|
Jūnijs 24., 2005
coda | 17:11 - ievilkt elpu atkal esmu ieslīgusi kaut kādā melanholiskā stāvoklī.. kavējos tur, kur sen vairs nevajadzētu..... klausos BC's TheFutureEmbrace, laikam tāpēc.. bet liek justies labi, kā mājās.... *vārs, kautrs smaids, pēc kura seko asaras acīs* mājas...... vakar sarunāju Alisei visādas muļķības.. nebija jau muļķības, jo es patiešām [par] to visu domāju.. bet .... es negribu būt es, tas laikam ir tas, ko es gribu teikt.....
viss tas kults, ka katram kāds ir.. es tam ticēju.. nesaku, ka vairs neticu.. esmu taču joprojām maza meitene, man laika pietiks.. bet.. fakts ir, ka cilvēki taču mēdz arī palikt vieni.. un pēc darba pārrodas mājās pie kaķa vai nekā... un vakariņo vieni, un nepārrunā savus notikumus/problēmas ne ar vienu... un tam, ka es labprātāk sēžu uz balkona un lasu grāmatu nekā atrodos barā..... to nu es .. cenšoties nespēju mainīt! vismaz tā man šķiet.. es taču devos uz to pirti.. devos, lai ar katrīnu sēdētu un izrunātu visu... un tāpat es arī cenšos rakstīt, sākot teikumus ar lielu burtu [nez vai eksāmenā man izdevās :D] .. tā jau laikam tomēr ir, ka rakstīšanas stils norāda un iekšējos stāvokli.. bet ko tieši? psihiatrija. šodien atkal vilcienā par to iedomājos un plaši un plati un bezgalīgi smaidīju. kādudien.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |