|
|
|
Maijs 17., 2005
21:14
esmu ģenialitātes kalngals. šodien vecmāmiņai dzimšanas diena, un es pie viņas pat iegāju, lai šo to atdotu, bet manu uzmanību novērsa komentāri par manu pliko vēderu (it sevišķi, jo nemaz tāds nebija..) un to, ka ārā auksts (vēl jo vairāk, jo nav taču!), kas nemaz nenāca no viņas, ka es pat neiedomājos viņu apsveikt............ tikai nobubināt pretī komentētājiem un skriet prom.
Mūzika: U2 - Discotheque
|
Maijs 11., 2005
23:16 - mušu atbrīvotāja
braucot mājās, sanāca runāt ar savu bijušo mūzikas skolas direktori [viņa ir esoša, es esmu bijusi...].. un es brīnījos, jo.. saruna aizsākās ar to, ko pēc skolas.. un pamazām ievirzījās par mūsu hometown, no kuras man tagad ir bail kā sērgas... neko īpaši jaunu neuzzināju, bet vienalga bail te palikt.... lai nu kā, sanāca runa par attiecību modeļiem pusaudžu vidū.. un.... ir tik skumji to apzināties. un mana galva bija viegla, kad es viņā klausījos. un viss ir labi, kamēr to nesaista ar sevi.
dzīve var būt tik sarežģīta. nav jau svarīgi, ka tev ir kāda viena patiesība rokā. kur to vienu varētu likt lietā, tur jau priekšā simt citas. un nesaskan tā viena ar tām citām.
visbiežāk, pār pārējām tev nav nekādas varas.
un vēl. attapos, ka no manis šobrīd nav nekāda cilvēka. esmu tas pats, kas biju, bet man iekšā viss ir pazudis. ir doma, kura liekas svarīga - jā, tai jāvelta laiks. tajā pašā laikā es jūtu, ka es negribu par to domāt. es pat par sevi vairs negribu domāt. skatos uz veiksmīgiem vienaudžiem un savu veiksmi [ja tāda ir] es neredzu. kaut kas nav pareizi. kaut kas nogājis greizi. bija taču tik labi.
ir tāda sajūta, it kā būtu pazaudējusi savu viedokli. kad piedomāju, vai tā patiešām ir, saprotu, ka nē.. tikai man ir vienalga. man nav nekādas patiesības, ko pierādīt. spēju iedomāties, kā tas skan.
bet cilvēki var būt tik dažādi, tik labi viņi pazīst savu apkārtni un paradumus.. un visi visu vērtē pēc sevis. un tas nebūt nav dīvaini. bet vairākums pārņem mazākumu, neatkarīgi ne no kā.
Mūzika: galvā skan Flugufrelsarinn
|
Maijs 10., 2005
17:17 - Apathy's Last Kiss
izkāpu no vilciena, bija jāiet pārsiet kāju...... mēģināju izdomāt, ko teikšu, kāpēc neizmantoju savu lietussargu, jo līst.... jo vēl pagāšnedēļ gulēju ar temperatūru. tad atcerējos pumpkinu tekstu "you'll feel better if you lie with stars in your eyes", un, jā, tobrīd es to atkal sapratu.. jo nav jau obligāti jāmelo, tikai tik grūti būtu izstāstīt patiesību.. grūti, jo iekšā nebūtu spēka.. turklāt, viņi nesaprastu, jo.... pie pasaules un ikdienas piederošam cilvēkam vajadzīga jēga. un tur tādas nebūtu. un priekš kam tad vispār stāstīt viņiem patiesību.. ieilgs, es jutīšos tikai sliktāk....
aizgāju, neviena nebija uz vietas. neviens nenāca. dzirdēju balsis. es aizgāju. kas tagad pārsies manu kāju?
that song grew on me.
bet
ir barjera. [~jāpārvar~] nevaru dziedāt līdzi. damn inslandic. un, NĒ, es nejūtos vīlusies, uzzinot, ka flugufelsarinn nozīmē The Fly Freer.
Garastāvoklis:: apathetic
Mūzika: sigur ros - flugufelsarinn
|
Maijs 8., 2005
16:10
šodien tulpītes ir vēl skaistākas, jo, pēc nakts gulēšanas, viņas visas ir pieņēmušas vienādu lielumu. skaistas. tik skaistas.
un vēl kas tamlīdzīgs:
vakardienas debesis.
sapratu to, ko jau vakardien sapratu un uzrakstīju - esmu laimīga, jo man katra ēna izraisa prieku un apbrīnu, katra puķe ir kā visskaistākā un katrs kaķis kā savējais :D vai to var saukt par nepazaudētu spēju brīnīties? :) vismaz tik daudz šodien es sevi priecēju.... visādi citādi, tikai šausminu.... ceturtdien izliek atzīmes. DIEVS STĀV MAN KLĀT. Jau tagad no tās domas par tiem nododamajiem darbiem, kas man ir jāuztaisa šodien, vēderāir nevis taureņi, bet.. bet...... mazas rāpulīgas vaboles, un es viņās atvemšu visai drīz, gluži kā Papa Roach "between angels and insects" video... ja tā tas tiešām saucās... vairs neatceros. nav svarīgi. atcerējos tekstu. atcerējos.
lai tā arī paliek mana diena un mana šīsdienas dziesma.
Because everything is nothing
And emptiness isn’t everything
This reality is really just a fucked up dream
With the flesh and the blood that you call your soul
Flip it inside out it’s a big black hole
Take your money burn it up like an asteroid
Possession though you’re never gonna feel the void
Take it away and learn your best lesson
The heart the soul the life the passion
There’s no money there’s no possession
Only obsession I don’t need that shit
Take my money take my possession take my obsession
I don’t need that shit
|
Maijs 6., 2005
20:52 - the professor
dzied Demjens Raiss un taps mans pirmais kaut cik nopietnais .... posts. pāriet uz latviešu valodu arī ir nopietns solis... kā pieklājīgi latviešu valodā būs lietvārds 'post'?
ārā spīd saule, kaimiņu džeina ar mani spēlējas, kaut arī ir žogam otrā pusē un nemaz nedomā šurp nākt.... mans džonis mani aicina iekšā, glaužoties man klāt... puķes zied, man iekšā ir miers, kas ir kaut kas pavisam jauns....
cik liela ir iespēja, ka tas atkārtosies vismaz katru otro dienu?
lai nu kā, vakardien man tika izteikts lielais priekšlikums doties kalnos. uz gadiem trīsdesmit vismaz.
es piekritu.
|
|
|