|
Novembris 12., 2006
coda | 20:36 pienāktos, pienāktos, bet tas bij savādāk.. tāaaaaads dzejolis, ka varbūt par to lielo pauzi [man pēkšņi vnk aizvērās, blenzu klases tālākajā stūrī, līdz meitene pirmajā solā, kas bija sekojusi līdzi, čukstēja nākamos vārdus]</i>
un varbūt pienāktos. un varbūt es tik nelaimīgi secinu, ka man te jebkur jebkā jebkāpēc nav ko darīt, jo es nevaru.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |