|
|
|
Jūnijs 30., 2006
12:02
piecos vārdos, jo laika nav:
šodien liku vecmammai visu man izstāstīt hronoloģiskā secībā - kā kas ir bijis. un nu man beidzot tas viss interesē.. un karš ir briesmīgs.. un pie pēckara daļas, kur bijs stāsts par to, kā visai ģimenei neesot bijis, ko ēst, lika viņai apraudāties.. spēju iedomāties. spēju iedomāties, kā tas ir, kā tas būtu, ja tās būtu manas atmiņas..
un mans vecvectēvs.. jau pirms tam es ar viņu lepojos, bet tagad es vienkārši varu teikt, ka zinu, no kurienes man visas tās īpašības.. īpašības? ..vai no vecvectēva?.. laikam jau es tam īpaši neticu, taču ir milzīgs prieks, ka man [pirms manis] ir bijis kāds tāds.. žurnālists, tik jauks un labs, tik tāds, kāda gribu būt - vairāk vai mazāk.
bet tagad.. tagad prom uz rīgu.. jā. ak manu dies, dievs dod, ka man ar to dāvanu viss izdodas.. :)
|
Augusts 18., 2005
Maijs 17., 2005
21:14
esmu ģenialitātes kalngals. šodien vecmāmiņai dzimšanas diena, un es pie viņas pat iegāju, lai šo to atdotu, bet manu uzmanību novērsa komentāri par manu pliko vēderu (it sevišķi, jo nemaz tāds nebija..) un to, ka ārā auksts (vēl jo vairāk, jo nav taču!), kas nemaz nenāca no viņas, ka es pat neiedomājos viņu apsveikt............ tikai nobubināt pretī komentētājiem un skriet prom.
Mūzika: U2 - Discotheque
|
Maijs 7., 2005
21:27
tātad.... diena kā jau diena, vēl vairāk - kā sestdiena. dienas notikums - es iemigu. Sēdēju pie rakstāmgalda, klausījos Devendras Banhārta "Rejoicing in Hands" un.. kura dziesma, vairs nezinu, bet visādā ziņā man atgādināja faktus par manu "iepazīšanos" ar Devendru, aizsapņojos [ATKĀPE. es jūtu savu problēmu iztikties latviski. zinu, ka dažkārt šī problēma ir arī angļu valodā, bet... bet kā latviski lai skaisti pasaka "daydreaming", nezaudējot tā vārda nozīmi un skaisto nokrāsu? Gramatikas un valodas kāds-tik-vēl-ne maniaks. es izdomāju.... bet neies krastā. ideja bija runāt visu valodu sajaukumā..... bet tas izklausītos pagalam briesmīgi un nesaprotami un vispār fuj. tātad. /ATKĀPE]... aizsapņojos vēl tipiskāk par parastu aizsapņošanos - aizvēru acis, sarāvos un pēc pāris minūtēm sajutu, ka... gulta būtu ērtāka. nogulēju vismaz četras stundas. Nav ne mazākās nojausmas, kad atkal aizmigšu.
Un manai roibuša tējai bija lieliska citrona piegarša. bet tā droši vien bija kaut kāda kļūda ūdenī un tā ir mistērija, kas man ir jāatcerās noskaidrot.
un šodien es piereģistrējos savā bilija forumā no jauna - atmetot savu 2500 postskaitu [NAV NAV NAV posts labs latviešu vārds... komentēšu par šo tam, kas teica, ka tomēr bija..]. protams, es to profilu nepametu pavisam. cilvēki ar laiku sāks meklēt tāpat, negribu pazust, tikai gribu runāt nepazīta, izjust the pressure of a newbie. :D un mans lietotājvārds ir sebastian. Pietiek saprast, ka esi Sebastjans, un arī sajūta ir attiecīga stājai, kādu dod šis vārds.
*dzied: the lemon tree, it smiles at me... it grows so.. beautifully...!*
un mana vecmāmiņa satraukusies par manu nākotni. kaut tikai es pati tāda būtu. bet paldies viņai, viņa man labākā.
un debesis!!!!! kāds redzēja?!?!?? :D atkal atkal atkal gleznotas.. un cik gan laimīga es esmu, jo spratu, ka varu gūt *zināmu* baudu no visaugstākā radītāja mākslas darba, man nav nepieciešams tas, pēc kā es netieši ilgojos.... varbūt ir nepieciešams, bet visam savs laiks. and what you dont have you dont need it now, dont need it now..... it's such a beautiful daaa-aaaa-aay...... touch me, take me to that other place.. teach me-e-e-e-e, i know i'm not a hopeless case.... *bow*
|
|
|