|
Jūnijs 30., 2006
coda | 12:02 piecos vārdos, jo laika nav: šodien liku vecmammai visu man izstāstīt hronoloģiskā secībā - kā kas ir bijis. un nu man beidzot tas viss interesē.. un karš ir briesmīgs.. un pie pēckara daļas, kur bijs stāsts par to, kā visai ģimenei neesot bijis, ko ēst, lika viņai apraudāties.. spēju iedomāties. spēju iedomāties, kā tas ir, kā tas būtu, ja tās būtu manas atmiņas.. un mans vecvectēvs.. jau pirms tam es ar viņu lepojos, bet tagad es vienkārši varu teikt, ka zinu, no kurienes man visas tās īpašības.. īpašības? ..vai no vecvectēva?.. laikam jau es tam īpaši neticu, taču ir milzīgs prieks, ka man [pirms manis] ir bijis kāds tāds.. žurnālists, tik jauks un labs, tik tāds, kāda gribu būt - vairāk vai mazāk.
bet tagad.. tagad prom uz rīgu.. jā. ak manu dies, dievs dod, ka man ar to dāvanu viss izdodas.. :)
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |