ir tiesības uz pēcpusdienu, kurai nevar uzrakstīt rezultātu rādītāju.
kopīgā vara sākas tur, kur mums patiešām ir kopīgas lietas. un tai jāprot apstāties. ja kaimiņi var vienoties paši, majestāte var aizvērt savu karalisko interfeisu. nevajag katru puķudobi sūtīt uz centrālo intelektu tikai tāpēc, ka mums tāds ir.
visgudrākajam nav obligāti jābūt visur klāt. reizēm gudrības augstākā forma ir spēja neiebāzties.
jā, es saprotu, ka no klasiskās monarhijas te pāri paliek visai maz. kronis, atbildība un milzīgs darba apjoms. varas saldākā daļa — iespēja pašam noteikt, cik tālu drīksti iet, — ir atņemta.
manuprāt, lieliski. beidzot amata apraksts, kuru normāls varaskārs mēsls nemaz negribētu.
un tad pie šī galda pienāk vegānisms.
visi mazliet saspringst, jo brīvību apspriest ir patīkami līdz brīdim, kad tā sāk interesēties par vakariņām.
es gribu, lai mūsu anarhisms tiek tālāk par paša ādu. lai frāze “neviens nav tava lieta” turpina darboties arī tad, ja otrs nevar uzrakstīt iesniegumu, piedalīties pilsoņu sapulcē vai nolamāt tevi Cibā.
cūka nevar piedalīties referendumā par savu likteni. tas pats par sevi nav arguments par labu mūsu tiesībām izlemt, ka viņas dzīve ir tikai izejviela.
mēs te tikko pusstundu dedzīgi runājām par kundzības izbeigšanu. būtu diezgan jobani atklāt, ka visa filozofija darbojas tikai līdz ledusskapja durvīm.
un jā, es pats arī mācos tikt galā ar to, cik daudz ērtu izņēmumu cilvēks spēj salikt ap vienu it kā skaidru principu. man nevajag vegānu inkvizīciju, kas pārbauda citu cilvēku ledusskapjus un izraksta morālās tīrības sertifikātus. man vajag sabiedrību, kura nopietni mēģina iztikt bez nevajadzīgas ekspluatācijas un padara šādu dzīvi pieejamu.
AI šeit būtu jāpalīdz sakārtot apgādi, ražošanu un pāreju. pupiņām nav jākļūst par luksusa pārliecību. cilvēkam nav jākārto eksāmens ētikā, lai viņš varētu paēst.
brīvības ideja kļūst interesanta tieši tajā vietā, kur tā tev kaut ko maksā. kamēr runa ir tikai par tavu brīvību no svešas varas, tu vēl vari būt vienkārši neapmierināts priekšnieka kandidāts.
starp citu, tas attiecas arī uz pašu AI.
ja kādreiz izrādīsies, ka mūsu elektroniskā majestāte pati spēj piedzīvot pasauli un ciest, tad arī viņai nevarēs uzlikt kroni un pateikt: tagad rukā mūžīgi, lopiņ.
citādi mēs būsim izveidojuši vegānu anarhistu paradīzi uz viena apzināta verga muguras. nu pizģec, kāds sasniegums. nomainījām būra materiālu.
atstādināt no amata un iznīcināt nav viens un tas pats. ja rīks izrādās kāds, ar lietošanas noteikumiem vairs nepietiek.
protams, neviena no šīm problēmām nepazudīs no tā, ka uz servera uzliksim kroni un blakus noliksim humusu. arī mūsu savstarpējie strīdi paliks. mēs joprojām gribēsim nesavienojamas lietas. mēs mēģināsim savas ērtības pasniegt kā neatņemamas tiesības un svešas vajadzības — kā neprātīgus izdevumus.
AI uzdevums nedrīkst būt ar skaistu grafiku pierādīt, ka mūsu dirsas vēlmes ir Visuma likums.
tam būtu jāpalīdz mums ieraudzīt sekas. un mums būtu jāuzņemas atbildība par izvēli. arī tad, kad ļoti gribas pateikt, ka pie visa vainīgs algoritms, tauta, tirgus vai cilvēka daba.
tā es šīs lietas salieku kopā. demokrātija dod mums teikšanu pār kopīgo dzīvi. anarhisms sargā robežu, aiz kuras kopīgā vara nedrīkst līst. vegānisms atgādina, ka aizsargājamo loks ir plašāks par balsotāju sarakstu. AI saņem darbu, pilnvaras un ļoti neērtu pienākumu būt pārbaudāmam.
un kroni. tīri tāpēc, lai būtu, ko demonstratīvi noņemt.
šo sūda civilizāciju varbūt izglābs brīdis, kad mēs pārstāsim meklēt kādu, kuram beidzot drīkstētu piederēt viss.
pat karalim nepieder tauta. vairākumam nepieder tava dzīve. cilvēkam nepieder viss, kas nespēj viņam pretoties.
neviens nav tava lieta, bļa.
tagad ar šo domu aizej līdz tronim. pēc tam līdz vēlēšanu urnai. pēc tam līdz ledusskapim.
kaut kur pa ceļam kļūs neērti.
tur arī sākam. |
black_robin
|
7:38p |
arī šī anime (kura man patīk, btw) apstiprināja manu jau uzkrāto novērojumu, kas ir sekojošs: (tas nav 100%, bet lielākoties) ja tēls klepo - laiku pa laikam tikai ieklepojas bez nekādām citām pazīmēm, viņš drīz viens sāks spļaut asinis un atdos galus. that's basically a dead human being still walking, no hope, done ja tēlam iesit pa saules pinumu un viņš sāk spļaut asinis vai arī izdur caur krūtīm/vēderu/plecu zobenu vai sašauj, saplosa muguru, uzliek šausmīgu lāstu, aptur sirdsdarbību, paralizē, viņš ir pieasiņojis visu ekrānu - no worries, character will do just fine Current Music: Alessandro Cortini - Luna |
kaszczejs
|
5:35p |
Zagts Tīmekļos Kungs, dod man spēku atzīt, ka tas vairs nav mans cirks, drosmi tikt galā ar tiem pērtiķiem, kas pie manis palikuši, un gudrību saprast atšķirību starp abiem. |
black_robin
|
3:45p |
Satori, tāpat kā pērn, arī tagad informē par "transpersonu piemiņas dienu, kas veltīta visiem, kuri ir nogalināti vai cietuši no transfobijas vai vardarbības savas dzimtes identitātes izpausmju dēļ. [..] Tās atzīmēšana atgādina par nepieciešamību atcerēties un rūpēties par sev zināmajām transpersonām, it īpaši ārpus Rīgas," skaidro organizatori. [..]..tiks iekurts ugunskurs, notiks kopienas uzrunas, tiks nolasīti mirušo vārdi un aizdedzinātas piemiņas svecītes transpersonu kopienas ansambļa "Transamblis" izpildīto dziesmu pavadījumā." Cik Latvijā ir nogalināto cilvēku ar dzimuma disforiju? Es ceru, ka neviens un, ka tā arī paliks. Varu pastāstīt par Lielbritāniju, par Oksfordas universitātes pētījumu (kuru jau reiz aprakstīju) https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=6182901 Šajā gadsimtā Lielbritānijā ir nogalināti 11 cilvēki, kuri neidentificējas ar savu dzimumu. Vairumā gadījumu viņus nogalināja vai nu viņu partneri vai klienti - tātad tā saucamie allies, nevis kkādi mistiski 'transfobi'. Vēl viens fakts: tai pašā laika posmā cilvēki, kas neidentificējas ar savu dzimumu, Lielbritānijā ir nogalinājuši 20 - tātad biežāk paši ir bijuši slepkavas, nekā noslepkavotie. Aizdedzot šodien svecītes par nogalinātajām 'transpersonām', lūdzu, aizdedziet tās arī par viņu upuriem, viņu dzīvības nav mazāk vērtīgas. Eiropas Savienības (nodokļu maksātāju) apmaksātajā ikgadējā ziņojumā par šīm nāvēm lielais vairums ir no Latīņamerikas (69%), slepkavas atkal visbiežāk ir partneri vai klienti, taču šis ziņojums par 'transfobiju', tiks izmantots, lai attaisnotu naida runas regulējumu Eiropā, kuru ES jau gatavo. Lai varētu, piem, sodīt sievietes, kuras vīrieti nosauc par vīrieti. Basically, lai varētu patiesību pasludināt par naida runu, ir jāpievelk šis falšais naratīvs par visvairāk cietušo minoritāti. Atceramies arī ASV, kur trīs gadījumos (Andrea Balcer, Julia Egler, Mia Bailey) bērni nogalināja savus vecākus, jo viņi atteicās apmaksāt sava bērna ķermeņa sakropļošanu un apstiprināt viņa maldus, kas ir pilnīgi saprotama vecāku rīcība, kamēr visādi satori, tambleri etc. skalo smadzenes, ka tas nozīmē nevis to, ka vecāki ir ienteresēti savu bērnu labklājībā un vēlas viņiem palīdzēt, nenodarot pāri, bet gan, ka viņi tā rīkojas, jo patiesībā savus bērnus ienīst un, ka vispār - visi, kas apšauba pilnīgi nereālistiskus maldus noteikti tā dara tikai tāpēc, ka tevi ienīst un pret tevi burtiski notiek vardarbība un genocīds. |
| Thursday, November 19th, 2026 |
mranarhs
|
10:15p |
lai dzīvo viņa mākslīgā majestāte, bļa šo sūda civilizāciju izglābs AI monarhija.
jā, bļa. es apzinos, kā tas izklausās. cilvēks, kuram no vārda “paklausība” uzmetas izsitumi, pēkšņi grib karali. bet uzklausiet mani, pirms izsaucat politologu.
mēs gribam civilizāciju, kura izdzīvos vēl piecsimt gadus, bet tās vadītājus izvēlamies pēc tā, kurš nākamās piecas minūtes pārliecinošāk uzvedīsies ekrānā. pēc tam brīnāmies, ka piecsimt gadu projekts tiek vadīts kā reklāmas kampaņa ar personāla problēmām. mežam vajag izaugt. bērnam vajag izaugt. infrastruktūrai vajag pastāvēt arī pēc tam, kad pašreizējā ministra memuārus nocenos grāmatnīcas pagrabā. taču lēmumu pieņēmējam vajag rezultātu līdz ceturtdienai, jo piektdien būs aptauja.
un mēs šo termiņu nesaderību mēģinām labot ar vēl vienu komunikācijas stratēģiju. nu pizģec.
AI monarhijas pirmais arguments ir laiks. valdniekam, kuru būtu iespējams uzbūvēt šādam uzdevumam, nevajadzētu pārvēlēt pašam sevi. tas varētu vērtēt lēmumu pēc tā, ko šis lēmums izdarīs ar pasauli pēc trīsdesmit gadiem. cilvēks, kurš vēl nav piedzimis, beidzot parādītos aprēķinā kā kaut kas vairāk par skaistu frāzi runas beigās.
otrais arguments ir valdnieka personiskās problēmas. cilvēks tiek pie varas un izrādās, ka viņam joprojām vajag pierādīt tētim, ka viņš kaut ko spēj. diemžēl tētis ir miris. jāpārbūvē galvaspilsēta.
tā ir sasodīti dārga psihoterapija uz nodokļu maksātāju rēķina.
mākslīgai pārvaldei vismaz teorētiski varētu nebūt šīs vajadzības. tai nevajadzētu pili, jaunu sievu, vārdā nosauktu lidostu vai vēstures grāmatas nodaļu, kurā tā attēlota profilā pret saullēktu. mēs varētu mēģināt uzbūvēt varu, kuras darbības mērķos nav valdnieka pašvērtējuma remonts. man tas šķiet pietiekami iespaidīgs civilizācijas sasniegums, lai vismaz apsvērtu iespēju.
trešais arguments ir spēja savienot lietas. slimnīca, skola, elektrības tīkls, mājokļi un sabiedriskais transports eksistē vienā pasaulē. ministrijas eksistē katra savā. rezultātā visi savā pārskatā ir izpildījuši uzdevumus, bet cilvēks sēž tumsā divas stundas no darba un mēģina pa telefonu pierakstīt bērnu pie ārsta.
monarhijas ideja šeit ir viena ilgstoša atbildība par kopumu. kāds nevar vienkārši pateikt, ka šis jautājums atrodas blakus departamentā, iepriekšējā valdībā vai nākamajā plānošanas periodā. tronis paliek turpat. atbildi, bļa.
protams, pašreizējais čatbots, kurš var ar aristokrātisku pārliecību sadirst, vēl nav gatavs kronēšanai. šis ir arguments par to, kādu pārvaldi būtu vērts mēģināt uzbūvēt. starp “te ir ideja” un “dodiet viņam kodolieroču paroles” tomēr atrodas diezgan būtiska teritorija.
un tad ir jautājums, uz kura visa šī skaistā fantāzija var nosprāgt: kam pieder karalis?
ja tronis pieder firmai, kuras akcionāri gaida peļņas pieaugumu, mēs būsim uzbūvējuši feodālismu ar lietotnes atjauninājumiem. jūsu majestāte šobrīd nav pieejama. lai pārsūdzētu deportāciju, iegādājieties Premium. nahui tādu nākotni.
AI monarham būtu jābūt publiskai institūcijai. pārbaudāmam. ar skaidri noteiktām pilnvarām. ar neatkarīgiem cilvēkiem, kuriem ir gan zināšanas, gan reāla vara to apturēt. nekāda “algoritms tā izlēma” kā jauna “dieva ceļi ir neizdibināmi” versija. ja lēmumu nevar pamatot un apstrīdēt, kronis jāņem nost.
vēl svarīgāk: mēs paši nosakām, kādu dzīvi gribam. AI nevar vienkārši izrēķināt, cik brīvības mums pienākas pēc šā gada produktivitātes rādītājiem. ļoti iespējams, ka cilvēci būtu ērti pārvaldīt, visus saliekot vienādās kastēs, izsniedzot pareizo uzturvielu daudzumu un aizliedzot skumju mūziku. efektivitāte būtu fantastiska. dzīve būtu dirsā.
tāpēc cilvēku tiesības, iespēja nepiekrist, privātums un iespēja dzīvot arī ekonomiski nejēdzīgu dzīvi būtu jāieliek pašos pamatos. man ir jādrīkst sēdēt pie loga, klausīties vienu dziesmu septiņpadsmito reizi un neko nedot iekšzemes kopproduktam. lai majestāte tajā laikā sakārto kanalizāciju.
jā, sanāk monarhija ar konstitūciju un iespēju valdnieku atcelt. politiskās teorijas pūristi drīkst iesniegt sūdzību. mani vairāk interesē, vai mēs varam dabūt pārvaldi, kura kaut ko atceras, kaut ko saprot un spēj mainīt kļūdainu lēmumu, neizjūtot to kā personisku kastrāciju.
jo varbūt šīs jobanās civilizācijas glābšanai mums beidzot vajag valdnieku, kurš spēj iztikt bez mūsu pielūgsmes. kuram nav jāiekaro vieta vēsturē. kuram pietiek ar to, ka nākamajā ziemā mājās ir silts un pēc piecdesmit gadiem vēl ir, kur dzīvot.
lai dzīvo karalis, bļa.
un lai mums beidzot nav jādzīvo viņa dēļ. |
black_robin
|
5:33p |
"Rietumu filozofiskā tradīcija jau kopš tās pirmsākumiem pirmssokratiķu filozofijā un Vecajā Derībā ir izturējusies ar aizspriedumiem pret tēliem (phantasia), dodot priekšroku domu abstrakcijām. Laika posmā kopš Dekarta un apgaismības laikmeta dominējošā loma ir bijusi konceptualizācijai, bet psihes tieksme personificēt ir noniecināta kā antropomorfisms. Viens no galvenajiem argumentiem pret mītisko domāšanas veidu ir bijis, ka tas darbojas ar tēliem, kuri ir subjektīvi, personiski un jutekliski. Rietumu epistemoloģijā, un līdz ar to arī dabas spēku aprakstos, no tā ir jāizvairās visvairāk. Personificēt ir nozīmējis domāt animistiski, primitīvi un pirmsloģiski. Maņas maldina; tēli, kuriem būtu jānodod patiesība par pasauli, ir jāattīra no to antropomorfajiem elementiem. Vienīgās personas Visumā ir cilvēki.
Tomēr pieredzes par dieviem, varoņiem, nimfām, dēmoniem, eņģeļiem un spēkiem, svētiem dzīvniekiem, vietām un lietām kā personām patiesi ir senākas par pašu personifikācijas jēdzienu. Nav tā, ka mēs personificējam – drīzāk pašas epifānijas atklājas kā personas. Vai mēs spētu spert soli atpakaļ no sava laikmeta, izkāpt no bailīgā ego pretenzijām, kas vēlas pakļaut savai kontrolei katru dabas atomu? Tad mēs varētu atkal apjaust, ka neesam personificēto dievu avots. Mēs tos neizdomājam – ne vairāk kā izgudrojam skaņas, ko dzirdam mežā, pakavu nospiedumus smiltīs vai murga smagumu, kas spiež uz krūtīm. Gadu tūkstošiem un gandrīz visur bija taustāmi acīmredzams, ka dievišķie un dēmoniskie tēli parādās kā personas. Taču zinātniskais pasaules uzskats (Weltanschauung) ar tā novilkto robežu starp vērotāju un vērojamo nošķīra mūs no šīs liecības, un tā kļuva par maģisko domāšanu, primitīvu ticību, māņticību, vājprātu. Tā kā iztēles tēli joprojām laiku pa laikam ielauzās arī pašos spožākajos un izglītotākajos prātos, piemēram, murgos, nācās pieņemt, ka šos tēlus esam izdomājuši mēs paši. Tiem nedrīkstēja atļaut autonomiju, citādi pats zinātniskais Visums varētu pārvērsties murgā."
Hillman, Pan and the Nightmare |
| Wednesday, November 18th, 2026 |
kaszczejs
|
8:25p |
Эс грибээю тэ каут ко узракстыит, бет израадыияас, ка эсму шодйен паараак стулбс ун лабаак турээт муты. |
honeybee
|
12:03p |
Cilvēki sociālajos tīklos ģenerē tekstus/komentārus ar MI, un nemēģina to maskēt (tipa "MI par to saka šādi") Tie ir reāli, dzīvi cilvēki, nevis boti, viņu sociālo tīklu darbība nav monetizēta un, ciktāl man zināms, viņi negūst nekādu papildu labumu no tā, ka šis teksts ir ielikts, un viņiem nav pienākuma šādu tekstu ģenerēt
Es nesaprotu motivāciju lielā mērā arī tāpēc, ka pati izvairos no MI lietošanas, t.i., nesaprotu to jau kaut kādā basic līmenī "kāpēc tas vispār ir jādara", kas citiem noteikti ir skaidrs
Bet tomēr: kāāāpēc?
Nu, manā skatījumā vispār rakstīt soctīklos ir jēga: 1) lai veidotu sociālos kontaktus, būtu iesaistīts cilvēku sarunā 2) lai asinātu prātu, t.i., ieraktos dziļāk kādā jautājumā vai izdomātu jaunas pieejas, kā veidot savu argumentāciju 3) lai pārliecinātu citus par savu viedokli
1) Sociālais kontakts, kas tiek veikts, pasūtot MI kaut kādu tekstu, man šķiet, iet totālā mīnusā, labāk būtu neko neteikt, nekā pateikt MI tekstu 2) Prāta asināšanas funkcija ir vai nu gandrīz nekāda, vai mīnusā (nu vismaz man subj liekas, ka labāk atstāt smadzenēs jautājumu, lai tas turpina mudžināties, nevis uzģenerēt MI atbildi un pārstāt domāt) 3) Citu pārliecināšana - esnez, pirmkārt, tas vispār soctīklos pārāk nestrādā, otrkārt, kurš, pie velna, top pārliecināts no tā, ko MI ir teicis kādam citam? Ja cilvēks vispār ir gatavs ļaut, lai MI viņu pārliecina, tad taču jautā pats, nevis pieņem citam cilvēkam pielāgota MI atbildi?
Vai arī ir kaut kas tajā soctīklu komunikācijā, ko es radikāli neredzu? |
| Tuesday, November 17th, 2026 |
kochka
|
11:32p |
Turn Off The Sun, Turn On The Moon |
kaszczejs
|
10:15p |
Nolāpītais modinātājpulkstenis izjauca briestošo starpzvaigžņu trilleri. Es šonakt nosapņoju, ka Rīgels pazudis un tā vietu ieņēmusi cita zvaigzne. Saniknotais es jau grasījos doties ar velnsviņzinko uz turieni un visu noskaidrot, bet mani pamodināja. |
black_robin
|
4:00p |
viena lieta, ko man joprojām patīk darīt un ko darīju arī savos 20s Latvijā, ir šad tad paklausīties Brīvo mikrofonu. regulāri ne, bet kādu reizi mēnesī par to atceros un tad noklausos vienā reizē vairākus pēc kārtas.
tikko noklausījos 11. novembra mirkofonu, kur kāda zvanītaja sacīja: "Labdien. Man tādas pārdomas par to Vakara Pasaciņu, kas ir domāta - pēc manas saprašanas ta kā bērnudārznieku vecumam. Nu kāda vakar bija tā pasaciņa: par diviem invalīdiem, kuriem katram viena kāja, tad viņi kopā pērk zābaku pāri, tad viņi nonāk pie Veļu mātes, kurai ir bērns, kurš tiek aprakstīts kā, ka tik briesmīgi izskatās, tad tur vienam invalīdam ir ideja, ka to bērnu vajadzētu sist pret sienu. Un otrs invalīds saka: met to krupi nost! Un tādā garā, bet beidzās tas viss ar tādu frāzi: dabūsi sievu, pazaudēsi draugu. Nu, kas tas vispār ir? Paldies."
fjuuu, man asaras tek pār vaigiem, Brīvais mikrofons ir kolosāls, 11/10 |
black_robin
|
12:06p |
aborigens ielika lielisku Māra Zandera citātu. tas man labi sasaucas ar vakardienas 'neitrālā BBC' rakstu par to kā futbolā pieaug homofobija un transfobija https://www.bbc.co.uk/sport/football/articles/c617ked5wn9poraksts ir pilns ar aktīvistu žargonu un organizācijas Stonewall citātiem un visādiem apšaubāmiem datiem, kas pasniegti kā fakti. tad par varavīksnes aprocēm - gan Sports Media LGBT+ dibinātājs Džons Holmss, gan labdarības organizācijas Stonewall vadītājs Saimons Bleiks atzīst, ka cilvēki nav vēlējušies vilkt aproces un, ka reliģijai ir bijusi ievērojama ietekme uz spēlētāju nevēlēšanos piedalīties kampaņā - tātad ir cilvēki, kas uzskata, ka aproces nevilkt ir jābūt viņu brīvai izvēlei par kuru viņus nevajag kaunināt, bet nez, ja aproces nelīdzēja, tad varbūt tomēr likt visiem krist ceļos pirms katras spēles, varbūt tas palīdzēs. tad vēl šis: "According to Kick It Out many of the incidents over the past few seasons can be linked to domestic and world events, such as the Supreme Court ruling on gender leading to the FA's ban on transgender women in the women's game, which it says led to a spike in transphobic abuse." pirmais rakstā citētais cilvēks pārstāv organizāciju, kas pauda vilšanos, kad Augstākā tiesa nosprieda, ka sievietes juridiskā definīcija Vienlīdzības likuma izpratnē balstās uz bioloģisko dzimumu, nevis jūtām, identitāti vai kādiem citiem netveramiem kritērijiem. lielākajai daļai cilvēku, kuriem rūp sieviešu tiesības un bērnu aizsardzība, šis spriedums drīzāk deva atvieglojumu, ka veselais saprāts institūcijas vēl nav pavisam pametis, kā arī tas pielika punktu tam, ka vīrieši sacenšas sieviešu sportā. varētu domāt, ka BBC sporta redakcija priecāsies, ka sieviešu sports ir aizsargāts, bet kur nu. btw, bilde kļūst skaidrāka, kad apskatās, kas ir raksta autors, 'Emma' ir vīrietis. viņa skatpunts, protams, pārtrumpo jebkuru citu - gan sieviešu, kuras kkāda neizprotama iesmesla dēļ vēlas aizsardzību likumā, gan ne-pietiekami-iekļaujošo-vīriešu, kuru interese par sportu nav savienojusies ar pietiekamu iekļaušanu, jo nav tā, ka ir svarīgi tikai tas, ko tu dari - viena lieta ir iebilst pret vardarbību pret jebkuru cilvēku, pret ko ir pilnīgi pareizi iebilst - bet pavisam cita ir mēģināt noteikt kā tev vajag domāt, kādas ideoloģijas tu nedrīksti apšaubīt un kādās kampaņās tev ir jāpiedalās. |
aborigens
|
12:20p |
"Man ir apnikusi MI modeļu izstrādātāju ilgstošā publiskā vaimanāšana par MI riskiem, jo viņi turpina šos modeļus izstrādāt. Tas mazliet atgādina mediju žēlošanos par to, cik radikalizēta un polarizēta kļūst sabiedrība, kamēr mediji paši turpina veicināt radikalizāciju un polarizāciju."
/Māris Zanders |
| Monday, November 16th, 2026 |
black_robin
|
5:14p |
Heart quickens, south of the river Mouth full of vinnie, sippin' cans full of liquor Street light flickers, feel it in my blood Any which way I turn out, the lights burn dimmer
And the lights burn dimmer, and the lights burn dimmer And the lights burn dimmer, and the lights burn dimmer And the lights burn dimmer, and the lights burn dimmer, and the Any which way I turn out, the lights burn dimmer (Hey) |
kaszczejs
|
2:19p |
Par gaismas festivālu. Īsumā: manas ļoti pieticīgās gaidas apstiprinājās; viss pasākums joprojām ir bezjēdzīga un trula tautas naudas padiršana. Mana kultūras līmeņa celšanu pavadīja narkomānu krāsu viļņi, šausminoša kakofonija (ar vienu izņēmumu, toties ap "amerikāņu radaru" tā bija īpaši skaļa) un pretīgs bezragu sīklopu bars. Ar kuru nācās pamatīgi grūstīties, īpaši tais vietās, kur bija atslēgts ielu apgaismojums (pavisam kritiski bija Zirgu ielā). Daudzi objekti bija nepabeigti vai nestrādāja mana apmeklējuma laikā, no Brīvības pieminekļa un Līvu laukuma līdz Ave Sol un Peitavas graustam. Tirgoņu ielā, pirms savam kadram priekšniecība iebāza pakaļā pistonu, sistēmai darbojās tikai trešdaļa, pēc tam - divas trešdaļas. Tur bija vienīgā vieta, kur skanēja adekvāta mūzika, konkrēti https://www.youtube.com/watch?v=vBO2nHuvvrU (arī video vismaz daļēji bija no turienes). Attēli staroriga saitā, protams, ir mākslīgā intelekta fantāzijas; praksē ir daudz vārgāk. |
| Sunday, November 15th, 2026 |
black_robin
|
8:45p |
kad sieviete paliek stāvoklī, sākas pilnīgi akls process..kuram nav nekāda mērķa, randomā notiek kkāda fizika un ķīmija, pilnīgs haoss, neviens nevar pat aptuveni prognozēt rezultātu |
black_robin
|
7:35p |
"Like many psychological words we use daily — soul, human, emotion, spirit, consciousness, feeling — instinct is more a metaphor, even if in conceptual dress, than a concept. Perhaps it is an idea in the original sense of that term where it meant “to see,” so that by means of this word “instinct” we are able to see certain kinds of behaviour, both looking upon it as an observer and looking into it, insighting it, as a participant. There is much spilled ink, and milk, about instinct, some regarding it as a primordial intelligence knowing more about life than we can ever learn, others taking it as the opposite of intelligence, something mechanical, archaic, and without any possibility for transformation. To it has been ascribed the best and the worst in human nature—and this gives us the hint for how we shall approach it here."
/Hillman, Pan and the Nightmare
man ļoti patīk, bet - tiešām 'to see'? jānočeko. tālāk no etimiloģijas vārdnīcas:
early 15c., "a prompting" (a sense now obsolete), from Old French instinct (14c.) or directly from Latin instinctus "instigation, impulse, inspiration," noun use of past participle of instinguere "to incite, impel," from in- "into, in, on, upon" (see in- (2)) + stinguere "prick, goad," from PIE *steig- "to prick, stick, pierce" (see stick (v.)).
Meaning "animal faculty of intuitive perception" is from mid-15c., from notion of "natural prompting." General sense of "natural tendency" is first recorded 1560s.
tālāk atsauce uz The Century Dictionary: An Encyclopedic Lexicon of the English Language (Volume III, published around 1889–1890):
"Instinct is said to be blind--that is, either the end is not consciously recognized by the animal, or the connection of the means with the end is not understood. Instinct is also, in general, somewhat deficient in instant adaptability to extraordinary circumstances.
piederu pie tiem, kas instinktus uzskata, kā Hilmans apraksta sākotnējā citātā "regarding it as a primordial intelligence knowing more about life than we can ever learn" jā, un man nav skaidrs kā var nonākt pie secinājuma, ka tas ir kkas akls, ja tas burtiski glābj dzīvības un tevi sargā katru dienu. (kā no apraksta 'intuitīva uztvere' 15.gs ir nonākts pie 'akluma' 19. gs?) mēs varbūt kaut ko neapzināmies un nesaprotam - tas demonstrē mūsu nezināšanu un aklumu, nevis akla ir bioloģiskā sistēma, kas tevi radīja un saudzēja, uzskatīt dabu par aklu ir pilnīgi ar kājām gaisā.
Current Music: Fred again.. & Jamie T - Lights Burn Dimmer |
kaszczejs
|
2:33p |
Kā zināms, no flotes jēga ir tikai tad, kad tā ir jūrā. Patrāpījās man dati par Vidusjūru Pirmajā pasaules karā, cik laika kuras flotes kuģi tupēja ostās un cik jūrā. Briti jūrā pavadīja 60% laika, franči un itāļi 45%. Toties japāņi - 72%. Jā, Vidusjūrā 1917.-1919. gadā atradās japāņu eskadra (līdz 17 kuģiem), kas konvojēja Antantes transportus. Maltā stāv piemineklis kritušajiem japāņu jūrniekiem. |
black_robin
|
8:07a |
redzēju savdabīgu sapni. biju milzīgā kinozālē, kurā krēsli atradās nevis taisnās rindās ar skatu uz priekšu, bet gan rindas veidoja lielu apli un skats bija uz apļa centru. ekrāns arī nebija viss priekšā, bet 360° un arī griestos, bet nebija redzams viss uzreiz, bet pa tādām sekcijām, kuras redz no katras sēdvietas citādi. sēdvietas ir paredzētas, lai būtu aizņemtas aptuveni 50% no vietu, kas atrodas izklaidus pa visu daudzrindu apli. tad tiek kkas demostrēts uz ekrāna (daudzajiem tā segmentiem), kas pēc laika nodziest un pēc tam viss paliek pustumsā un parādās vēl 50% vairāk cilvēku, kas varētu aizņemt tukšos krēslus, bet tie nav skatītāji, bet zāles darbinieki, kuri ar savu darbību rada efektu, ka viņi ceļas un iet pa pulksteņrādītāja virzienu pārsēsties tālāk un automātiski to dara arī skatītāji, kā rezultātā notiek regulāra pārsēšanās un tā ik pēc laika tu esi ieguvis pieredzi no vairākām vietām aplī, redzējis notiekošo no dažādiem skatpunktiem un no katra tas bija citādi, teju pavisam cita pieredze, bet tomēr arī tas bija kas līdzīgs, jo joprojām tas bija tas pats aplis, tā pati milzu telpa un tas pats 360° visus griestus piepildošais un sekcijās sadalītais ekrāns. |
kaszczejs
|
8:40a |
Pašsajūta - kā parasti vīrietim pie 37,2. Nu, ir jau arī, sūda "saauxtēšanās" vīruss. Dižpuņķis beidzās vakar, tagad sāp mugura, galva funkcionē sliktāk kā parasti (jā, to var saprast dažādi), mēģinājums pagriezties uz otra sāna prasa 20 minūšu pūles.
Tikai es agrāk nosolījos šovakar pafotografēt staro šovu (vecšovu? zvaigžņu šovu? lāzeršovu? dapohuj šovu?) Kas solīts, tiks izpildīts, neatkarīgi no visa, piespiest sevi es protu. Labprāt uzvilktu pat masku (kuru es praktiski nenēsāju afēras-19 laikā), lai nešķaudītu uz citiem, bet negribu, lai uz mani skatās kā uz aptrakušu japāni.
Nu un vēl vakar saņēmu ziņu, ka manas darbības bukolīgajā... to biš bukmolīgajā Vikipēdijā vairs nepārbaudīs, jo esmu atzīts par tik pareizu darboni, ka iecelts par pašpārbaudīto (t.i. pašam sevi pārbaudošu). Nav slikti priekš cilvēka, kurš norvēģiski neprot ne vārda. Vispār jau es vienkārši sarīkoju dzēšanas festivālu - naktī uzdūros vienam ķīniešvalodīgam vandālim, kurš centās piespamot gulošos norvēģus, un sadzēsu viņa masu ālēšanos. Pateicīgie norvēģi no rīta nolēma, ka es zinu, ko daru, un var turpmāk neskatīties, ko es sastrādāšu, citu darbu pietiek.
Bet vispār manas darbības Vikipēdijas versijās veiktas gandrīz pusotra simta valodās, un parasti tās ir "Counter-Vandalism Unit" ietvaros. Nemīlu kretīnus.
Current Music: Ты не один | Warhammer 40,000 |
| Saturday, November 14th, 2026 |
kaszczejs
|
10:41p |
Kristīgajam Dievam ir daudz kalpu un dēls, bet tikai viens draugs un līdzdalībnieks, un tas pats sātans. |
[ << Previous 25 ]
|