un ja spriestspēja atslēdzas? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tik bieži?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

it sevišķi sarunājoties ar kādu. it sevišķi ar pret.dz. pārstāvi.

reiz atslēdzās, bet tad atslēdzās viss, klases priekšā, dzejoli skaitot. bet bija arī dzejolis. beidzās ar "diezgan būts". oh wow rainis.
:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

something's awfully wrong with you, girl!
Man šķiet, ka Tev ir nepieciešams mazliet vairāk pašpārliecības un pašpietiekamības. Šitā Tu sevi stipri vien pakārto lietām, nevis otrādi :-/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zini, es to vienvakar arī izdomāju. devos pie tās meitenes, tik daudz fantastisku rotaļīgu ideju prātā, bet es nevaru tās realizēt, jo man nav pašpārliec[ināt]ības.
un principā.. tas viss sen ir zināms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Derētu Tevi izvest cauri kaut kādai Baiļu Terapijai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas ietver bailes? tas ir - manis baidīšanu? vakar redzēju busā vai kur puiku ar beisbolnūju. oijoijoij kā sabaidījos.
šeit nesit bumbiņas, šeit vienkārši sit.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tevis baidīšanu ietver tas, no kā Tu baidies. Jo tieši to Tev vajag iepazīt. Bailes mums liek rīkoties nesaprātīgi. Bailes liek iekārot vai izvairīties, atņemot mums izvēli starp šiem diviem (un to neitrālo formu - vienaldzību). Cilvēki, kas atdod savu dzīvi bailēm, kas vadās pēc aklām iekārēm vai riebuma, reti (lai neteiktu - nekad) ir laimīgi.

Un ar beisbola nūjām un tamlīdzīgām ietaisēm daudzi, daudz kur un bieži ir staigājuši, un vienmēr staigās, jo viņiem ir bail. Tam, kurš nebaidās, nekāda nūja nav vajadzīga, bet tam, kurš baidās, nekāda nūja nepalīdzēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manas bailes nav absolūtas, nav tādas, ka es baidos no visa.. vismaz man tā šķiet.
kā var iepazīt vardarbību un ļaunumu, un pēc tam no tā nebaidīties? varbūt tas ir pretīgums. viens otrā ietērpti, arī ar bailēm.

i flutter. therefore i am.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es kā reize par konkrētām Tavām bailēm runāju.
bailes nekad nav absolūtas.
ja bailes ir absolūtas, cilvēks mirst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

well they are not. [samocītā kaut kādā tur akcentā]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

likt Tevi mierā? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es pati sevi liku mierā..
es labuprāt uzzinātu kāpēc.. tikai kaut kā neizdodas :/ / :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bailes, bailes, viss ir bailes
lā, la lā lā lā...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, dziedi vesels! [hahā..vesels!]
es domāju, ka arī Tu apzinies, ka viss nemaz ar nav tik vienkārši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ap šito laiku es vairs neko nezinu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad guli vesels :)
es iešu gulēt slima. un modīšos vesela.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gulēt?
eto kak?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:P
tā kā enciklopēdijās raksta. uz kautkurienes pietiekami gludas, ieteicama sega un spilvenveidīgais, noliekas slīpi un ... un gaida.

bet vispirms absolūti ignorē visu, kā dēļ nevajadzētu gulēt. mmmmmmmmm. pat jauki paliek no domas.
kaut kāds falšais varas izrādīšanas mēģinājums vai kas tāds :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

miegs ir kaut kā nepareizi. tā noteikti ir kaut kāda kļūda.

(Reply to this) (Parent)

un vispār - laiki, kad bija jāskaita dzejoļi klases priekšā, taču ir tik ļoti tālā pagātnē, ka pienāktos ap šo laiku jau būt krietni spēcīgākiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pienāktos, pienāktos, bet tas bij savādāk.. tāaaaaads dzejolis, ka varbūt par to lielo pauzi [man pēkšņi vnk aizvērās, blenzu klases tālākajā stūrī, līdz meitene pirmajā solā, kas bija sekojusi līdzi, čukstēja nākamos vārdus]</i>

un varbūt pienāktos. un varbūt es tik nelaimīgi secinu, ka man te jebkur jebkā jebkāpēc nav ko darīt, jo es nevaru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, ok, es sapratu, ka dzejoli pārtrauca kāds Viņš...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

klases tālākajā griestu stūrī, smadzenes tukšas, viss uz Pauzi!
DZEJOLIS!
..rekur

VĒLS VAKARS

Viz bāli zaļgans zaigums debess tālē,
No saules rieta zelta migla plūst,
Vēl rasa reti mirgo velgā zālē,
Un siltais gaiss kā maigā veldzē kūst...

Bet krāsas gurdamas jau nīkst un bālē,
Nakts vēji dzestri, slepeni sāk pūst - -
Un zemi tumsa gulstas smagā vālē...

Bez veida, māra, dzīves... žņaudzas krūts,
Salst šalkas, tukšums veras, - diezgan būts.

tagad pārskatu dzejoli un domāju - divas pēdējās rindiņas krietni atšķiras, tīri vai.. konkrētas. varbūt tāpēc apklusu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Negribu izbojāt smuko smukumu, bet nu fakts ir tāds, ka dzejoļa vidū pazaudēties un aizmirst visus vārdus un visu ir pavisam normāla parādība. Daudz krutāk ir pēkšņi uz skatuves savas dziesmas vidū aizmirst visu, kam tālāk jānotiek :p Shit happens.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ja tā ir baigi normāla parādība, tad viss ir baigi normāli, bet dzejolis vienalga skaists.
turklāt, es jau neaizmirsu vārdus. es atslēdzos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad Tu domā, ka tā atslēgšanās ir tā pati, kura notiek, sarunājoties ar cilvēkiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vietām. tikai es tieku ātrāk pamodināta.
un tad ir - "pazuda doma."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un kāds dzejolim sakars ar "it sevišķi sarunājoties ar kādu. it sevišķi ar pret.dz. pārstāvi."?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ļoti iespējams, ka nekāds. vienkārši ienāca prātā.

bet mēs zinām, ka nekas neienāk prātā vienkārši tāpat.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet mēs joprojām netikām galā ar Tavu sarunāties-nespēju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:))
es arī netieku ar to galā!
//..tāpat kā ar Marksu. galīgi nav prāts uz ko tādu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gribas pilnīgi bezmērķīgi paklīst pa oranžajiem atspulgiem asfaltā.

bet varbūt citreiz. rīt kā nekā pirmdiena un jāceļas un tā...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

rītdiena būs briesmīga. mhm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, beidz, rīt viss būs baigi forši! :)
think positive! Think not!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, jā, tā viņi visi saka..
reiz Tu kaut kādā sakarā ieminējies, jeb es to tā interpretēju, pat sakāmo "viss būs labi" kā sakāmo, ko saka.
ja teikšu, ka nevaru ciest, .. būs tuvu. paciest var daudz ko un pat visu, arī šo.
tas, ka viss būs labi.. nepasaka neko. drīzāk liekas, ka mēģina aizmālēt kaut kādas reālas briesmas [no kurām visi jaukie ģeniālie varēs izgrozīties, bet es iekritīšu]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mālējam, mālējam, mālējam!!!

(Reply to this) (Parent)