tā jau ir...... cilvēks var nelikt sev tādam būt, bet.. ir.. nja.. tā paša pieraduma pēc :)
un un un un un ............................ palīdzēt var tikai citi cilvēki, vai ne tā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tā laikam ir. Tikai parasti jau cilvēks neļaujas sev palīdzēt. Visi taču ar visu spēj tikt galā paši saviem spēkiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...līdz kādam noteiktam brīdim.. tā jau ir, visam ir jānāk caur sevi pašu - cik pats ļausi, tik būs.. bet nav jau garantēts, ka būt tik daudz.......... katrā ziņā, ja neļausi, i neceri... smaga saruna............. tāpēc ka es ļauju, bet nekas nenotiek, jo negribas ļaut, jo ir .. nepatīkami ļaut....... oj.........

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mjā. Un varbūt labi, ka līdz ar manu iepriekšējo komentāru nebija dzirdams tur mītošais sarkasms. Tāpēc jau ir nepatīkami ļaut, jo esi tik vājš. Lai kā censtos, viens pats visur galā netiksi. Eh... jā.. neņem vērā... runā bezmiegs, nogurums un rūgtums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

rūgtums. rūgtums gan :(
*the bitterness of one who's left alone...../Disarm*
un es sarkasmu nedzirdu.. es pati esmu sarkasms.... rūgtuma radīts [?]... gan jau mums dažādi, bet nu....
pietiek sūdzēties... es nesūdzos, es runāju...
runāju, runāju, runāju, runāju.. man vajag psihiatru. JĀĀĀĀĀAA, es atšķiru psihologu no psihiatra!!!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas labi. :) Ka atšķir.
Un tomēr gandrīz visi šāda veida runāšanu uztver kā sūdzēšanos, ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, laikam. apkārtējie. es pati ne, jo es runāju, tas nekas, ka par sevi.. ja es sūdzētos, es nevienam neļautu izteikties...!!!

(Reply to this) (Parent)